Pk, 2.12.2022.

Viktorijas laika Ziemassvētku tradīcija – šausmu stāsti

TVNET
Viktorijas laika Ziemassvētku tradīcija – šausmu stāsti
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Unsplash

Ziemassvētku tradīcijas ir dažādas: amerikāņi pie kamīna karina zeķes un salavecim atstāj pienu un cepumus, latvieši pulcējas ap eglīti un lūko dzejoļus iemainīt pret dāvanām, bet Viktorijas laika Anglijā cilvēki... stāstīja viens otram spoku stāstus.

Kā vietnē “History” raksta folkloras speciāliste Sāra Kleto, Viktorijas laikā spoku stāsti bija lielisks veids kā drūmajā, tumšajā laikā pavadīt vakarus. Atmosfēru spokaināku padarīja sveču vai kamīna gaisma, kas garajos ziemas vakaros bija vienīgais gaismas avots.

Spoku stāstu stāstīšanas tradīcija daļēji bija ieviesusies dēļ uzskata, ka Ziemassvētku vakarā spokiem bija ļauts parādīties virs zemes un blēņoties. Pēc tam, gaismai austot, tie visi atkal nonāca tur, kur jau spoki mājo.

Aukstie ziemas vakari arī rosināja nodoties visai spokainām un nervus kutinošām izklaidēm. Cilvēki sēdēja mājās, elektrības nebija, nemaz nerunājot par telefonu vai internetu. Tas bija īstais laiks cilvēkiem ar spilgtu iztēli, kuri spēja izgudrot nervus kutinošus un izklaidējošus stāstus par pārdabiskām būtnēm un pieredzēm.

Lūk, piemēram, stāstā “Atvērtās durvis” kādu sievieti naktī pamodina dīvaina balss, kas liek viņai atvērt durvis un kaut ko ielaist iekšā. Savukārt stāstā “Brīnumkalis” atdzīvojas apsēstas koka rotaļlietas, kas bērnus apšļāc ar indi. Stāstā “Āmuļu zars” līgava savā kāzu naktī spēlē paslēpes un noslēpjas lādē. Kaut kas noiet greizi, un lāde tiek atvērta tikai pēc vairākiem gadiem, atklājot līgavas skeletu.

Arī salavecis neizbēga no iekļūšanas šausmu stāstos. Kādā stāstā salavecis satiekas ar velnu, lai kopīgi noskaidrotu, kuri bērni ir pelnījuši dāvanas un kuri sodu.

Kad sākās Industriālā revolūcija, daudzi stāsti, kas iepriekš tika nodoti tikai no mutes mutē, tika iespiesti grāmatās. Vīrs, kurš palīdzēja popularizēt svētku šausmu žanru literatūrā, protams, bija Čārlzs Dikenss. 1843. gadā viņš sarakstīja “Ziemassvētku dziesmu”, kā arī publicēja daudzus pārdabiskus svētku stāstus.

Tomēr Dikensa stāstos bija kaut kas vairāk par pārdabiskām parādībām. Viņš bieži rakstīja par ģimeni, kopā būšanu un piedošanu. Beigu beigās tieši šīs tēmas kļuva par galvenajām Ziemassvētku vakara stāstos.

Lai nu kā, ja tu šajos Ziemassvētkos vēlies izbaudīt īstu Viktorijas laika Ziemassvētku gaisotni, izslēdz gaismu, aizdedz sveces un pastāsti kādu spoku stāstu.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu