40,1% diasporas pārstāvju būtu gatavi strādāt uzņēmumam Latvijā, vēsta aptauja

Dators. Ilustratīvs attēls. FOTO: Dominic Lipinski/PA Wire/PA Images

Ja būtu atbilstošs atalgojums, 40,1% ārvalstīs attālināti strādājošu un dzīvojošu diasporas pārstāvju būtu gatavi strādāt uzņēmumā Latvijā, iepazīstinot ar jaunāko diasporas pētījumu par attālināto darbu kā cilvēkkapitāla piesaistes iespēju Latvijas attīstībai, uzsvēra Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa.

Viņa norādīja, ka pētījuma mērķis bija noskaidrot, kas ir tie stimuli vai motivācija, kas piesaista cilvēkus attālinātajam darbam, kā to būtu iespējams veicināt. Tāpat mērķis bija noskaidrot, kas ir galvenie šķēršļi un nepieciešamie pielāgojumi, lai Latvija varētu kļūt par vietu, kas būtu saistoša attālinātā darba veicējiem, kuri bieži vien nav piesaistīti kādai konkrētai vietai un var brīvi izvēlēties, kur viņi strādāt.

Pētījuma galvenās mērķa grupas bija divas - Latvijas diasporas pārstāvji, kas dzīvo ārvalstīs un strādā attālināti, vai arī varētu strādāt attālināti, kā arī remigranti, kuri strādā vai varētu strādāt attālināti.

Mieriņa norādīja, ka saskaņā ar reprezentatīvās aptaujas datiem, 2019.gada nogalē darbu uzņēmumā vai organizācijā citā valstī veica 3,8% strādājošo Latvijas diasporas pārstāvju un 4,3% emigrantu. Covid-19 pandēmijas ietekmē attālinātais darbs ir būtiski pieaudzis un ticami, ka lielā daļā uzņēmumu attālinātais darbs saglabāsies arī pēc pandēmijas, tāpēc uz to ir jāskatās, kā uz darba tirgus transformācijas procesu, kas varētu pavērst aizvien jaunas iespējas piesaistīt pāri robežām Latvijas diasporas cilvēkkapitālu.

Pētījuma dati liecina, ka vairākumam attālināti strādājošo šādi strādāt patīk un aptuveni puse ir tādu respondentu, kas novērtē šīs darba formas priekšrocības. Mieriņas ieskatā, tas nozīmē, ka attālinātais darbs var piesaistīt Latvijas uzņēmumiem diasporas pārstāvjus.

"Iespējams, viņi nebūtu ar mieru braukt uz Latviju, lai šeit strādātu klātienē. Tomēr diasporiešus ļoti saista, ka ir attālinātā darba iespēja. Tāpat pētījums rāda, ka attālinātā darbā strādājošie ir optimistiski noskaņoti, atšķirībā no uzņēmumiem, ka viņi turpinās un grib strādāt šādā formā. Ja skatāmies perspektīvā, tās ir labas ziņas," sacīja LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore.

Viņa uzsvēra, ka attālināti strādājošā diasporā ir liels cilvēkkapitāls. Tie cilvēki, kas patlaban strādā attālināti, bieži vien ir augsi kvalificēti speciālisti ar augstāko izglītību, kas nereti ir iegūta ārzemēs, tai skaitā cilvēki, kas strādā tādās nozarēs, kur Latvijai jau patlaban vērojams izteikts darbaspēka trūkums, ieskaitot informācijas tehnoloģiju, finanšu, apdrošināšanas, komerczinību, pārvaldes un citās nozarēs, jomās.

Viens no galvenajiem secinājumiem, pēc Mieriņas paustā, ir tas, ka Latvija var izmantot attālināto darbu, lai piesaistītu kvalificētus speciālistus un mazinātu tā dēvēto "brain wasting" jeb "smadzeņu izniekošanu", ja Latvijas emigrants nespēj savā dzīvesvietas valstī atrast darbu tieši savā jomā. Viņa uzsvēra, ka attālinātais darbs var dot iespēju strādāt savā profesijā. Saglabājot saiti ar Latviju, tas ievērojami veicina varbūtību, ka cilvēks kaut kad nākotnē varētu atgriezties Latvijā.

Mieriņa arīdzan norādīja, ka patlaban šajā laukā ir daudz neizmantoto iespēju. Pētījums ļauj secināt, ka diasporas pārstāvji patlaban veic attālināto darbu valstī, kurā viņi dzīvo. Vienlaikus atbildes liecina, ka viņu darba specifika atļautu strādāt arī pārrobežu darbu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav visu laiku jābūt uz vietas un nav regulāri jāapmeklē, piemēram, sanāksmes. Meklējot atbildes uz jautājumiem, kādēļ šī attālinātā pārrobežu darba forma netiek plaši izmantota, secināts, ka Latvijas uzņēmumos tikai katrs desmitais nodarbinātais ir diasporas pārstāvis, kas lielākoties strādā vai nu savā mītnes zemē, vai kādā citā valstī, turklāt bieži vien tas ir tikai papildu darbs.

LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore norādīja, ka šie cilvēki izmanto savas zināšanas un iegulda tās citu valstu uzņēmumos, nevis Latvijas. Runājot par to, cik reāli ir šos cilvēkus piesaistīt Latvijai, Mieriņa atzīmēja, ka būtisks iemesls ir atalgojums, kuram ir jābūt konkurētspējīgam, jo reti cilvēki piekritīs saņemt mazāku naudu, vadoties tikai no pozitīvām sajūtām pret Latviju.

Aplūkojot pārrobežu darbu no Latvijas, kad cilvēks strādā ārzemēs, pētījums liecina, ka šī iespēja ir darba ņēmējiem vēl saistošāka. Mieriņa norādīja, ka šādā veidā patlaban bieži strādā programmētāji un informācijas tehnoloģiju jomas speciālisti. Viņi norādījuši, ka ir apmierināti ar darbu un savu situāciju, un pauduši vēlmi šādā veidā arī turpināt, jo attālinātais darbs ļauj viņiem palikt Latvijā, nedoties emigrācijā, vienlaikus saņemot augstu atalgojumu un baidot lētākas dzīves iespējas Latvijā. LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktores ieskatā, šādas iespējas var mazināt potenciālo emigrāciju no Latvijas.

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijā ir laba un pievilcīga vide tiem, kas vēlas strādāt attālināti ārvalstīs, dzīvojot Latvijā, 36% respondentu norādīja, ka tā ir diezgan laba, savukārt 29% aptaujas dalībnieku norādīja, ka vide ir ļoti laba. Tikmēr 7% norādīja, ka vide ir ļoti slikta, bet 14% uzsvēra, ka vide ir diezgan slikta.

Jautāti, vai Latvijā ir laba uzņēmējdarbības vide, lai piesaistītu ārvalstīs dzīvojošos strādāt attālināti uzņēmumiem vai organizācijām Latvijā, 44% respondentu norādīja, ka grūti pateikt, savukārt vidi par ļoti sliktu atzinuši 12% aptaujas dalībnieku. Uzņēmējdarbības vidi par ļoti labu atzinuši 4% respondentu, bet par diezgan labu - 16% aptaujāto.

Aptaujāti tika arī Latvijas uzņēmumi, kuri norādījuši, ka aptuveni pusei ir darbinieki, kas strādā lielākoties vai tikai no mājām. Taču Mieriņa vērsa uzmanību uz negatīvo ziņu, ka tikai 4,4% uzņēmumu nodarbina ārvalstīs dzīvojošos, lai gan 24% respondentu vēlētos šādu iespēju izmantot, kas, savukārt, norāda uz ievērojamu potenciālu pārrobežu attālinātā darba veida attīstīšanai.

Tāpat pētījums liecina, ka to uzņēmumu, kas jau patlaban izmanto attālinātā darba iespējas, attieksme pret šāda veida nodarbinātību ir dažāda, minot vairākus riskus, kas saistīti ar šāda darba veidu un kavē piesaistīt darbiniekus pāri robežām, no ārvalstīm.

Uzņēmumi norādījuši, ka izmantot attālinātā darba sniegtās iespējas liedz darba specifika, nepieciešamība regulāri tikties. Tāpat uzņēmumiem nepieciešama tiešā komunikācija, ko attālinātais darbs nenodrošina. Tāpat daļa aptaujāto uzņēmumu atzīmējuši, ka viņiem nevajag ārzemju darbaspēku un ka tiem pietiek ar vietējo. Vēl daļa saskatīja juridiskas grūtības, ieskaitot arī nodokļu jautājumu.

Aptaujājot cilvēkus, kuri, dzīvojot ārzemēs, strādā Latvijā, un jautājot, kas viņus piesaista šādai darba formai, respondenti norādījuši, ka cilvēki grib strādāt Latvijā, bet ārpus valsts dzīvo dzīvesbiedrs vai dzīvesbiedre, ģimene. Tādēļ viņi nevar atrasties fiziski valstī, bet var saglabāt darbu Latvijā. Tāpat aptaujas dalībnieki norādījuši, ka pēc pārcelšanās uz citu valsti, ir izdevies turpināt iepriekš Latvijā uzsākto darbu. Kā iemesls izvēlēties šādu darba formu minēta vēlme saglabāt saikni ar Latviju, vēlmi palīdzēt Latvijai, runāt latviešu valodā un latviešu kolēģiem, ko uzņēmumi ārzemēs nespēj nodrošināt.

Skaidrojot, kāpēc cilvēki izvēlējušies strādāt ārzemēs, dzīvojot Latvijā, var redzēt cita veida motivāciju, kas ir tieši saistīta ar atalgojumu, proti, cilvēks var labāk nopelnīt, ir saņēmis labu darba piedāvājumu. Tāpat kā iemesls minēts tas, ka Latvijā dzīvo personas ģimene, dzīvesbiedrs vai dzīvesbiedre, ar kuriem cilvēks vēlas būt kopā. Savukārt daļa norādīja, ka pēc pārcelšanās persona ir turpinājusi jau iepriekš ārvalstīs uzsākto darbu.

Uz augšu
Back