O, 16.08.2022.

Banku analītiķi: Nākamgad pieaugums rūpniecībā būs ievērojami mērenāks nekā šogad

TVNET/LETA
Banku analītiķi: Nākamgad pieaugums rūpniecībā būs ievērojami mērenāks nekā šogad
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Paula Čurkste/LETA

Nākamgad pieaugums rūpniecībā būs ievērojami mērenāks nekā šogad, ko ietekmēs joprojām augstās energoresursu cenas un globālā pieprasījuma vājināšanās, pavēstīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka Latvijas rūpniecībā šis gads ir bijis ļoti pozitīvs, un ražošanas apjomu kāpums šogad varētu sasniegt 6-7%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 3,9% salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri.

Savukārt rūpniecībā kopumā ražošanas apjomi oktobrī ir auguši tikai par 2,4%, jo par 7% samazinājās enerģētikas nozares izlaide. Papildus tam pēdējos mēnešos ražotāju cenas ir augušas ievērojami straujāk nekā ražošanas apjomi un rūpniecības apgrozījums eiro izteiksmē oktobrī palielinājās par vairāk nekā 20%.

Izejmateriālu un energoresursu cenu spiediens uz Latvijas ražotājiem šobrīd ir ļoti liels, un arī ražotāju cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 20%, atgādina Āboliņš. Tādēļ uzņēmēji arvien vairāk ir spiesti nodot izmaksu kāpumu patērētājiem, savukārt augstāka patēriņa cenu inflācija ierobežo iedzīvotāju reālo pirktspēju ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas un pasaules valstīs. Lai arī atsevišķu resursu, piemēram, naftas cenas pasaulē pēdējās nedēļās ir sarukušas, tomēr spiediens uz ražotājiem Latvijā turpināsies, prognozē Āboliņš.

Viņš uzsver, ka šonedēļ Latvijā ir sasniegts jauns elektrības cenu rekords, kas atsevišķās stundās pārsniedz 40-50 centus par kilovatstundu. Šādas elektrības cenas naftas cenu izteiksmē būtu līdzvērtīgas 1000 ASV dolāriem par barelu, un dīzeļdegviela pie šādas cenas maksātu vairāk nekā septiņus eiro litrā. Ja šādas elektrības cenas saglabāsies ilgākā termiņā, tas būs ļoti liels šoks Latvijas ekonomikai, uzskata Āboliņš.

Viņš piebilst, ka kopš šī gada aprīļa ražošanas apjomi Latvijā nav kāpuši un apgrozījuma pieaugums ir noticis pārsvarā uz cenu rēķina. Tomēr situācija dažādās nozarēs būtiski atšķiras. Salīdzinājumā ar pērno gadu ķīmisko produktu ražošana augusi par 20%, gatavot metālizstrādājumu - par 14,6%, mēbeļu ražošana - 30,6%, un dažādu iekārtu ražošana - 21,6%. Tikmēr koka izstrādājumu ražošana sarukusi par 6,4% un elektrisko iekārtu ražošana samazinājusies par 4,2%, bet pārtikas produktu ražošana kāpusi vien 1,2%.

"Pēdējo mēnešu elektrības cenu kāpums varētu būtiski ietekmē būvniecības nozari, jo būvmateriālu ražošana ir relatīvi energointensīva un nākamgad no valsts budžeta gaidāms būtisks būvniecības apjomu kāpums. Papildus izejmateriālu un energoresursu cenu kāpumam uzņēmējiem šobrīd papildus izaicinājumu rada arī tas, ka vairāk nekā 10 000 no rūpniecības nozarē strādājošajiem nav vakcinējušies pret Covid-19. Tas varētu vēl vairāk palielināt spiedienu uz darba algām," pauž Āboliņš.

Vienlaikus ekonomists uzsver, ka globālais pieprasījums pēc precēm joprojām ir ļoti spēcīgs. Ražotāju noskaņojums pasaulē ir pozitīvs, un jaunie rūpniecības pasūtījumi turpina augt.

"Taču rūpniecībā noteikti ir arī riski. No vienas puses Covid-19 jaunais omikrona paveids varētu nozīmēt jaunus ierobežojumus pakalpojumu nozarēm, kas veicinātu preču pieprasījumu. Tomēr inflācijas kāpums mazina cilvēku reālo pirktspēju un arī valstu, kā arī centrālo banku iespējas atbalstīt ekonomiku. Arī krājumu atjaunošana ir pārejošs process. Tādēļ par nākamo gadu Latvijas rūpniecībā un it īpaši gada otro pusi esmu piesardzīgs. Piemēram, Vācijā oktobrī jaunie rūpniecības pasūtījumi ir sarukuši par 6,9%, savukārt Latvijā novembrī pasliktinājies ražotāju noskaņojums, it īpaši jautājumos par nākotnes ražošanas aktivitāti un pasūtījumu līmeni. Tas liek domāt, ka nākamgad pieaugums rūpniecībā būs ievērojami mērenāks nekā šogad," prognozē Āboliņš

Arī bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka apstrādes rūpniecības bums pamazām pierimst, tālākā nākotne šķiet laba, bet tuvāko mēnešu laikā būs jāpārvar lieli sarežģījumi.

Ekonomikas ziņās biežāk lietotais vārds šobrīd ir "inflācija", atgādina Strautiņš, piebilstot, ka cenu izmaiņas ļoti lielā mērā nosaka arī rūpniecībā notiekošo. Kokapstrādi līdz šim spēcīgi vilka uz priekšu produktu cenu pieaugums, tagad ir sākusies cenu korekcija, oktobrī tās samazinājās salīdzinājumā ar septembri. Ražotājcenu gada inflācija nozarē gan joprojām ir ļoti augsta - 49,9%. Taču tas, ka cenas atkāpjas no virsotnēm, bet izmaksas turpina augt, var nelabvēlīgi ietekmēt ražošanu turpmākajos mēnešos, uzskata Strautiņš, norādot, ka elektrības cenas kļūst patiesi šokējošas, dienas vidējās cenas pārsniegušas 200 eiro par megavatstundu (MWh), bet atsevišķās stundās pat 600 un 1000 eiro.

Ekonomists skaidro, ka patērētāji pirmos nepatīkamos dārdzības dūrienus saņēma jau vasarā, taču tad vēl varēja teikt, ka inflācija Latvijas ekonomikai kopumā ir diezgan labvēlīga, jo īpaši strauji auga eksporta cenas. Diemžēl oktobrī vietējā tirgus ražotājcenas jau auga straujāk, atspoguļojot importa izmaksu kāpumu. Enerģētikā ražotāju gada inflācija pieauga no 31% septembrī līdz 42,8%.

Tāpēc tuvākajā nākotnē Latvijas ražotāju konkurētspēju lielā mērā noteiks to energoefektivitāte, jo īpaši elektrības patēriņa efektivitāte, uzsver Strautiņš. Salīdzinot "Eurostat" pieejamos Eiropas Savienības (ES) valstu apstrādes rūpniecības ražošanas un elektrības patēriņa datus, atklājas, ka Latvijā elektrības patēriņš (161,5 MWh) uz miljonu eiro saražotās produkcijas 2019.gadā bija līdzīgs ES vidējam, taču ir lieli kontrasti nozarēs.

"Mūsu elektronikā enerģijas patēriņš ir ļoti zems, varbūt tāpēc, ka lielu daļu nozares pievienotās vērtības veido programmēšana, produktu izstrāde un pārdošana. Turpretim kokapstrādē elektrības patēriņš uz produkcijas vienību ir apmēram uz pusi augstāks nekā ES vidēji. Iespējams, ka tas saistīts ar kontrastiem nozares uzņēmumu tehniskajā aprīkojumā. Izlaides pamatdaļu veido moderni uzņēmumi, bet ir daudz citu, kam trūkst resursu modernizācijai, to konkurētspēju nodrošina galvenokārt darbaspēka izmaksu priekšrocības, kas nešķiet ilgtspējīgi. Šobrīd šo problēmu vēl notušē ļoti augstās produktu cenas," pauž Strautiņš.

Ekonomists salīdzina, ka Latvijas kokapstrāde 2019.gadā patērēja 330 MWh uz miljonu eiro saražotā, Lietuvā patēriņš bija 281 MWh, Igaunijā 235 MWh, Somijā 200 MWh, bet Zviedrijā 186 MWh.

"Rūpniecības noskaņojuma datu detaļas un vispārējā makroekonomiskā aina ļauj saglabāt optimismu par rūpniecības tālāko nākotni, bet daži tuvākie mēneši būs diezgan sarežģīti. Līdzās augošajām enerģijas cenām satrauc arī daži signāli par globālā pieprasījuma vājumu, piemēram, Vācijas rūpniecības pasūtījumu indeksa krass kritums. Nozīmīgs risks ir arī iespējama politisko konfliktu saasināšanās starp ES un Krieviju, kā arī Baltkrieviju. Šie tirgi joprojām ir ļoti svarīgi mūsu farmācijai," skaidro Strautiņš.

Viņš piebilst, ka Latvijas rūpniecības kopējā noskaņojuma indekss kopš maija ir turējies nedaudz virs vēsturiski vidējā, bet ar viegli lejupejošu tendenci. Diemžēl ražošanas apjomu gaidas, kas prognozē īslaicīgās svārstības, jau piecus mēnešus ir zem vidējā un ar lejupejošu tendenci. Novembrī zem vidusmēra noslīdēja arī vērtējums par jau notikušajām ražošanas izmaiņām nesenā pagātnē.

Savukārt virs vidējā un noturīgs ir pasūtījumu apjoma vērtējums, šis indekss diezgan labi prognozē ilglaicīgās tendences. Tāpat par pozitīvu ilglaicīgo uzņēmumu skatījumu signalizē arī pēdējā gada laikā strauji augošā uzņēmumu vēlme investēt, informē Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka apstrādes rūpniecība šogad uzrāda ļoti labus, vēsturiski augstus ražošanas apjomus. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka oktobrī tika saražots par 3,9%, ražošanas apjomi gan bija mazāki nekā iepriekšējā mēnesī - sasniegt vēl lielākus apjomus kļūst arvien grūtāk.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas un CSP apkopotajām aptaujām uzņēmumu vērtējumā lielākais šķērslis straujākai ražošanas apjomu celšanai ir darbaspēka trūkums. Tas ir apsteidzis ierasti populārāko ierobežojošo faktoru - nepietiekamu pieprasījumu. Buceniece informē, ka pēdējo reizi šādu situāciju varējām vērot vien 2007.gada beigās. Nozares uzņēmumiem nepalīdz arī nerimstošie saspīlējumi globālajās piegāžu ķēdēs un augstās izejvielu un ražošanas komponenšu cenas.

Būtiskāko devumu kopējā ražošanas apjomu kāpumā oktobrī nodrošināja gatavo metālizstrādājumu (pieaugums par 14,6%) un mēbeļu ražošana (par 30,6%). Labs pieaugums arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 8,4%), kur lielu daļu veido būvmateriāli. Metālizstrādājumu un būvmateriālu nozares, visticamāk, atbalsta spēcīgāka būvniecības sektora aktivitāte Eiropā, kamēr Latvijā būvniecība vēl ir sagatavošanās pozīcijā pirms gaidāmā skrējiena, skaidro ekonomiste.

"Datos par apgrozījumu redzam, ka, it īpaši būvmateriālu gadījumā, eksportā apgrozījums ir audzis straujāk nekā vietējā tirgū. Metālizstrādājumu apgrozījums oktobrī auga mazliet straujāk vietējā tirgū, tomēr, ja izslēdzam cenu efektu, tad pārdošanas apjomos pārsvaru iegūst eksports. Vēlme uzlabot esošo vai iekārtot jauno mājokli vai biroju arī veicina pieprasījumu pēc būvmateriāliem un mēbelēm," pauž Buceniece.

Viņa piebilst, ka spēcīgu, ar diviem cipariem mērāmu saražotās produkcijas pieaugumu oktobrī uzrādīja arī ķīmiskā rūpniecība, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, kā arī apģērbu un dzērienu ražošana.

Savukārt mīnusi iezagās lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē - koksnes un tās produktu ražošana samazinājās par 6,4% gada griezumā. Buceniece domā, ka tas arī bija galvenais iemesls tam, ka ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā kopumā bija lēnākais pēdējo septiņu mēnešu laikā. Gatavās produkcijas krājumi kokapstrādē šobrīd ir diezgan lieli un cenas - augstas, tāpēc apgrozījums turpināja strauji augt.

Gan vietējā tirgū, gan eksportā kokapstrādē tika reģistrēts ap 50% liels kāpums. Lai gan aptaujas rāda, ka nozares uzņēmumu noskaņojums vairs nav tik optimistisks kā vasarā, tas joprojām ir virs ilgtermiņa vidējā, norāda Buceniece. Viņa uzsver, ka pieprasījums turpina augt, un arī uzņēmumu gaidas par ražošanu nākamajos trīs mēnešos ir ar plus zīmi, tiesa gan, plus zīme ir mazliet sarāvusies izmērā.

"Attiecīgi tuvākie mēneši kokapstrādē leiputriju nesola, taču izskatās diezgan labi. Pēc neatlaidīga vairāk nekā gadu ilga kāpuma ražotāju cenas koksnes produkcijai mēneša griezumā sāka krist oktobrī, un uzņēmumi sagaida, ka kritums vismaz tuvākajos mēnešos turpināsies. Tas nozīmē, ka apgrozījuma pusē kāpuma temps atkāpsies no šī brīža augstumiem," skaidro Buceniece.

Ekonomiste piebilst, ka arī apstrādes rūpniecībā kopumā noskaņojums uzņēmumu vidū ir mazāk optimistisks nekā gada vidū, līdzīga ainu vērojama arī Eiropā. Tam pamatā ir izejmateriālu, iekārtu un darbaspēka trūkums, kā arī ar Covid-19 izplatību saistītas bažas par pieprasījumu, bet galvenokārt par vēl lielākiem piegāžu ķēžu izaicinājumiem.

"Tomēr gan Latvijā, gan arī Eiropā aptaujās uzņēmumi tomēr sagaida nelielu, bet ražošanas apjomu kāpumu. Jaunais Covid-19 paveids omikrons var ieviest korekcijas šajā stāstā. Lai gan par šo paveidu un tā ietekmi joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, tas, visticamāk, liks ražotājiem vēl piesardzīgāk skatīties uz nākotnes biznesa aktivitāti," prognozē Buceniece.

Jau ziņots, ka rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šogad desmit mēnešos pēc kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmās cenās pieaugusi par 7% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis pieaugums par 8,1%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis kāpums par 6,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 1,5%.

CSP dati liecina, ka šogad oktobrī, salīdzinot ar 2020.gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 3,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 3,1%, bet kritums par 7,1% elektroenerģijas un gāzes apgādē.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu