Elektrības, gāzes un degvielas cenas pēdējo mēnešu laikā nekontrolēti uzlidojušas kosmosā. Eiropieši joprojām nespēj noticēt cenu šokam, un pašlaik arī neizskatās, ka tuvākajā laikā kas varētu uzlaboties. Turklātsituāciju Eiropā ievērojami apgrūtina koronavīrusa jaunais omikrona paveids, vēsta “Bloomberg”.
Tirgotāji ļoti rūpīgi seko līdzi arī laikapstākļiem, it īpaši – gaisa temperatūrai Eiropā. Pagaidām šķiet, ka tikai maiga ziema spēs mazināt spriedzi Eiropas enerģētikas tirgū, aģentūrai “Bloomberg” skaidro pētnieciskā kompānija “Enappsys”. Vienlaicīgi situāciju sarežģī jaunā koronavīrusa paveida izplatība, nelabvēlīgās perspektīvas Eiropas ekonomikai, kā arī ģeopolitiskā spriedze, ko radījusi Krievija, draudot iebrukt Ukrainā.
Kompānija “Maxar Technologies”, kas veic satelītuzņēmumus un strādā ar kosmosa tehnoloģijām, prognozē, ka Eiropā decembra otrajā pusē pastiprināsies sals, kas ievilksies janvārī – ar iespējami anomāli zemu temperatūru divu nedēļu laikā. Neraugoties uz salīdzinoši mēreno gāzes pieprasījumu Eiropā (parasti pieprasījuma pīķis ir janvārī un februārī), jau pašlaik gāzes cenas ir sasniegušas rekordus.
Jau janvāra vidū omikronam ir visas iespējas kļūt par dominējošo Covid-19 paveidu Eiropā, kas, iespējams, novedīs pie jauniem ierobežojumiem. Arī inflācijas palielināšanās ir piespiedusi uzņēmumus samazināt ražošanu un attiecīgi – elektroenerģijas patēriņu. Ja uzņēmumus nāksies slēgt kārtējo lokdaunu dēļ, tad tas mazliet mīkstinās situāciju enerģētikas tirgū. Tiek norādīts, ka 2020. gadā stingro ierobežojumu dēļ atsevišķos Eiropas reģionos pieprasījums pēc enerģijas saruka pat par 20%.
Tikmēr “Deutsche Welle” ekonomikas un finanšu redaktors Henriks Bome norāda, ka īpaši satraucoša tendence ir vērojama degvielas uzpildes stacijās, kur turpina kāpt degvielas cenas.
“Ilgi lolotais “zaļo kustības” sapnis kļūst par realitāti. 1998. gada priekšvēlēšanu kampaņā “zaļie” aicināja noteikt degvielas cenu piecas markas (pēc šodienas kursa – 2,55 eiro) litrā. Ideja bija padarīt pārvietošanos ar automašīnu pārlieku dārgu un nepieejamu, tādējādi mazinot izmešus un palīdzot apkārtējai videi. Tolaik neviens to neuztvēra nopietni,” skaidro Bome.
Tagad “zaļajiem” ir radušies teju ideāli apstākļi, lai apgalvotu – viņiem ir bijusi taisnība. Respektīvi – koronavīrusa pandēmija ir tālu no beigām, bet tās ietekme uz ekonomiku ir ļoti liela. Arī augstās enerģijas cenas ir daļa no krīzes ne tikai Vācijā, bet arī globālā līmenī.
Jā, pagājušajā gadā bija vērojama ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanās, kā rezultātā kritās pieprasījums pēc energoresursiem, bet šogad vietām bija strauja ekonomikas izaugsme.
“Pieprasījums pieauga, piedāvājums palika, kur bija. Straujais pieprasījuma pieaugums arī palielināja cenas. Pašreizējā situācija ir bezprecedenta – dabasgāzes cenas kopš šī gada sākuma ir kāpušas par vairāk nekā 400%,” saka Bome.
“Naftas cenas tuvu, lai sasniegtu maksimumu, taču paradoksāli – tās ir labas ziņas. Protams, ne jau automašīnu īpašniekiem, bet tiem, kas iestājas par pēc iespējas ātrāku pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku,” tā “Deutsche Welle” biznesa redaktors Bome.
Shēma vienkārša – fosilajiem enerģijas avotiem jākļūst tik dārgiem, ka atjaunīgie resursi sāk atmaksāties. Ja vēja, saules un ūdens ražotā enerģija kļūst par lētu alternatīvu, tad ogles un gāze faktiski paši sevi “noņems no trases”. Tomēr tas ir tikai plāns, kas nenostrādās, jo mums vēl ir ilgs ceļš ejams uz “zaļo kursu”.
Lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki brauc ar mašīnām, kurās ir iekšdedzes dzinēji. Apkurē tiek izmantota degviela vai gāze, tāpat tiek izmantota ar ogļu kurināšanu radīta elektrība. Tāpat – Ķīna paziņojusi, ka tiks atjaunota 150 slēgtu ogļraktuvju darbība.
“Vācija nav tas labākais piemērs, ko rādīt attiecībā uz atjaunīgās elektroenerģijas izmantošanu. Zaļās enerģijas patēriņš Vācijā ir tikai 17% (Zviedrijā tas ir 56%), lai gan ir plāni izmantot Ziemeļjūru kā galveno enerģijas avotu. Katra jauna vēja turbīna ir tiesā izcīnītas uzvaras rezultāts. Pilnībā pāriet uz zaļo enerģiju varēsim tad, ja iesaistīsies arī sabiedrība. Tāpēc šeit jārunā par lielu iztērētu naudu ar visai nelielu rezultātu,” spriež Bome.
Paredzams, ka turpmāk nāksies meklēt arvien jaunas rezerves savās kabatās, ja būs vēlme un vajadzība braukt ar automašīnu (ja vien netiks iegādāts elektromobilis, ko lielākajā daļā Eiropas valstu iespējams iegādāties ar valsts atbalstu). “Volkswagen” vadītājs Herberts Dīss aprēķinājis, ka jau pašlaik uzturēt “tradicionālu” automašīnu ir par 50% dārgāk nekā elektroautomobili.
Šajos apstākļos ir gaidāmas daudzas diskusijas vairākās valstīs, vai ir vērts atgriezties pie videi nedraudzīgākām enerģijas ieguves tehnoloģijām, vai arī uzreiz atteikties no visām atomelektrostacijām.
“Enerģētikas krīzi spēsim risināt tad, ja izeja tiks meklēta, pārejā uz videi draudzīgākām ieguves tehnoloģijām. Pretējā gadījumā, bez auglīgām diskusijām, cenas turpinās kāpt, un enerģija kļūs arvien dārgāka. Un tas, savukārt, radīs neparedzamas sekas,” tā Bome.
