Austrālijas pētnieki atklājuši lielāko lidojošā rāpuļa – pterozaura, eksemplāru, kura spārnu platums ir aptuveni 7 metri un kas lidinājies pāri senajai iekšzemes jūrai. Tā klāja šodienas Kvīnslendas štata teritoriju.
Kvīnslendas Universitātes zinātņu kandidāts Tims Ričards izdevumam “Journal of Vertebrate Paleontology” šogad pavēstīja, ka kopā ar pētnieku grupu tika analizētas pterozaura žokļa fosilijas, kas atrastas Kvīnslendas štata ziemeļrietumos netālu no Ričmondas apgabala.
Ričards atklāja, ka šis pterozaurs ir precīzākais atrastais piemērs tam, ko var dēvēt par īstu pūķi.
Pterozaura nosaukums ir “Thapunngaka shawi”. Pēnieki to raksturo kā brutālu jaunu teritoriju iekarotāju ar šķēpveida muti, garu kaklu un platiem spārniem.
Ričards lēš, ka
tā galvaskausa diametrs varētu sasniegt vismaz 1 metru, pterozauram bija ap 40 zobiem, ko izmantot 120 miljonus gadu senās Eromangas jūras zivju medīšanai.
Pterozauri, kas piederēja pie “Anhangueria” grupas, bija vieni no visvairāk attīstītākajiem rāpuļiem, kas spēja lidot un apdzīvoja planētu 140 līdz 92 miljonus gadu senā pagātnē un bija sastopami katrā tolaik esošajā kontinentā.
Pterozauru kaulu struktūra ir trausla, tie ir plāni un ar tukšiem dobumiem, tādēļ fosilijas ir saglabājušās tikai retos gadījumos, sevišķi Austrālijas teritorijā.
Līdz šim valsts teritorijā atrastas vēl divas pterozauru fosilās atliekas, visas tieši Kvīnslendas apgabalā.
Pterozaura nosaukums “Thapunngaka shawi” atvasināts no Ričmondas apgabala pirmiedzīvotāju izmirušās Vanamaras tautas valodas un no fosiliju atradēja Lena Šova uzvārda.
Fosilijas glabājas “Kronosaurus Korner” muzejā Ričmondā.
Pētījums pilnā apjomā publicēts zinātniskajā izdevumā “Journal of Vertebrate Paleontology” 2021. gadā.