Ja 2022. gadā ekonomika nespēs atgriezties normālās sliedēs, būs vajadzīga "sāpīga korekcija"

FOTO: Unsplash

Vai stagflācijas spēki darbosies visā pasaulē? Visu 2021. gadu centrālās bankas un liela daļa ekonomistu uzsvēra, ka faktori, kuru dēļ kāps inflācija un izaugsmes tempi mazināsies, būs īslaicīga parādība. Vājajām vietām piegāžu ķēdēs bija jāmazinās, bet enerģijas cenām “jāatgriežas uz zemes”. Tomēr – 2021. gada beigas iezīmē brīdi, kad finanšu tirgus, sabiedrība un pat centrālo banku pārstāvji ir sākuši zaudēt ticību, ka situācija manāmi uzlabosies.

“The Economist” vēsta, ka politikas veidotāji saskaras ar nozīmīgām problēmām ekonomikā. Pēc būtības inflāciju izraisa piegāžu traucējumi. Atbilde pieaugušajai inflācijai ir to vienkārši ignorēt un gaidīt, kad tā pati samazināsies.

Kādēļ gan kaitēt ekonomikai ar augstām procentu likmēm, kas nemazinās sastrēgumus ostās, nepalielinās dabasgāzes piegādes apjomus? 2011. gadā cenu pieauguma dēļ inflācija Lielbritānijā pieauga līdz 5,2%, bet Anglijas Bankas noteiktās procentu likmes bija zemas. Tikām Eirozonā Eiropas Centrālā banka paaugstināja likmes, palīdzot ekonomikai ieslīdēt atpakaļ recesijā. Jā, drīz vien inflācija bija krietni zemāka nekā iepriekš nospraustais mērķis. Tāpat kā toreiz, arī 2022. gadā augstu energoresursu cenu izraisītā inflācija, visticamāk, samazināsies.

Tomēr salīdzinājums ar desmit gadus senu pagātni nav korekts. Nedienas pasaules tirdzniecībā 2021. gadā radīja ne tikai piegāžu traucējumi, bet arī Covid-19 uzliesmojumi, kā dēļ tika slēgtas rūpnīcas Vjetnamā. Tāpat šogad ir bijis ļoti (pat pārāk) augsts pieprasījums. Milzīgie fiskālie un monetārie stimuli apvienojumā ar Covid ierobežojumiem radīja situāciju, kad patērētāji sāka pieprasīt tādas preces kā spēļu konsoles un tenisa apavi.

2021. gada vasarā amerikāņu tēriņi par fiziskām precēm bija par 7% augstāki, nekā tas bija pirms pandēmijas. Arī citās valstīs ir vērojams preču deficīts, kas saistīts ar neparasti augstu pieprasījumu pēc tām. Lai pasaules ekonomika atgrieztos pie kaut kā līdzīga normai, patērētājiem ir nepieciešams tērēt vairāk naudas nevis precēm, bet pakalpojumiem, piemēram, restorānu ēdieniem un ceļojumiem.

Diemžēl pasaules valstu ekonomiku izaugsmi slāpē darba ņēmēju trūkums, kas nepieciešams, lai pakalpojumu nozares atkal plauktu. Algas izklaides un viesmīlības jomā pieaug, taču – strādāt nav kam. Daudzi ekonomisti cerēja, ka strādājošie atgriezīsies darbā, ņemot vērā ārkārtas pabalstus darba tirgiem. Tomēr – daudzviet dažādie atbalsta pasākumi ir beigušies. Lai inflācija būtu īslaicīga, iespējams,  vajadzētu samazināties gan algu, gan cenu kāpumam. Maz ticamas alternatīvas ir produktivitātes pieaugums vai zemāka peļņas norma, kas uzņēmumiem, piemēram, restorāniem jau ir samazinājusies.

Pašlaik vērojams, ka politikas veidotāji sāk baidīties par “apgriezto mehānismu”: algu pieaugumu laikā, kad ir prognozējama augstāka inflācija. Pasaulē bagātākajās valstīs algu-cenu spirāle nav pieredzēta kopš 1970. gadiem. Ja augošās inflācijas prognozes izrādīsies patiesas, centrālo banku darbs pēkšņi kļūs daudz grūtāks. Bankas nespēs samazināt un noturēt inflāciju noteiktā mērķī, neupurējot darbavietas.

Attīstības tirgi jau ilgāku laiku tiek izmantoti šādam sāpīgam kompromisam starp izaugsmi un inflāciju. Tomēr attīstītākajās valstīs šim kompromisam nav izdevies “gūt panākumus”.

16

Lielākajās bagātajās valstīs tiek darīts viss, lai saglabātu uzticamību konkrētam inflācijas mērķim.

Ir viegli iedomāties situāciju, kurā monetārās politikas veidotāji (un/vai centrālās bankas) paaugstina procentu likmes un galu galā - sāk to nožēlot. Lai gan inflācija 2022. gada pirmajos mēnešos saglabāsies augsta, centrālās bankas uzskata, ka ir vajadzīgs pusotrs gads, lai augstākas procentu likmes pilnībā spētu ietekmēt ekonomiku. Norises, kas līdz šim uzturēja labus globālās ekonomikas izaugsmes tempus un inflāciju, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas, nevienlīdzība un globālais pieprasījums, izskatās, šogad ir nostrādājušas par labu tam, lai inflācija varētu kāpt.

Nenovēršama fiskālā atturēšanas politika daudzās valstīs palīdzēs galvenokārt “vēsākām” ekonomikām: Lielbritānija ir paziņojusi par lielu nodokļu sloga pieaugumu, bet ASV prezidents Džo Baidens saskaras ar pretestību no Kongresa apstiprināt lielos valsts izdevumus. Lēnāka izaugsme Ķīnā, kas cīnās ar nekustamā īpašuma tirgus krīzi, varētu izplatīties visā pasaulē.

Turklāt - arī pandēmija vēl nav beigusies. Vīrusa izplatīšanās tomēr varētu atkal izjaukt ekonomikas mehānismu, it īpaši, ja jauni koronavīrusa varianti spēs izvairīties no vakcīnu sniegtās aizsardzības. Arī globālo piegāžu ķēdes ir ļoti ierobežotas, un pasaule nevar atļauties būvēt ekonomisko izaugsmi, izmantojot stimulus, kas patērētājiem liek vairāk tērēt precēm, bet mazāk pakalpojumiem.

Tā vietā centrālajām bankām būtu jāatsakās no idejas par augstākām likmēm, lai izvairītos no pārmērīgas inflācijas. Ekonomikai jāturpina pielāgoties jaunajiem tēriņu un darba tirgus modeļiem, kas ievērojami atšķiras no tiem, kādi dominēja 2010. gada ekonomikā.

16

Ja ekonomika 2022. gadā neatgriezīsies normālās sliedēs, tad pastāv vēl viena alternatīva – sāpīga ekonomikas korekcija.

Uz augšu
Back