/nginx/o/2021/12/01/14233995t1h7737.jpg)
62 % Latvijas iedzīvotāju skaidru naudu izmanto, iepērkoties tirgū, pie zemniekiem un mājražotājiem, kā arī trešdaļa jeb 31 % iedzīvotāju skaidrā naudā norēķinās par skaistumkopšanas un remontu pakalpojumiem mājai un tehnikai, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja.
Katrs ceturtais jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju skaidru naudu izmanto, lai to iedotu ģimenes locekļiem, bērniem kabatas naudai, ekskursijām un citiem tamlīdzīgiem izdevumiem. Savukārt vēl 16 % norāda, ka skaidrā naudā norēķinās par transporta un taksometra pakalpojumiem.
“Visur skaidru naudu izmanto tikai 3 % Latvijas iedzīvotāju, liecina aptauja. Tas nozīmē, ka, kur vien ir iespējas, cilvēki jau ir pārgājuši uz elektroniskajiem norēķiniem. Aptauja uzskatāmi iezīmē jomas, kurās, ja iedzīvotajiem būtu vēlme norēķināties ar karti, iespējas ir visai ierobežotas. Visbiežāk tie ir individuālie pakalpojumu sniedzēji, nelieli uzņēmumi vai sezonālie tirgotāji. Paredzams, ka tas drīz mainīsies un ierasta lieta būs Ziemassvētku tirdziņā vai uz mājām izsauktajam meistaram samaksāt ar karti, pietuvinot to pie viņa viedtālruņa vai planšetdatora,” saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.
TOP 3 skaidras naudas izmantošanas mērķi Baltijas valstu iedzīvotāju vidū īpaši neatšķiras, tomēr kopumā Latvijā iedzīvotāji skaidru naudu dažādos norēķinos izmanto biežāk nekā kaimiņvalstīs. Interesanti, ka praktiski visus ikdienas pirkumus, izņemot ikmēneša rēķinus, Latvijas iedzīvotāji skaidrā naudā apmaksā teju divas reizes biežāk nekā Igaunijā un Lietuvā - tā norādījuši 23 % Latvijas, 14 % Lietuvas un 11 % Igaunijas respondentu.
Arī iepirkšanās ar skaidru naudu tirgū, pie zemniekiem un mājražotājiem Latvijā ir ievērojami populārāka nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā 45 % un Igaunijā 42 % minētajās vietās iepērkas ar skaidru naudu, kamēr Latvijā tas ir aktuāli 62 % aptaujāto.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par skaidras naudas lietošanas paradumiem banka Citadele veica septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, katrā Baltijas valstī aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
