Kā Halovīnu svin dažādās pasaules vietās?

Drakulas pils Rumānijā FOTO: Canva

31. oktobrī teju visā pasaulē svin Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Halovīnu. Visbiežāk šie svētki asociējas ar ķirbju grebšanu, rotājumiem un spokainiem stāstiem, taču dažādās valstīs notikumi ir atšķirīgi.

Izrādās, ka Halovīns ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē. Līdz mūsu ēras septītajam gadsimtam Visu svēto diena bija 13. maijā. Tomēr hronikas vēsta, ka mūsu ēras astotajā gadsimtā pāvests Bonifācijs aicinājis mainīt svinību datumu, lai tas sakristu ar laiku, kad ķelti rīko maģiskos rituālus.

Mūsdienās godina gan Visu svēto dienas priekšvakaru 31. oktobrī, gan arī Visu svēto dienu 1. novembrī. Svētku izcelsme un vēsture ir bagāta, jo Halovīns veidojies no dažādām kultūrām un paražām.

Tādās valstīs kā Īrija, Kanāda un ASV tradīcijas ietver kostīmu ballītes, trikus, izjokošanas un spēles, bet Meksikā un citās Latīņamerikas valstīs, kā arī Austrālijā šajā dienā piemin mirušos tuviniekus un senčus, piekopjot rituālus un dažādas ceremonijas.

Tādēļ pirms svētkiem kanāls “National Geographic” sniedz ieskatu, kā dažādās valstīs pasaulē svin slaveno Halovīnu.

Īrija – Visu svēto dienas priekšvakara dzimtene

Viens no Halovīna simboliem ir izgrebts ķirbis jeb “Jack - o’ - lantern”, kuram iekšā ielikta degoša svece. Izrādās, ka šo tradīciju ieviesuši īri 20. gadsimta sākumā, un kopš tiem laikiem tieši viņi ir visdedzīgākie svētku svinētāji. Ne tikai – arī dažādas citas tradīcijas, ko mūsdienās piekopj visā pasaulē, radušās Īrijā, ķeltu Samhainas festivālā, pirms aptuveni tūkstoš gadiem.

Īri mūsdienās piekopj līdzīgas paražas kā ASV. Proti, tāpat kā ķeltu laikos, lauku apgabalos cilvēki iekur ugunskuru, bet pilsētās visi ietērpjas kostīmos, apmeklē ballītes un spēlē dažādas spēles.

Īru tradicionālā Halovīna maize FOTO: Shutterstock

Viens no tradicionālajiem ēdieniem, ko gatavo teju katrā īru mājā Halovīna priekšvakarā, ir kolkanons jeb sātīgā kartupeļu biezputra. Tāpat īri tradicionāli svinībās ēd arī saldo maizi, ko sauc par “barnback”. Kūkas iekšpusē parasti iecep dažādus simboliskus priekšmetus, piemēram, gredzenu, pupu, monētu un zīmīti, kas pareģo ēdāja nākotni.

Lai uzzinātu vairāk, kanālā “National Geographic” 31. oktobrī visas dienas garumā skaties dažādus raidījumus un filmas par godu svinībām visā pasaulē.

Krāšņie svētki Meksikā

Kad Latīņamerikā saplūst košās vietējo paražas ar Eiropas tradīcijām, veidojas dubultie svētki. Proti, Meksikā 31. oktobrī svin Halovīnu, bet pirmajā un otrajā novembrī ir Mirušo piemiņas diena (“El Día de Los Muertos”).

Meksikā svinības sāk laikus. Visu svēto dienas priekšvakarā ielas rotā krāsainas maskas, cilvēki ar lielisku grimu un visapkārt skan mūzika. Pilsētas ir pilnas ar cilvēkiem, kas pārģērbušies par raganām, velniem, skeletiem un spokiem.

Halovīns Meksikā FOTO: Shutterstock

Nākamajā dienā pēc Halovīna cilvēki savas ģimenes kapos veido altārus, dedzina sveces un mājās klāj bagātīgus galdus, lai pulcinātu saimi un draugus. Viņi uzskata, ka šajās dienās pie tuviniekiem ierodas aizgājēju dvēseles un piedalās ballītē, tādēļ Mirušo piemiņas dienu meksikāņi sagaida ar ballīti.

Lai gan nāvi piemin it visur, ir svarīgi saprast, ka šie nav biedējoši vai skumji svētki. Tieši otrādi – tās ir pagātnes un tagadnes svinības, kuras sagaida ar prieku.

Japāna – svētki gan lieliem, gan maziem

Ja citviet pasaulē Halovīna svinēšanu visvairāk izbauda tieši bērni, Japānā Visu svēto dienas priekšvakars ļoti aizrauj pieaugušos. Prestižākais 31. oktobra pasākums Japānā ir parāde “Kawasaki”. Tajā dodas aptuveni 4000 cilvēku, taču ne kuram katram ir ļauts būt daļai no parādes.

Izrādās, ka arī tāda netipiska vieta kā vilcieni Halovīnā pavēršas par vienu no modernākajiem svinēšanas punktiem, kuros norisinās ballītes. Šī kustība aizsākās 20. gadsimta 90. gados un ir pazīstama arī mūsdienās.

Halovīns Japānā FOTO: Shutterstock

Halovīns Japānā nav amerikāņu versijas imitācija. Proti, uzlecošās saules zemē cilvēki gaida svētkus, lai izceltos un izrādītu savus tērpus, tomēr citas tradīcijas tik ļoti nepiekopj. Visu svēto dienas priekšvakarā cilvēki pārģērbjas nevis par spokiem vai briesmoņiem, bet gan “mangas” vai “anime” varoņiem – tie ir dažādi komiksu un animāciju tēli, ko iemīļojuši arī pieaugušie.

Leģendu apvītā Rumānija

Visiemīļotākais galamērķis un spocīgākā Rumānijas pilsēta rudens mēnešos viennozīmīgi ir Transilvānija – vampīra grāfa Drakulas mājvieta. Katru gadu cilvēki teju no visas pasaules dodas uz Drakulas pili, lai 31. oktobrī piedalītos tajā rīkotajās svinībās.

Drakulas pils Rumānijā FOTO: Canva

Dūmakā tītā pils kalna galā ir viens no populārākajiem Rumānijas galamērķiem. Rīko vairākas ekskursijas arī uz Branas pili, kas ir Drakulas mājvieta, toties Visu svēto dienas vakarā tur valda jautrība.

Apmeklētāji svētkos var doties arī uz Turdas sāls raktuvēm un 12. gadsimta pilsētu Sigišoaru - Drakulas dzimšanas vietu, kas ir leģendu apvīta.

Mīlestība pret ķirbjiem Vācijā

Halovīns Vācijā kļuva populārs tieši 21. gadsimtā. Tikai pamazām tas iemantojis atpazīstamību, it īpaši jaunāko paaudžu vidū. Lielākoties svētku kostīmi ir spocīgi un šausminoši, jo šajā zemē Visu svēto dienas priekšvakaru uzskata par baisu un tumšu notikumu, kurā atbilstoši jāģērbjas.

Halovīna ķirbji FOTO: freeimages.com

Tomēr vissvarīgākais notikums Vācijā Halovīna laikā ir daudzie ķirbju festivāli, kuros notiek milzīgās ogas grebšana un izjādes ar zirgiem. Zīmīgi, ka pasaulē lielākais ķirbju festivāls norisinās Ludvigsburgā, Vācijas dienvidos. Festivālā cilvēki parāda savus ķirbjus, apbrīno mākslu un ļaujas jautrībai. Pasākumu iespējams apmeklēt vairākas nedēļas, līdz pat decembrim.

Uz augšu
Back