EK pārstāvis: Lai celtu ienākumu līmeni Latvijā, jānodrošina stabils produktivitātes pieaugums

Viņš atzina, ka Latvija pēdējo 25 gadu laikā ir sasniegusi ievērojamu ienākumu līmeņa pieaugumu, samazinot atšķirību no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Lai turpinātu šo veiksmīgo konverģences ceļu,

stabils produktivitātes pieaugums arī pārskatāmā nākotnē būs galvenais Latvijas mērķis, īpaši nelabvēlīgās demogrāfijas dēļ.

"Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā ir iekļautas vairākas reformas un investīcijas, kuru īstenošana veicinās šo svarīgo izaicinājumu risināšanu. Tas labi atbilst Atveseļošanās un noturības instrumenta mērķim, kas tika izveidots, lai palīdzētu ES dalībvalstīm palielināt savu ekonomisko potenciālu pēc Covid-19 krīzes un apgūt zaļās un digitālās pārejas," sacīja Suardi.

Konferencē, kurā piedalījās Latvijas vadošie pētnieki, politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un uzņēmēji, tika prezentēts ikgadējā Produktivitātes ziņojuma projekts. Konferenci moderēja un ar galveno prezentāciju "Produktivitātes ziņojums: 2020.gada pieredze un galvenie izaicinājumi 2021.gadā" uzstājās LU Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" direktore Inna Šteinbuka.

Viņa atzīmēja, ka Latvijas produktivitātes ziņojums jau ir kļuvis arī par veiksmes stāstu ne tikai tāpēc, ka tas ir bijis pirmais produktivitātes ziņojums Latvijas vēsturē, bet arī tāpēc, tas ir tapis tieši Covid-19 izplatības apstākļos, kad produktivitātes "renesanse" ir īpaši svarīga.

"Lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij ir nepieciešams mērķtiecīgi ieguldīt finansiālos līdzekļus produktivitātes celšanā,

lai tautsaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka. Tas, piemēram, nozīmē, ka valsts, veicot atbalsta pasākumus ekonomiskā potenciāla saglabāšanai, palīdz flagmaņu uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību, kā arī strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju," atzīmēja Šteinbuka.

Tikmēr "LU domnīcas LV PEAK" direktora vietnieks un Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs konferencē skaidroja darba tirgus izaicinājumus.

"Kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Dažās nozarēs un profesijās darbvietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē, rūpniecībā un informācijas tehnoloģiju jomā. Taču ir būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā. Starp pandēmijas visvairāk skartajiem nozarēm un profesijām ir, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kuru darbinieku skaits pandēmijas laikā sarucis par ceturtdaļu," teica Krasnopjorovs.

Viņš atklāja, ka lielākais pandēmijas paradokss ir tas, ka tās laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits - kopš krīzes sākuma darbinieku skaits privātajā sektorā ar bruto darba samaksu virs 3000 eiro palielinājies no 20 000 līdz 30 000.

"LU domnīcas LV PEAK" zinātniskās padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede savā prezentācijā analizēja Latvijas konkurētspēju, bet Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Politikas pētījumu institūta vadošais pētnieks, Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs runāja par attālinātā darba Covid-19 pandēmijā ietekmi uz produktivitāti.

SIA "Latvijas mobilais telefons" prezidents un Latvijas Produktivitātes padomes loceklis Juris Binde konferencē dalījās sava uzņēmuma pieredzē par darbu ārpus biroja un to, kā tas ietekmē digitalizāciju, produktivitāti un nodarbinātību. Savukārt nevalstisko sektoru konferencē pārstāvēja Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kas runāja par produktivitāti un eksportu.