Valdība ieskicē paredzētos ierobežojumus pēc mājsēdes beigām (96)

Pēc "lokdauna" beigām jeb pēc 15.novembra darbam klātienē plānots saglabāt līdzīgas prasības kā pašlaik, Ministru kabineta sēdē pauda veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Viņš norādīja, ka tādējādi plānots maksimāli turpināt nodrošināt attālinātā darba iespējas, lietot sejas maskas un lieki nepulcēties.

Tāpat spēkā paliks prasība, ka no 15.novembra obligāti Covid-19 sertifikātam jābūt publiskā sektora darbiniekiem, valsts un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī tiem, kuri ir tiešā saskarsmē ar klientiem, lielu cilvēku skaitu.

Savukārt no 15.decembra Covid-19 sertifikātiem jābūt visiem klātienē strādājošajiem.

Vienlaikus no jauna varētu pakāpeniski ieviest skrīninga programmu ar paštestiem darba vietās, tostarp vakcinētām personām, sākot ar izglītības un publiskā sektora augsta riska jomās.

Jau vēstīts, ka līdz 15.novembrim Latvijā spēkā ir stingri Covid-19 ierobežojumi.

Pēc 15.novembra plānots, ka pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks "zaļajā režīmā"

Pēc 15.novembra, beidzoties valstī noteiktajai "mājsēdei", iecerēts, ka aizvien spēkā paliks virkne ierobežojumu, tāpat kā pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks tikai "zaļajā režīmā", valdības sēdē pavēstīja veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka iecerēts atcelt iepriekšējos izņēmumus, kad pakalpojumus varēja saņemt nevakcinēti klienti gadījumā, ja pakalpojumu saņēmējs bija vakcinēts, kā arī tā dēvētos nedrošos pasākumus varēja sniegt ārtelpās.

Izņēmumi, kuri aizvien saglabāsies "sarkanajā režīmā", iekļauj pastu, sabiedrisko transportu, finanšu pakalpojumus, fotogrāfijas dokumentiem, dažāda veida remontu, tostarp avāriju novēršanu, publiskos pakalpojumus, ēdināšanas pakalpojumus līdzņemšanai un izmitināšanas pakalpojumus.

Plānots, ka notiks tikai kultūras pasākumi ar sēdvietām, proti, aizvien nenotiks tādi pasākumi, kuros nav sēdvietu, taču dievkalpojumi varēs notikt klātienē - "zaļajā režīmā".

Pēc Bērziņa paustā, šie pasākumi vēl nav pieņemti - par tiem vēl nav vienošanās starp ministrijām.

Ātros antigēnu testus Covid sertifikāta saņemšanai varēs veikt arī aptiekās

Turpmāk iedzīvotājiem aptiekās būs iespēja veikt ātros antigēnu testus, kas nepieciešami darbiniekiem bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta testēšanas sertifikāta iegūšanai, paredz otrdien valdības sēdē lemtais.

Līdz ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos tiks palielināta ātrā antigēna testēšanas pakalpojuma pieejamība aptiekās, iesaistot farmaceitus un farmaceitu asistentus pakalpojuma veikšanā.

Iedzīvotāji, kuriem darba pienākumu veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un kuriem šāda sertifikāta vēl nav, savus darba pienākumus var veikt ar testēšanas sertifikātu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms 72 stundām.

Darba pienākumu veikšanai nepieciešamo testēšanu var veikt arī ar ātro antigēna testu, kura rezultāts pieejams 15 līdz 20 minūšu laikā. Šobrīd antigēna testi pieejami vairāk nekā 120 testēšanas punktos.

Atsevišķi atvieglojumi pašvaldībām ar stabilu Covid-19 situāciju

Pašvaldībām ar stabilu Covid-19 situāciju pēc 15.novembra varētu noteikt atsevišķus atvieglojumus epidemioloģiskajos ierobežojumos, valdības sēdē otrdien atklāja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Viņš norādīja, ka atvieglojumus varētu noteikt, piemērojot mazākus drošības pasākumus interešu izglītībā un atvieglotas prasības pakalpojumiem.

Lai šādus atvieglojumus piemērotu, pašvaldībās jābūt augstai riska grupu vakcinācijas aptvere, augstai kopējai vakcinācijas aptverei, kā arī zemam Covid-19 hospitalizēto īpatsvaram.

Vienlaikus Bērziņš pauda, ka šāds ierosinājums patlaban vēl ir tikai konceptuāls un tajā būtu jāietver iedzīvotāju pārvietošanās teritorijas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) Ministru kabineta sēdē atklāja, ka, viņa ieskatā, šis regulējums nebūtu jāpieņem - īpaši attiecībā uz tirdzniecības, ēdināšanas pakalpojumiem.

Viņš sacīja, ka valstij jau ir bijusi līdzīga pieredze ar skolu darbību klātienē, kas paredzēja vienu uzliesmojumu, pēc kā visai pašvaldībai bija jāturpina mācības neklātienē.

Satiksmes ministram piekrita arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš skaidroja, ka šādas novitātes ieviešanai jau 15.novembrī varētu būt par agru.

Pēc mājsēdes aizvien potenciāli pastāvēs pulcēšanās un darbalaika ierobežojumi

Beidzoties valstī noteiktajai mājsēdei, plānots, ka aizvien spēkā paliks virkne drošības pasākumu, tostarp darbalaika un pulcēšanās ierobežojumi, valdības sēdē pavēstīja veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš.

Pēc Bērziņa sacītā, iecerēts, ka arī pēc 15.novembra privātā pulcēšanās būs ierobežota līdz desmit cilvēkiem iekštelpās un 20 - ārā. Lai gan mājsēde beigsies, tāpat joprojām pastāvēs darbalaika ierobežojums - no plkst. 6 līdz 21.

Paredzēts, ka tirdzniecības centri nestrādās brīvdienās un svētku dienās, tāpat aizvien būs aizliegta izklaide un atrakcijas iekštelpās. Pakalpojumu sniegšanas gadījumā pastāvēs 15 kvadrātmetru ierobežojums uz vienu cilvēku, kamēr tā dēvētajā "sarkanajā režīmā" tirdzniecībai šī prasība būs 25 kvadrātmetri uz vienu personu.

Ēdināšanā iecerēts noteikt, ka pie viena galdiņa varēs sēdēt četras personas, kamēr starp galdiņiem ir trīs metru distance.

Maksimālo cilvēku skaitu pasākumos plānots noteikt 1000 apmērā, taču, ja apmeklētāju skaits pārsniegs 500, būs jāievieš sektori, dalot pa 300 personām katrā. Vienlaikus "zaļā režīma" pasākumos un pakalpojumos - bērni ar pieaugušajiem līdz 12 gadu vecumam varēs izmantot tos bez kontroles, savukārt no 12 gadu vecuma - ar skolas testu vai sertifikātu.

Pēc Bērziņa paustā, šie pasākumi vēl nav pieņemti - par tiem vēl nav vienošanās starp ministrijām.

Pēc 15. novembra nedrošajā vidē varētu strādāt tikai nelielas pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas

Pēc mājsēdes beigām nedrošajā vidē varētu strādāt tikai nelielas pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas, otrdien valdības sēdē sacīja veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka pašlaik tiek diskutēts par piedāvājumu, ka no novembra vidus visa tirdzniecība notiek epidemioloģiski drošajā vidē, izņemot pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību nelielās tirdzniecības vietās, ja tirdzniecības vieta ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem un ar atsevišķu ieeju.

Šādi varētu strādāt nelieli pārtikas, higiēnas preču veikali, medicīnas preču tirdzniecības vietas, aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas, dzīvnieku barības veikali un preses tirdzniecības vietas.

"Līdz ar to mēs novēršam visas jokainās lentas un drošības problēmas, kas bija saistītas ar tirdzniecības centriem," atzina Bērziņš.

Tāpat tirdzniecības vietās, kas strādās "sarkanajā" režīmā, vienam apmeklētājam būs jānodrošina 25 kvadrātmetru platība. Citviet, kur pakalpojumus nodrošinās "zaļajā" režīmā, vienam klientam jānodrošina 15 kvadrātmetru platība.

Izglītības jomā plāno atjaunot pirms "lokdauna" ieviestos drošības pasākumus

No novembra vidus, beidzoties "lokdaunam", izglītības jomā varētu atjaunot līdz tam noteiktos drošības pasākumus, otrdien valdības sēdē sacīja veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš.

Paredzēts, ka izglītības process notiks tikai klašu "burbuļos". Izglītības process "rotācijas viedā" varēs notikt arī attālināti. Izglītības ministre iepriekš ir skaidrojusi, ka rotācijas princips paredzēs to, ka vecākās klases katru mēnesi nedēļu mācītos attālināti. Pēc Bērziņa paustā, tas nepieciešams, lai varētu elastīgāk nodrošināt mācību procesu.

Interešu izglītība varēs notikt skolās, klasēs vai grupas "burbuļa" ietvaros, kā arī būs iespējamas individuālās nodarbības. Ārpus telpām būs pieejamas nodarbības grupās līdz 20 bērniem.

Vakcinētiem bērniem būs plašākas iespējas apgūt interešu izglītību, skaidroja Bērziņš. Proti, viņiem interešu izglītība un profesionālās ievirzes nodarbības būs pieejamas arī telpās.

Lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu vidi,

visus audzēkņus, tostarp vakcinētos, testēs divreiz nedēļā, bet papildus tiks izmantoti arī ātrie testi.

Bērziņš uzsvēra, ka nepieciešama arī stingrāka ieviesto drošības pasākumu kontrole. Tostarp svarīga ir "burbuļu" un plūsmu ievērošana, telpu vēdināšana un sejas aizsargmasku lietošana. Tāpat vairāk jāpievērš uzmanība iespējamiem saslimšanas simptomiem, jo līdz šim 60% līdz 65% no visiem skolās atklātajiem Covid-19 gadījumiem bija bērniem, kuri uz skolu bija ieradušies jau ar simptomiem.

Augstākās un pieaugušo izglītības apguve, amatieru kolektīvu un sporta klubu darbs, kā arī treniņi amatieriem varēs notikt tikai epidemioloģiski drošajā jeb "zaļajā" režīmā.

Pašlaik klātienē mācās tikai 1.-3.klases, bet 4.-12.klases mācības klātienē varētu atsākt 15.novembrī. Bērnudārzos darbojas dežūrgrupas bērniem, kuru vecāki strādā klātienē kādā kritiski nepieciešamā darbavietā.

Līdz 15.novembrim atceltas visas interešu izglītības nodarbības un ārpusklases pasākumi.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja valdību ļaut pedagogiem, kuri ir sākuši vakcināciju pret Covid-19, taču dažādu iemeslu dēļ to nebūs pabeiguši līdz 15.novembrim, ļaut turpināt strādāt, veicot testus. Ja pedagogi tiks atstādināti no darba pienākumiem, kā to paredz spēkā esošie normatīvie akti, tad kādu laiku nāksies slēgt dažas grupas pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī bērniem nebūs iespējams pilnvērtīgi apgūt atsevišķus mācību priekšmetus vispārizglītojošajās skolās.

Vanaga rosināja pārdomāt arī interešu izglītības nodarbību organizēšanu ārpus izglītības iestāžu "burbuļiem" jaunākā skolas vecuma bērniem, kuriem vēl nav pieejama vakcinācija. Viņas ieskatā, to varētu darīt, ja bērniem ir negatīvs Covid-19 tests.

Tāpat viņa lūdza Veselības ministriju nepastiprināt drošības pasākumu kontroli izglītības iestādēs, jo daudzi direktori ir ļoti noslogoti un dara maksimālo, lai varētu strādāt klātienē. "Nav dzirdēts par kādiem klaji kliedzošiem pārkāpumiem. Lūdzu uzticieties viņiem un ļaujiet izglītības nozares darbiniekiem strādāt," aicināja Vanaga.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) gan iebilda pret kontroles pasākumu mazināšanu. Izglītības un zinātnes ministrijai esot resursi un jau šonedēļ, kad mācības klātienē atsāka 1.-3.klašu skolēni, skolās kontrolē drošības pasākumu ievērošanu. "Diemžēl skolas ir ļoti dažādas. Ir ļoti daudz pozitīvo piemēru, vienlaikus IZM esot informācija, ka atsevišķās skolās neesot nopietna attieksme pret drošības pasākumu ievērošanu, tādēļ IZM skolās veic kontroles, taču tās neesot represīvas," skaidroja ministre.

Ierobežojumu dēļ nestrādājošie uzņēmumi nodokļu maksājumus varēs sadalīt termiņos vai atlikt līdz 2023.gada 30.jūnijam

Nodokļu maksātājam, kurš no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskās darbības pamatdarbību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas noteikto aizliegumu dēļ, būs tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam VID administrēto nodokļu maksājumu samaksu, otrdien nolēma valdība.

Pagaidu regulējums šobrīd paredz, ka nodokļu maksājumu samaksu var pagarināt līdz 2022.gada 31.decembrim un visi lēmumi jāpieņem līdz 2021.gada 31.decembrim. Tuvākajā laikā Eiropas Komisija plāno pieņemt Pagaidu regulējuma grozījumus, nosakot, ka minētais atbalsts būs pieejams līdz 2023.gada 30.jūnijam, savukārt lēmumi jāpieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam.

Šī atbalsta saņēmēji būs nodokļu maksātāji, kuri no 2021.gada 11.oktobra nevar veikt savu saimnieciskas darbības pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.720 ir noteikti konkrēti aizliegumi saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, kā, piemēram, pakalpojumi, kas ir saistīti ar izklaidi un atrakcijām iekštelpās. Tā kā nodokļu maksātājs saimnieciskās darbības ietvaros minētos pakalpojumus var sniegt arī kā papilddarbību no pamatdarbības veida, un normatīvais regulējums nosaka, ka pamatdarbības veidu nosaka pēc tā, kurš no darbības veidiem ir ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā (vai plānotajiem apgrozījuma rādītājiem), ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbalstam varēs kvalificēties nodokļu maksātāji, kuri nevar veikt savu pamatdarbību ārkārtējās situācijas laikā noteikto aizliegumu dēļ.

VID, izvērtējot iesniegumu, vērtēs vienu kritēriju, kas izriet no komercdarbības atbalsta nosacījumiem, un trīs kritērijus, lai pārliecinātos par nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli un nodokļu maksātāja spējām veikt nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam.

Vērtētie kritēriju būs - vai nodokļu maksātājs nav kredītiestāde un finanšu iestāde, nodokļu maksātāja faktiskais finansiālais stāvoklis un, vai nodokļu maksātāja finansiālais stāvoklis ļaus izpildīt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nosacījumus, kāda ir bijusi nodokļu maksātāja līdzšinējā attieksme pret nodokļu nomaksu, kā arī kāda ir līdzšinējā sadarbība ar VID.

Tāpat paredzēts atjaunot atbalstu un no 2021.gada 11.oktobra līdz 31.decembrim piešķirt nomas maksas samazinājumu vai atbrīvojumu komersantiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kuri nomā publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Atbalstu piemēro valsts un pašvaldību iestādes, kā arī atvasinātas publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas (iznomātāji), pamatojoties uz nomnieka iesniegumu.

Atbalsts plānots kā nomas maksas samazinājums atbilstoši apgrozījuma samazinājumam, bet ne vairāk kā 90% apmērā, nomas maksas atbrīvojums 100% apmērā, ja nomas objektu neizmanto vispār, vai kavējuma procentu un līgumsodu nepiemērošana samaksas kavējuma gadījumā. Nomnieks veic maksājumus par nomas objekta uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (piemēram, elektroenerģiju, siltumenerģiju, ūdensapgādi), nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju un sedz apdrošināšanas izdevumus.

Ar grozījumiem paredzēta iespēja saimnieciskās darbības veicējiem arī 2022.gadā nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumus no saimnieciskās darbības, ņemot vērā, ka Covid-19 infekcijas izplatības rezultātā 2020. un 2021.gadā saimnieciskā darbība nenoritēja parastos apstākļos. IIN maksātāji avansa maksājumus par 2022.gadu var veikt labprātīgi, ja paši prognozē, ka saimnieciskās darbības rezultāts būs pozitīvs. Regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka maksātājs pats var izvērtēt, vai tas spēj veikt IIN nomaksu rezumējošā kārtībā uz iesniegtās gada ienākumu deklarācijas pamata, veicot nodokļa nomaksu vienreiz gadā, vai arī vēlas maksājumu sadalīt vairākās daļās (avansa maksājumos).

Paredzēts arī, ka visi algu subsīdiju maksājumi dažādām ienākuma saņēmēju grupām tiek iekļauti saimnieciskās darbības ieņēmumos vai ar nodokļiem apliekamajā ienākumā.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka valstī joprojām strauji un nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, līdz ar to ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstību.