Austrumu robežas izbūvei uzrunāti 15 būvnieki

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs FOTO: Edijs Pālens/LETA

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Austrumu robežas izbūvei uzrunājusi 15 būvniekus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejā ir apstiprināts VNĪ izstrādātais būvkomersantu atlases kritēriju saraksts, pēc kuriem ir izvērtēta to atbilstība dalībai projekta īstenošanā. Taču ne kritēriji, ne būvkomersantu saraksts netiks publiskots, lai nodrošinātu visu 15 uzrunāto būvkomersantu vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas dalībai projektā, kā arī mazinātu savstarpējās vienošanās riskus, uzsver Griškevičs.

15 būvkomersanti ir uzrunāti par potenciālu dalību Austrumu robežas izbūves projektā. Uzvarētāji tiks atklāti pēc cenu aptauju rezultātu paziņošanas, lai nodrošinātu konfidencialitāti un mazinātu savstarpējas vienošanās risku. Būvdarbi iepriekš noteiktajos deviņos augstas gatavības posmos tiks sākti paralēli, katram būvkomersantam strādājot pie atsevišķiem posmiem, kas nodrošinās īsāku projekta īstenošanas termiņu, skaidro Griškevičs.

Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēdē 16.decembrī apstiprināja VNĪ izstrādāto tehnisko specifikāciju, kurā norādīti tie deviņi augstas gatavības posmi, kuros darbus var sākt tiklīdz "Latvijas valsts meži" tajos būs veikuši atmežošanas darbus.

Posmu kopējais garums ir nepilni 85 kilometri.

Tehniskajā specifikācijā ir iekļauts arī infrastruktūras elementu tehnisko prasību apraksts, kā arī Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" izstrādātie ieteikumi dzīvnieku pāreju zonu un Silenes dabas parka susuru zonu izbūves tehniskie risinājumi.

VNĪ ir izpētījusi arī kaimiņvalstu, Igaunijas un Lietuvas, pieredzi drošības žoga celšanā. Griškevičs skaidro, ka Lietuvas robežsardzei robežas izbūve notika daudz straujāk nekā plānots Latvijā, jo robežas zona bija jau iepriekš izveidota, tajā jau bija izveidoti pievedceļi un takas.

Latvijā līdz šim nav bijusi izveidota atbilstoša infrastruktūra, tādēļ ir nepieciešams iespējami strauji veikt atmežošanu un teritorijas pielāgošanu projekta būvniecības sākšanai, uzsver Griškevičs.

Līdz gada beigām VNĪ saņems uzrunāto būvuzņēmēju apliecinājumus dalībai projektā. Uzņēmumiem, kuri būs atsūtījuši apstiprinājumu par interesi dalībai projektā, tiks nosūtīta tehniskā specifikācija, lai tie varētu iepazīties ar prasībām un sākt sarunas par projekta īstenošanu.

Līdz 2022.gada janvāra beigām, atbilstoši nozares ekspertu ieteikumiem, tehnisko specifikāciju būs iespējams uzlabot, lai palielinātu projekta rezultāta ilgtspēju un paātrinātu tā īstenošanas gaitu. Februāra sākumā tiks organizēta cenu aptauja tehniskajā specifikācijā norādītajiem prioritārajiem projekta posmiem, lai līdz februāra beigām varētu parakstīt līgumus ar komersantiem, kad arī būs skaidras projekta pirmo posmu kopējās izmaksas.

VNĪ vēl gaida informāciju par pārējo projekta posmu gatavības pakāpi no Valsts robežsardzes un Nodrošinājuma valsts aģentūras. Visa projekta īstenošanas gala termiņš ir 2023.gada nogale.

Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar 2021.gada 12.novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu, VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus.

Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Nodrošinājuma valsts aģentūras.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā, tostarp pastāvīgu žogu 134 kilometru garumā. Projekts tiks finansēts no valsts budžeta, un tā kopējais finansējums ir indikatīvi 28 miljoni eiro.

Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 18,5 miljoni eiro. Šo projektu rezultātā līdz 2023.gada beigām robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot robežu šķērsošanu efektīvāku un ātrāku.

Uz augšu
Back