Krievijas iebrukumā Ukrainā plānots iesaistīt 100 000 kareivju, ziņo "Bloomberg" (131)

Kā liecina ASV izlūkdienestu informācija, gadījumā, ja iebrukums Ukrainā notiks, tas tiks īstenots trīs virzienos – no Krievijas, no okupētās Krimas un no Baltkrievijas.

Uzbrukumā piedalītos aptuveni 100 000 Krievijas karavīru.

Ofensīvu atbalstītu arī gaisa spēki. Kā “Bloomberg” apliecinājuši divi avoti, aptuveni 50 000 cilvēku jau šobrīd atrodas pie Ukrainas robežām.

Avoti arī norādīja, ka Krievija jau esot mobilizējusi vairākus desmitus tūkstošus rezervistu, kas esot kopš Padomju Savienības sabrukuma nepieredzēts rezervistu mobilizācijas apjoms. Rezervistu uzdevums būšot iekaroto pozīciju nostiprināšana turpmākajās invāzijas fāzēs.

Krievijā informācija par rezervistu mobilizāciju oficiāli līdz šim nav izskanējusi.

Kremlī informāciju par Krievijas plānoto uzbrukumu Ukrainai skaidro ar pret Krieviju vērstu informācijas kampaņu. Šādi tiekot mēģināts novērst uzmanību no “agresīviem plāniem” atrisināt Ukrainas dienvidu un austrumu problēmu.

ASV un citu valstu izlūkdienesti jau aptuveni mēnesi brīdina par Krievijas aktivitātēm Ukrainas pierobežā, kas varētu liecināt par gaidāmo Krievijas uzbrukumu Ukrainai.

ASV laikraksts “The New York Times” jau pagājušajā nedēļā vēstīja par ASV izlūkdienestu brīdinājumiem, ka esot atlicis maz laika, lai novērstu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju Kremlī pagaidām nav pieņemts lēmums attiecībā uz Ukrainas robežas tuvumā savilkto Krievijas spēku izmantošanu, bet to apmēri un sastāvs rada pamatu nopietnām bažām par Krievijas vadības iespējamajiem nolūkiem.

Kā rakstīja “The New York Times”, Rietumu izlūkdienesti aizvien vairāk pārliecinās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsver iespējamu militāru operāciju ar nolūku vai nu sagrābt lielāku Ukrainas teritorijas daļu, vai arī destabilizēt situāciju kaimiņvalstī tā, lai tur pie varas nāktu prokrieviska valdība.

Kā aģentūrai “Bloomberg” norādīja informācijas avoti,

uzbrukums Ukrainai varētu notikt jau nākamā gada sākumā.

Paralēli karaspēka koncentrēšanai pierobežā, Krievija pēdējā laikā ir jūtami pastiprinājusi pret Ukrainu vērsto dezinformācijas kampaņu. Tāpat Krievija arī atkal pievērsusies centieniem destabilizēt situāciju pašā Ukrainā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau iepriekš ir pielietojis ieroču žvadzināšanas taktiku, pulcējot karaspēku pie robežas ar Ukrainu.

Iepriekšējo reizi apjomīgi Krievijas spēki pie valsts robežas ar Ukrainu tika savilkti šā gada aprīlī. Daļa aprīkojuma kopš iepriekšējiem manevriem palikusi pierobežā, kas nozīmē, ka jauna spēku koncentrēšana ir vienkāršāka un ātrāka.

Putins gan ļoti labi apzinās, ka iebrukums Ukrainā izraisīs plašu starptautisku nosodījumu un novedīs pie smagām Rietumu sankcijām.

ASV amatpersonas jau ierosinājušas izstrādāt kopīgu rīcības plānu ar sabiedrotajiem Eiropā, lai atbildētu uz iespējamo Krievijas karadarbību pret Ukrainu, svarīgu vietu šai plānā ierādot sankcijām.

Pagājušajā nedēļā vizītē ASV bija ieradies Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs. Viņš lūdza Pentagonu sniegt lielāku atbalstu Ukrainas aizsardzībai.

Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba pagājušajā nedēļā bija vizītē Briselē. Pēc atgriešanās Kijevā viņš paziņoja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai ir ļoti ticams, tāpēc Ukrainai būs nepieciešams citu valstu atbalsts, lai to novērstu.

Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirils Budanovs intervijā intervijā ASV bāzētajam tīmekļa izdevumam "Military Times" izteicies, ka Krievija var sākt aktīvas kaujas pret Ukrainu janvārī vai februāra sākumā.

Šobrīd Krievija pie Ukrainas robežas sakoncentrējusi vairāk nekā 92 000 karavīru, norādīja Budanovs.

Iebrukuma riski līdz ar ziemas iestāšanos un stabilu aukstāku laiku tikai palielinās.

Iespējamais lielais sals nav problēma nedz Krievijas, nedz Ukrainas karavīriem, viņš skaidroja.

Krievijas karaspēka darbības var būt pat vēl vērienīgākas nekā 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu un militāri iesaistījās konfliktā Donbasā.

Kā uzbrukuma iespējamais mērķis joprojām tiek minēti Ukrainas dienvidi un austrumi, reģioni, kurus vairāki Krievijas politiķi, arī prezidents Vladimirs Putins, dēvējuši par Jaunkrieviju, viņš piebilda.

Maskava grasās izmantot arī situāciju ap 2020.gada Krievijas privātās militārās kompānijas "Vagner" algotņu aizturēšanas operāciju, kuras neveiksmē opozīcija vaino varasiestādes, sacīja Budanovs.