Trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,2%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020.gada sākuma, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā - par 1,2 procentpunktiem.
Šī gada trešajā ceturksnī bija 67 900 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13 500 mazāk nekā pirms gada un par 5500 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2021.gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,9%) bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (7,2%). Trešajā ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs - Igaunijā tas bija 5,7%, bet Lietuvā - 6,7%.
2021.gada trešajā ceturksnī 33 800 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem. Tas ir par 10 200 mazāk nekā pirms gada un par 3800 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11 300 bija bez darba no sešiem līdz 11 mēnešiem. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ir samazinājies par 4000 un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 4500.
Trešajā ceturksnī bija 22 600 ilgstošo bezdarbnieku - par 1100 vairāk nekā pirms gada un par 3000 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 33,4% - par 6,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir palielinājies par 6,8 procentpunktiem.
2021.gada trešajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 13,4% bija jaunieši (15-24 gadi). To īpatsvars gada laikā palielinājies par 2,6 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 0,5 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 14,9%, kas ir par 0,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada, bet par 1,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 300, bet samazinājies par 400, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.
35,6% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,4% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
2021.gada trešajā ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,5%) jeb 435 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12 500 jeb 2,8%, bet gada laikā - palielinājies par 20 300 jeb 4,9%.
5100 jeb 1,2% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 2,5%, bet 2021.gada otrajā ceturksnī - 1,5%.
2021.gada trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4500 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7800 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7100 iedzīvotāju.
Kā liecina Ekonomikas ministrijas (EM) prognozes, sagaidāms, ka šā gada pēdējā ceturksnī būs vērojama nedaudz zemāka aktivitāte darba tirgū, ko ietekmēs gan ieviestie pasākumi Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanai, gan arī kopumā sezonalitātes ietekme uz darba tirgu.
Aktivitātīšu pieauguma atgriešanās darba tirgū sagaidāma līdz ar nākamā gada pavasara-vasaras sezonas iestāšanos, kas sekmēs jaunu darbavietu pieaugumu un turpmāku bezdarba sarukumu, līdz ar to arvien sarežģītāk varētu kļūt atrast kvalificētus speciālistus, jo īpaši tādās nozarēs kā būvniecība un apstrādes rūpniecība, ko vēl vairāk var saasināt reģionālās darba tirgus disproporcijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta. Līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē lielā mērā būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas, norāda EM.
Saskaņā ar EM prognozēm 2021.gadā bezdarba līmenis kopumā varētu nokristies līdz vidēji 7,5%, savukārt nodarbināto skaits varētu būt par 2,5% mazāks nekā pirms gada.