Globālā sasilšana pēdējo 40 gadu laikā ir izraisījusi Grenlandes ledāju kušanu vēl neredzēti ekstrēmā apjomā. Tas veicinājis nopietnu jūras ūdeņu līmeņa celšanos, tuvākā nākotnē salas ledāju kušana var nozīmēt postošus plūdus visā pasaulē, liecina izdevums “Science Daily”.
Pēdējos desmit gados vien ir izkusuši ap 3.5 triljoni tonnu Grenlandes salas ledus, kas ieplūdis okeāna ūdeņos.
Salīdzinājumam –
ar šādu ūdens daudzumu pietiktu, lai tas nopludinātu visu Lielbritānijas salu 15 metrus zem ūdens. Ņujorka līdzīgos apstākļos tiktu pazudināta 4,5 kilometru zemūdens dziļumā.
Līdsas Universitātes pētnieki ir pirmie, kuri izmanto ar satelītu fiksētos attēlus, kas parāda šo globālo fenomenu – ledus atdalīšanos pa slāņiem, sākot no krasta līnijas un tuvinoties salas centrālajiem reģioniem.
40 gadu laikā Grenlandes ledāji ir izkusuši par 21 procentiem vairāk un gada siltajās sezonās kļuvuši “nedrošāki” par 60 procentiem.
Satelītattēli iegūti Eiropas Kosmosa aģentūras ekspedīcijas “CryoSat-2” ietvaros. Tie liecina, ka laikā no 2011. līdz 2022. gadam Grenlandes kūstošo ledāju ietekmē globālais jūras līmenis ir palielinājies par 1 cm.
Visvairāk ledāji kusa divās izteikti karstās vasarās – 2012. un 2019. gadā, kad tika uzstādīti 2 jauni rekordi kušanas apmēros pēdējo 40 gadu laikā.
Jūras līmeņa celšanās apdraud piekrastes reģionus un samazina arī pārtikas ieguves iespējas tām vietējām pamatiedzīvotāju komūnām, kas apdzīvo arktiskos reģionus, tāpat ietekmējot arī globālo gaisa temperatūru.
Taču Līdsas Universitātes pētnieki uzsver to, cik būtiska loma globālajā sasilšanā ir siltumnīcefektu gāzu samazināšanai, kas nozīmētu arī labāku “veselību” Grenlandes ledājiem.
Uzņemtie satelītattēli pēdējo 11 gadu laikā palīdzējuši arī prognozēt turpmāko ledāju “uzvedību”.
Pašlaik veiktajā simulācijā Grenlandes ledāju kušana līdz 2100. gadam nozīmēs jūras līmeņa celšanos par 3 līdz 23 cm.
Video. Zinātnieki atrod augu fosilijas dziļi Grenlandes ledājos.
