Televīzijā un sociālo mediju vietnēs bieži publicētas reklāmas ar nebanku kredītiestāžu it kā izdevīgiem piedāvājumiem. Andrejs, kurš nespēlē azartspēles un nav atkarīgais, kritis šādā vilinājumā. Šogad tā sauktajos "ātrajos kredītos" paņemti 260 miljoni eiro, vēsta ReTV.
Uz spožajām reklāmām uzķērās arī Andrejs, kurš nespēlē azartspēles, nav atkarīgais, bet beigās viņam nācās lūgt naudu kolēģiem, lai būtu iespēja nopirkt pārtiku.
Andrejs sāka aizņemties tajā brīdī, kad mainīja darbu, jaunajā alga bija lielāka nekā iepriekš. Vajadzības īsti nebija - gribējās nopirkt kādu sadzīves tehniku, tad jau no labās algas samaksās.
"Sākās viss ar to, ka paņemšu 150 eiro līdz mēneša beigām, ar algu atdošu.
Viens kredīts, otrs kredīts, tad kredīts, lai atmaksātu citu kredītu. Beigās bija paņemti 2,5 tūkstoši, kas beidzās ar astoņiem tūkstošiem,” stāsta Andrejs.
"Andreja situācija nav nekas jauns, patiesībā šādu stāstu ir simtiem. Esam saskatījuši, ka ir maiņa no īstermiņa kredītiem, kas visiem šķita sliktākie, uz kredītlīnijām, kur, iespējams, viņi turpina un turpina aizņemtie, "sēžot" maksimālajos kredītu limitos," stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
Šobrīd aktīvu kredītu Andrejam nav, bet kredītu aizdevēji vienkārši "novelk" summu no viņa konta, kad tiek saņemta alga. Pāri paliek maz, bet vismaz nav vairs tā, ka nepaliek pāri nekas.
No pagājušā gada pirmā pusgada līdz šī gada pirmajam pusgadam aizņēmumu summa ir pieaugusi par gandrīz 12% jeb par gandrīz 30 miljoniem eiro. Toties kredītu skaits samazinājies gandrīz par 100 tūkstošiem.
"Tirgus atkal palielinās. Mūsu skatījumā, lielākais palielinājums saistīts tieši ar līzinga kredītiem - automašīnu kredīti ir tie, kas rada būtisku palielinājumu. Viss ir gājis uz palielinājumu, arī distances kredītos summas ziņā ir vērojams palielinājums," norāda Baiba Vītoliņa.
Latvijā no 61 kredīta izsniedzēja ir palikuši 46 patērētāju kredītdevēji. Skaits ir mazinājies, jo ir mainīti likumi, kas uzliek nedaudz stingrākus grožus šīm kompānijām.