Analīzes Covid-19 gaitas prognozēšanai – vai Aizsilniecei taisnība? (79)

Aizsilniece raidījumā aicināja stiprināt Covid-19 pacientu ārstēšanu mājās un stāstīja, kas būtu darāms. Viņa teica:

“Tur ir ļoti noteiktas analīzes. Noteikti parametri, kurā dienā ko dari. Un ja ieslēdz to mehānismu, tu vari to cilvēku noturēt mājās ļoti normālā stāvoklī pat tad, kad skābeklis ir zems. Tas svarīgākais ir tas skābekļa koncentrators.”

Aizsilniece sacīja, ka “mums vajag ieguldīt naudu skābekļa koncentratoru nodrošināšanā mājas apstākļos” un turpināja stāstīt par analīzēm, kuras esot jāveic, jo daļai pacientu pēc slimības pirmā viļņa seko otrais vilnis.

“Bet, ko tur var darīt – var uztaisīt analīzes! Piektajā sestajā dienā tu konkrēti redzi – būs slimnīcas variants un tev vajadzēs skābekli vai tu varēsi mierīgi … viņš mājās izies cauri. Un ja vajag skābekli, nevajag novest, ka viņam nokrīt uz 90. Pēc analīzēm – ok, ir augšā šie rādītāji – dodam skābekli. Un tas ir tas, ko visā pasaulē dara. Un tas ir tas, ko es daru. Ar saviem Covid pacientiem.”

LĀB prezidente raidījumā neprecizēja, par kādām tieši analīzēm runā. Re:Check to jautāja LĀB. Organizācijas preses sekretāre Evija Ansonska ceturtdien norādīja, ka daktere par jautājumiem ir informēta un pievērsīsies tiem pēc pacientu pieņemšanas, taču arī pēc atkārtotiem lūgumiem līdz piektdienas rītam atbildes netika sniegtas.

Re:Check jautāja valsts galvenajam infektologam profesoram Ugam Dumpim un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītājai pulmonoloģei Dacei Žentiņai. Abi norāda, ka nav tādu analīžu, kas būtu veicamas mājas apstākļos un standarta laboratorijās un ticami ļautu prognozēt tālāko slimības bīstamību. Dumpis skaidro, ka pasaulē ir eksperimentāli mēģinājumi šādus analīžu paneļus izstrādāt, taču vismaz pagaidām tādu nav: “Pētījumi ir, bet tā, ka tas varētu būt ģimenes ārsta praksē ieviešams, pilnīgi noteikti nē, es neko tādu dzirdējis neesmu.”

Žentiņa ir vēl kategoriskāka: “Es gribu to uzsvērt ar milzīgiem burtiem – nav tāda analīžu paneļa, kurš mums varētu skaidri un gaiši pateikt to, vai šim konkrētajam pacientam būs smaga slimības gaita un nepieciešams skābeklis, vai nebūs. Tie ir meli, kas apdraud sabiedrības veselību un katru indivīdu, kas tiem notic.”

Arī viņa norāda, ka tiek veikti pētījumi: “Protams, ir pētīti dažādi marķieri ar domu, ka varbūt cilvēki varētu atrast kādu no šiem marķieriem, kas varbūt varētu mums prognozēt, ka būs slikti vai neslikti, bet neviens no šiem tiem nav simtprocentīgi pierādīts kā sliktas prognozes marķieris. Un mēs nevaram piektā dienā ambulatori paņemt analīzes, kas mums varētu rādīt, vai šim pacientam būs vai nebūs nepieciešams skābeklis.”

Viņa skaidro, ka to, vai pacientam vajadzīgs skābeklis, var noteikt tikai divos veidos. Pirmais, ja pulsa oksimetra rādījums ir mazāk par 94% (ar šādu rādījumu jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība), savukārt otrs – arteriālo asiņu gāzu analīze, kad no artērijas tiek paņemtas asinis un uzreiz noteikts skābekļa saturs. “Ambulatori, pacientam mājās guļot, arteriālo asiņu gāzu analīzi pacientam paņemt nav iespējams,” uzsver ārste. Savukārt pēc venozo asiņu parauga analīzes skābekļa saturu noskaidrot nevar.

Vai vajadzīgi skābekļa koncentratori?

Žentiņa arī stāsta, ka nevienās vadlīnijās, “pēc kurām vadās 90% no civilizācijas ārstiem”, nav lasījusi, ka pirmshospitalizācijas posmā, pacientam akūti saslimstot ar Covid-19, mājās būtu jāizmanto skābekļa koncentrators. Piemēram, ASV ieteikumos Covid-19 pacientu ārstēšanai mājās par skābekļa terapiju nav runāts vispār.

Pulmonoloģe skaidro, ka teorētiski kādam tas varētu palīdzēt, taču tā lietošana cilvēkam ar zemu skābekļa saturāciju mājas apstākļos bez mediķu klātbūtnes var būt bīstama. Proti, saslimušais var nejust brīdi, kad viņa stāvoklis var strauji pasliktināties. “Parasti tomēr šie cilvēki ar Covid vidēji smagu un smagu formu, ko raksturo samazināts skābekļa daudzums asinīs jeb hipoksēnija, – viņi ir smagi arī no citiem viedokļiem. Ļoti bieži ir arī mentāli traucējumi, apjukums, tāpat viņi ne vienmēr jūt šo elpas trūkumu,” skaidro Žentiņa. Pēc viņas teiktā, skābeklis ir zāles, kas lietojamas tikai ar konkrētām indikācijām, un skābekļa terapija akūtā Covid formā jāveic mediķu uzraudzībā, bet ģimenes ārstiem nav kapacitātes, lai to nodrošinātu.

Skābekļa koncentratoru gan var izmantot Covid-19 pacienti pēc izrakstīšanās no slimnīcas, ja, piemēram, papildu skābeklis kādu laiku vēl nepieciešams plaušās veidojušos rētaudu dēļ, stāsta pulmonoloģe. Šādos gadījumos ārsti to izrakstot un valsts šo terapiju apmaksā.

LĀB prezidente raidījumā runāja arī par nepieciešamību nodrošināt gaisa bioloģisko drošību. Re:Check jau rakstīja, ka par to Aizsilniece izteicās arī viņas nesen valsts augstākajām amatpersonām nosūtītajā vēstulē. Tajā viņa gaisa bioloģisko drošību aicināja nodrošināt ar jonizējošiem filtriem, kas darbojoties izdala cilvēkiem kaitīgo ozonu.

Jāpiebilst, ka neilgi pēc raidījuma Kas notiek Latvijā? fragments ar Aizsilnieces teikto tika izplatīts Facebook ar secinājumu, ka Covid pacienti Latvijā tiekot nepareizi ārstēti.