C, 18.08.2022.

Vai nākotnē ēdīsim tikai laboratorijā audzētu gaļu?

TVNET
Vai nākotnē ēdīsim tikai laboratorijā audzētu gaļu?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 9
Foto: unsplash.com

Ietekme uz vidi, kāda rodas, audzējot un pārstrādājot gaļas mājlopus un mājputnus, ar katru gadu kļūst arvien graujošāka. Procesa gaitā izstrādājas siltumnīcefekta gāze metāns, kas ir vidēji 30 reizes spēcīgāka par CO2 – ogļskābo gāzi.

Mūsu kā patērētāju attiecības ar gaļu nereti ir sarežģītas. Mums nav iebildumu to patērēt, taču ne vienmēr ir jauki un patīkami domāt par tās izcelsmi vai, piemēram, dzīvnieku ciešanām, kas nāk līdzi gaļas pārstrādes nežēlīgajiem procesiem.

Savukārt uztura zinātnieki iesaka patērēt sarkano gaļu ne biežāk kā 1-2 reizes nedēļā,

tomēr lielai daļai cilvēku gaļa atrodas ikdienas pusdienu vai vakariņu šķīvī. Cik daudz liellopu ir jānogalina, lai uz šķīvja tiktu nolikts izcils steika gabals?

Gaļas patērēšanai ir alternatīvas – uzturā lietot augu izcelsmes pārtiku vai arī gaļas aizstājējproduktus. Tātad,

vai mēs esam gatavi laboratorijā audzētai gaļai – burgeru kotletēm, kuras radījuši zinātnieki, un steikam, kas nav gatavots no īsta, dzīva liellopa gaļas? Un vai tā būs un paliks “īsta” gaļa?

“BBC Select” dokumentālā filma “Meat: A Threat To Our Planet?” ataino “mākslīgās” vai laboratorijā tapušās “gaļas” radīšanas aizkulises.

Vitors Espirito Santo ir šūnu lauksaimniecības speciālists, kura pārziņā ir produktu ražošana, izmantojot biotehnoloģiskus risinājumus.

Vienkāršais skaidrojums laboratorijā “audzētai” gaļai – tiek izmantotas, piemēram, cāļa ķermeņa šūnas, kas tiek papildinātas ar proteīniem un uzturvielām un audzētas laboratorijas apstākļos tā vietā, lai audzētu veselu putnu kūtī vai, sliktākajos gadījumos, sprostos, kur putnam ir maza kustību brīvība, ierobežots uzturs, dzīves kvalitāte utml.

Viens no būtiskākajiem aspektiem, kā min Espirito Santo BBC dokumentālajā filmā, ir tas, ka

laboratorijā audzētā gaļa pašlaik ir pārāk dārga, lai to būtu rentabli pārdot.

Džošs Heimens, viens no laboratorijas “pavāriem”, gatavo vistas nagetus, kas sastāv no rīvmaizes, laboratorijas vistas gaļas un paprikas gabaliņiem.

Jautāts par to, kā pārliecinās rūdītus gaļēdājus lietot viņu produktu, Heimens ir tiešs. Viņaprāt, tā paaudze, kas radusi darīt lietas tradicionāli, vairs nebūs šaisaulē mirklī, kad šis produkts būs pieejams lielveikalos.

Savukārt jaunākas paaudzes iedzīvotāji vēlēsies izvēlēties ilgtspēju arī tad, kad tas attiecas uz personīgo virtuvi. Prezentācijas laikā gatavotais vistas nagets ne par mata tiesu neatšķīrās no “'īstā” nageta garšas, izskata un smaržas izpratnē.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu