"Food Union" ģenerāldirektore: Izmaksu pieaugums ietekmēs cenu kāpumu arī turpmāk (9)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
"Lakto" ražošanas process uzņēmuma "Food Union" telpās.
"Lakto" ražošanas process uzņēmuma "Food Union" telpās. Foto: Edijs Pālens/LETA

2021.gadā "Food Union" paaugstināja savu produktu pārdošanas cenu vidēji par 10%, taču joprojām kompānija nav spējusi kompensēt izmaksu pieaugumu, kas, visticamāk, ietekmēs cenu kāpumu arī turpmāk, aģentūrai LETA atklāja pārtikas koncerna "Food Union" Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holognaja.

"Paredzams, ka pieaugošās izmaksas uz produktu ražošanu un attiecīgi, pieaugošās produktu cenas plauktos, atstās negatīvu ietekmi uz pirktspēju šī gada nogalē un nākamā gada sākumā," prognozēja Holodnaja. Viņa skaidroja, ka piena produktu cenas galvenokārt ietekmē augošās piena un piena izejvielu cenas, kā arī elektroenerģijas un degvielas cenas.

Vienlaikus uzņēmuma pārstāve atgādināja, ka cenu veikala plauktos nosaka arī mazumtirgotājs.

Vaicāta par "Food Union" šā gada apgrozījumu un peļņu, kompānijas ģenerāldirekotre atzīmēja, ka patlaban finanšu rādītāji par gadu vēl nav apkopoti, taču būtisku izaugsmi šajā gadā uzņēmumā negaida, ņemot vērā Covid-19 un pieaugošo cenu ietekmi.

Aicināta komentēt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz uzņēmumu, Holodnaja sacīja, ka šajā gadā tā izjusta vairāk nekā pērn. "Piedzīvojām mūsu darbinieku saslimšanas gada sākumā - februārī un martā, kas ietekmēja ražošanu, taču pašlaik esam priecīgi, ka 90% mūsu darbinieku Rīgā, Valmierā un Smārdē ir jau vakcinējušies, un darbs norit bez pārtraukumiem," sacīja ģenerāldirektore.

Tikmēr pandēmijas ietekmē joprojām ir apgrūtināta piegādes ķēde. Kā atzina "Food Union" Latvijā pārstāve, kompānijas plānošanas un iepirkuma speciālisti ik dienu seko līdzi notikumiem pasaules biržās, ir ciešā saziņā ar piegādātājiem par piegāžu izpildēm, kā arī kontrolē iepirkto izejvielu uzkrājumus noliktavās, lai apgrūtinājumu piegādes ķēdē atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz ražošanu un produktu nokļūšanu pie pircējiem.

Vienlaikus šajā laikā veiksmīgi turpina attīstīties uzņēmuma e-komercijas projekts, interneta veikals "Pienaveikals.lv", kas no eksperimenta un patērētāju izpētes projekta izaudzis par pārdošanas kanālu ar savu pircēju bāzi.

Komentējot kopējos 2021.gada rezultātus, Holodnaja sacīja, ka 2021.gads ir bijis produktīvs, lai arī ļoti izaicinošs. Lai arī vasarā labvēlīgie laikapstākļi jūnijā un jūlijā veicināja saldējuma noietu, pavasarī un rudenī kompānija izjuta gan spēcīgāku Covid-19 ietekmi uz piegādes ķēdi, gan pieaugošās enerģijas un izejvielu cenas, kas pārbaudīja "Food Union" darbinieku profesionalitāti un spēju pielāgoties jauniem apstākļiem.

No ražošanas platformu pārvaldīšanas viedokļa šogad īstenoti vairāki nozīmīgi Latvijas pārtikas nozares investīciju projektu - ieguldīti 14,6 miljoni eiro "Food Union" svaigo piena produktu Izcilības centra izveidē, uzbūvēta Baltijā modernākā biezpiena sieriņu rūpnīca, uz AS "Rīgas piena kombinātu" pārcelta visa ražošana no SIA "Rīgas piensaimnieks", kā arī iegādātas jaunas saldējuma un sieriņu ražošanas līnijas.

"Apjomīgās investīcijas attaisno pieaugošie ražošanas apjomi," sacīja Holodnaja, piebilstot, ka šogad kompānijā saražots par 50% vairāk biezpiena sieriņu nekā pērn, kas noticis pateicoties pārdošanas pieaugumam Igaunijā, Lietuvā un arī Latvijā.

Līdztekus šogad veiktas investīcijas arī uzņēmuma autoparka atjaunošanā. Plānots, ka autoparka pilnveide turpināsies arī 2022.gadā.

Tāpat digitalizēta virkne uzņēmuma iekšējo procesu, kas, pandēmijai sākoties, "Food Union" palīdzēja pārorientēties darbam attālinātā režīmā, kas daļēji turpinās joprojām. Vienlaikus veikti sagatavošanās darbi tālākai ražošanas platformu efektivizācijai un automatizācijai, kas sekos nākamajos gados.

No produktu inovāciju viedokļa šogad "Food Union" zīmolam "Pols" radītas 25 jauni saldējumi, kas, kā piebilda Holodnoja, ir lielākais līdz šim radīto jauno produktu apjoms vienā segmentā viena gada laikā. Tikmēr piena produktu kategorijā tika radīti "Valmiera" biezpieni ar bifido jogurtu un "Valmiera" jogurta šeiki, kas ir vēl Latvijas tirgū nebijuši starpkategoriju produkti.

Viņa arī minēja, ka no pārdošanas viedokļa, pateicoties gan labajiem laikapstākļiem, gan plašajam inovāciju klāstam, šī gada jūnijs un jūlijs bija labākie mēneši saldējuma tirdzniecībā "Food Union" vēsturē, kam sekoja vēsais un lietainais augusts, kas attiecīgi ietekmēja saldējuma pārdošanu. "Gads kopumā saldējuma pārdošanā būs ar plus zīmi, lai arī cerēto straujo pieaugumu pārdošanas apjomos visdrīzāk nesasniegsim," atzīmēja Holodnaja.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska"piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, aģentūrai LETA atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

"Nekas neliecina, ka janvārī vai februārī kaut kas mainīsies uz otru pusi, tātad tā sasniegs iespējams pat 40 un vairāk centus. Šāds cipars Latvijā vēl nav bijis," sacīja Šolks.

Tāpat nozares krīzi pastiprina dažādu energoresursu un loģistikas pakalpojumu maksas pieaugumus, augošās iepakojuma cenas, ārvalstu konkurence, un iztukšotie industriālā piena produktu krājumi pasaulē.

Jau ziņots, ka pārtikas koncerns "Food Union", kurā šobrīd ietilpst "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens", pērn strādāja ar 109,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Food Union" grupā ir Latvijas "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", un "Valmieras piens", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux" un saldējuma ražotājs Baltkrievijā "Ingman Ice Cream". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā. Koncerna lielākais akcionārs ir uzņēmējs no Krievijas Andrejs Beshmeļņickis.

Komentāri (9)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu