Jaunais omikrona paveids: kādus riskus tas rada globālajai ekonomikai?

FOTO: Unsplash

Nedaudz vairāk kā gadu pēc ziņām par veiksmīgiem Covid-19 vakcīnas izmēģinājumiem pasaulē atkal valda draudu sajūta. Jaunais Covid-19 variants, kam piešķirts omikrona nosaukums, rada milzīgu risku visai pasaulei, un arī vakcīnu ražotāji pauduši bažas, ka ar esošajām vakcīnām varētu būt par maz, lai mazinātu slimības izplatību.

Par jauno omikrona variantu publiski tika ziņots 24. novembrī Dienvidāfrikā, kur zinātnieki pieļāva, ka jaunais vīrusa variants varētu būt ne tikai lipīgāks par līdz šim dominējošo delta paveidu, bet arī noturīgāks pret vakcīnām. Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka omikrons rada augstu risku globālā līmenī, bet farmācijas uzņēmuma “Moderna” vadītājs sacīja, ka esošās vakcīnas vajadzētu pielāgot jaunajam variantam (kas prasīs zināmu laiku). Tas nozīmē, ka pasaule atkal ir jaunu lokdaunu, slēgtu robežu un citu nebūšanu priekšā. Jau pašlaik naftas cenas, reaģējot uz ziņām par omikronu, ir kritušās par vidēji 10 dolāriem par barelu, jo pastāv bažas par kārtējo recesiju ekonomikā, vēsta “The Economist”.

Tomēr viss iepriekš aprakstītais ir balstīts tikai uz bažām par omikrona potenciālo bīstamību, jo pagaidām trūkst datu, kas ļautu patiesi apgalvot, vai 35 mutācijas omikrona pīķa proteīnā palīdzēs vīrusam kļūt lipīgākam un nāvējošākam nekā delta variantam, vai arī otrādi – vīruss kļūs lipīgāks, taču mazāk bīstams. Zinātnieki pašlaik analizē datus, lai jau tuvāko nedēļu laikā epidemioloģiskā aina būtu skaidrāk redzama. Tomēr nevar noliegt, ka ziņas par jaunu vīrusa paveidu atkal ir savilkušas drūmus mākoņus virs pasaules ekonomikas, kas liek runāt par trim galvenajiem riska faktoriem.

Pirmais riska faktors ir atkārtoti ieviešami ierobežojumi, kas bagātākajās valstīs atkal nobremzēs izaugsmi. Pēc ziņām par jauno variantu un tā izplatību Āfrikas dienvidos valstis slēdza robežas ieceļotājiem no “riska zonām”, bet Izraēla un Japāna savas robežas slēdza pilnībā. Lielbritānija ieviesa jaunus karantīnas noteikumus. Pandēmijas ietekmē faktiski ir beigusies brīvās ceļošanas ēra. Jā, ierobežojumi šī gada laikā tika atviegloti, taču pagājušajā nedēļā redzams, ka vārti tiek aizcirsti daudz ātrāk, nekā tie tiek atvērti.

Omikrona izplatība varētu radīt arī ierobežot aktivitātes valstu iekšienē. Eiropas valstis aicināja savus iedzīvotājus iesaistīties dažādās mājas aktivitātēs, lai izvairītos no publisku vietu apmeklējuma. Itālija, piemēram, liedz visiem nevakcinētajiem apmeklēt iekštelpu restorānus, bet Portugāle pat vakcinētajiem pieprasa negatīvu Covid testu, lai varētu apmeklēt kādu iestādi. Austrijā vispār ir noteikts pilna mēroga lokdauns. Ilgi gaidītā pakalpojumu industrijas atlabšana nu ir uz nenoteiktu laiku atcelta.

Otrā bīstamība ekonomikai ir saistāma ar inflāciju. Jaunais variants varētu izraisīt jaunu cenu kāpumu brīdī, kad inflācija jau sasniegusi ļoti augstus apmērus. Lielākie riski ir ASV, kur prezidenta Džo Baidena apstiprinātie fiskālie stimulēšanas pasākumi ir pārkarsējuši ekonomiku, tādēļ tur patēriņa preču cenu pieaugums ir pārsniedzis 6%. Oktobrī inflācija ASV sasniedza pēdējās trīs desmitgadēs augstāko rādītāju. Arī globāli inflācija ir ļoti augsta – pāri 5%.

No vienas puses varētu domāt, ka omikrons varētu mazināt inflāciju, jo mazināsies ekonomiskā aktivitāte.

Tieši otrādi – cenas aug, jo daļa patērētāju jau gatavojas Ziemassvētkiem, kas uzliek papildu slodzi jau tā pārslogotajai loģistikas nozarei, jo cilvēki iegādājas visu – sākot ar lampiņu virtenēm, beidzot ar sporta apakšbiksēm.

30

Preču piegādes cenas no ražotnēm Āzijā ir neparasti augstas. Lai mazinātu inflāciju, patērētājiem būtu mazāk jātērē nauda precēm un vairāk pakalpojumiem, piemēram, tūrisma jomā. Taču – omikrona dēļ šīs nozares atlabšana joprojām ir apšaubāma. Jaunais variants var izraisīt arvien jaunus lokdaunus un pārrāvumus ražošanā tādās vietās kā Vjetnama un Malaizija. Arī dīkstāvē esošie strādājošie var iepauzēt ar atgriešanos darba tirgū, iespējams arī, lai pieprasītu algu pielikumu, ņemot vērā pieaugošās izmaksas.

Tieši tādēļ ASV Federālo rezervju vadītājs Džeroms Pauels 30. novembrī paziņoja, ka monetārā politika ir jāpadara stingrāka. Šāds nosacījums ir pareizs, taču arī tam ir savas bīstamības. Piemēram, vairākās ekonomikās var būt vērojama kapitāla aizplūšana un arī dolāra kursa maiņa, kas kļūs neizdevīgāka daudzām valstīm.

Attīstības valstu ekonomikām ir labas rezerves un tās mazāk ir atkarīgas no ārvalstu valūtu svārstībām. Tomēr arī šīm valstīm ir jāsaskaras ar omikrona radītajām sekām. Meksika, Brazīlija un Krievija jau pašlaik ir pacēlušas procentu likmes, kas palīdz aizturēt inflācijas palielināšanos, taču – no tā cieš izaugsme. Turcija tieši otrādi – ir mazinājusi procentu likmes, kā rezultātā vietējā valūta lira ir teju sabrukuma priekšā. Arī citām attīstības valstu ekonomikām būs jāveic sarežģītas izvēles.

Pēdējā bīstamība ir saistāma ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Par nedienām otrā lielākajā ekonomikā pasaulē bija zināms arī iepriekš, taču iepriekš Ķīna tika stādīta gluži kā piemērs, kā veidot pret pandēmiju noturīgu ekonomiku. Pašlaik ņemot vērā parādu krīzi nekustamo īpašumu sfērā, ideoloģiskajām kampaņām pret privāto biznesu, kā arī neilgtspējīgo “nulles kovida” politiku, kā rezultātā no pārējās valsts drakoniski tiek izolēti miljoniem cilvēku konkrētā pašvaldībā tad, ja konstatēts tikai viens saslimšanas gadījums, Ķīnas ekonomikā iezīmējas dažādas nepatīkamas tendences. Pat ja arī Ķīnas valdība nolemtu stimulēt ekonomiku, izaugsmes pieauguma temps tāpat ir krities par 5%. Kopumā Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempi ir sasnieguši zemākos tempus 30 gadu laikā.

Ja omikrons tik tiešām izrādīsies lipīgāks nekā delta variants, tad Ķīnai būs vēl sarežģītāk īstenot “nulles kovida” politiku. Ja Ķīna turpinās noteikt totālu lokdaunu pašvaldībām gadījumā, ja tajā ir konstatēts kaut viens saslimšanas gadījums ar Covid, tad tas, visticamāk, atstās ļoti sāpīgu ietekmi uz globālajām piegāžu ķēdēm. Runājot par imunitāti Ķīnā – šajā valstī ir ļoti mazs ar Covid slimojušo cilvēku skaits, 98 tūkstoši gadījumu (salīdzinājumam Latvijā – 256 tūkstoši), un nav arī īsti skaidrs, cik efektīvas ir Ķīnā ražotās vakcīnas.

Tomēr viss nav tik drūmi. Ir skaidrs, ka pasaule ir aptuveni sapratusi, kā sadzīvot ar kovidu, tāpēc tik lielu ekonomisko kritumu, kāds tas bija 2020. gada pavasarī, mēs neredzēsim. Cilvēki, uzņēmumi un valdības ir adaptējušies dzīvei ar vīrusa klātesamību, līdz ar to lielākajā daļā pasaules ir redzami centieni neapturēt ekonomiku pat tad, ja ir augsti saslimšanas rādītāji.

Šeit liela nozīme arī vakcīnām, kas ir ļāvušas pasargāt miljoniem cilvēku no smagas saslimšanas un nāves. Vakcīnu ražotāji pašlaik gan gaida rezultātus – vai vakcīnas pasargā pret omikrona variantu, vai arī būs nepieciešams veikt korekcijas. Ja vakcīnu korekcija būs jāveic, tad jaunās vakcīnas būs pieejamas jau pēc dažiem mēnešiem – nākamā gada sākumā. Pat ja omikrons vai arī kāda no potenciālajām nākotnes mutācijām, lai arī kā to sauktu – Pī, Ro, vai Sigma –, turpinās izplatīties, lielākie riski būs attiecībā uz zemu izaugsmi un augstu inflāciju. Pasaule pašlaik ir saņēmusi kārtējo skarbo atgādinājumu, ka sadzīvošana ar vīrusu, kurš mainās un mutējas, nebūs viegls uzdevums.

Uz augšu
Back