74% Latvijas autovadītāju sociālo mediju lietošanu pie stūres uztver kā vislielāko risku

FOTO: Shutterstock

Latvijā vairums jeb 74% autovadītāju ir pārliecināti, ka riskantākā rīcība, vadot automašīnu, ir sociālo mediju patēriņš. Savukārt gandrīz puse jeb 45% respondentu norāda uz mobilā telefona sarunām pie stūres ar vai bez tālvadības sistēmas, sekojot 42% aptaujāto cilvēku, kuri akcentē grima vai frizūras piekoriģēšanu spogulī, secināts VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) organizētajā pētījumā par biežāk sastopamajiem iemesliem neuzmanībai uz ceļa, vadot auto, kā rezultātā rodas ceļu satiksmes negadījumi.

Palielināta iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā šofera neuzmanības dēļ tiek saistīta arī ar mijiedarbību ar bērniem vai mājdzīvniekiem (33%), ēšanu pie stūres (29%) un darbošanos ar auto kontroles sistēmām (12%). Interesanti, ka sociālo tīklu lietošana pie stūres visvairāk uztrauc Pierīgā un laukos dzīvojošos vīriešus vecumā no 30 līdz 39 gadiem un augstāko izglītību ieguvušos cilvēkus, kā arī iedzīvotājus ar ienākumiem virs vidējā valstī un aktīvi nestrādājošos, piemēram, mammas bērnu kopšanas atvaļinājumā.

“2020. gadā gandrīz trešā daļa jeb 28% no visiem satiksmes negadījumiem Latvijā bija tiešā veidā saistīti ar autovadītāju neuzmanību. Ir izpētīts1, ka auto vadīšanai paralēlas nodarbes būtiski palielina iespējamību iekļūt ceļu satiksmes negadījumā, piemēram, ēšana gandrīz divas reizes, auto sistēmu regulēšana vai mobilā telefona lietošana katra aptuveni trīs reizes un aizskatīšanās pa logu - pat septiņas reizes. Mēs aicinām autovadītājus veltīt nedalītu uzmanību ceļam un rūpīgi sagatavoties procesam visa maršruta garumā, pirms uzsākt braucienu,” tēmas aktualitāti pamato CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.

Valsts policijas statistika liecina, ka šī gada pirmajos trīs ceturkšņos bojā gājuši jau 107 ceļu satiksmes dalībnieki un visbiežāk tie ir šoferi un gājēji. Iemesls letālajiem iznākumiem visbiežāk ir sadursme ar citu transportlīdzekli (35 gadījumi), uzbraukšana gājējam (25), apgāšanās (24) vai sadursme ar velosipēdistu (10). Lai gan negadījumos uz ceļa ievainoto skaits kopš 2019. gada samazinājies par vismaz 13% (šī gada pirmajos deviņos mēnešos tie ir 2707 cilvēki, pērn visa gada garumā bija 2852, bet 2019. gadā - 3119) un arī kopējais administratīvo pārkāpumu skaits sarūk, bojā gājušo statistika pēdējo gadu laikā turpina pieaugt.

Lai autovadītājus, viņu līdzbraucējus un ikvienu ceļu satiksmes dalībnieku aicinātu līdz minimumam samazināt riskus iekļūt finansiāli nepatīkamos, veselību apdraudošos vai pat dzīvībai bīstamos ceļu satiksmes negadījumos, kā arī pievērst nedalītu uzmanību auto CSDD no 6. decembra līdz gada beigām organizē informatīvo kampaņu “Visu uzmanību ceļam!”. Tās laikā būs iespēja uzzināt par aktuālajiem rīkiem, tehnoloģijām un citu autovadītāju padomiem no viņu pieredzes, kas un kā var palīdzēt nenovērst uzmanību autovadīšanas laikā.

CSDD autovadītāju aptauja liecina, ka gandrīz pusei jeb 44% no aptaujātajiem koncentrēties palīdz citu paralēlu darbību neveikšana pie stūres, atbalstu sniedz bezroku telefonsarunu sistēmu izmantošana (39%) un maršruta izpētīšana pirms brauciena (38%). Šoferi novērtē arī to, ja viņi atceras pirms brauciena sakārtot brauciena laikā nepieciešamās lietas, lai ir ērti paņemamas, kā arī noregulēt ne tikai spoguļus un krēsla pozīciju, bet arī vēlamo siltumkontroli utt. 21% no aptaujātajām sievietēm atzinušas, ka palīdz pārdomāta mājdzīvnieku ierobežošana braukšanas laikā un laicīgi sagatavot izklaides bērniem visam pārvietošanās laikam. 43% no aptaujātajiem vīriešiem-autobraucējiem cenšas izpētīt visu maršrutu, pirms uzsākt stūrēt, ko dara tikai 33% daiļā dzimuma šoferu. Telefona ieslēgšana “netraucēt” vai “auto” režīmā Latvijā ir vēl salīdzinoši nepopulāra – tikai 10% no aptaujātajiem to ierindojuši svarīgo gatavošanās procesu augšgalā.

“Ik dienu uz Latvijas ceļiem notiek teju simt ceļu satiksmes negadījumu, bet vismaz daļu no tiem varētu novērst, ja autovadītāji atbildīgi pievērstu visu uzmanību ceļam, nevis mēģinātu auto vadīšanu savienot ar blakusnodarbēm. Aicinām sagatavoties ceļam vēl pirms braukšanas uzsākšanas: pārbaudīt mašīnas tehnisko stāvokli, piesprādzēt drošības jostas, ievadīt brauciena galamērķi navigācijas lietotnē, apēst sviestmaizi, izdzert kafiju un veikt svarīgu tālruņa zvanu, jo šādu šķietami nevainīgu ieradumu braukšanas laikā “atmešana” tik tiešām ievērojami var samazināt iespējamību iekļūt ceļu satiksmes negadījumā,” uzsver Kristaps Liecinieks, apdrošināšanas sabiedrības BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Latvijas autobraucēji un līdzbraucēji ir ļoti optimistiski par ceļu satiksmes negadījumu patiesajiem iemesliem. Viņu viedoklis atšķiras no statistikas, jo tikai 12% no aptaujātajiem atzīst, ka pēdējās nedēļas līdz gada laikā ir bijuši iesaistīti ceļu satiksmes negadījumā, kas tika izraisīts tieši autovadītāja neuzmanības dēļ. 48% no respondentiem atzīst, ka tādā nekad nav bijuši, savukārt 38% vērtē, ka tas noticis senāk nekā pēdējā gada laikā. Tieši sievietes ir biežāk pārliecinātas, ka nekad negadījumi uz ceļa nenotiek neuzmanības dēļ – vairāk nekā puse jeb 56% domā, ka tādos nav bijušas iesaistītas.

Sabiedrības un autovadītāju viedokļa aptauju veica pētījumu kompānija "Norstat Latvija" 2021. gada novembrī un tajā piedalījās 1001 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem, no kuriem auto vadītāji bija 842 jeb 83,4% no visiem dalībniekiem.

1Thomas A. Dingus, Feng Guo, Suzie Lee, Jonathan F. Antin, Miguel Perez, Mindy Buchanan-King, and Jonathan Hankey; PNAS March 8, 2016

Uz augšu
Back