Jauno mediju joma Latvijā un pasaulē pēdējās desmitgades laikā ir strauji attīstījusies. Kad sāku savu podkāstu, pie mums tikai retais zināja, kas tie ir. Tagad jau katram otrajam ir savs raidījums, YouTube kanāls, TikTok vai Instagram profils, un būšana influencerim ir nopietna mārketinga nodarbe. Diemžēl uz šī augošā un arvien daudzveidīgākā mediju apjoma fona sabiedrības kopējais medijpratības līmenis ir iepalicis pagātnē.
Viltus ziņas un konspirāciju teorijas ikdienā ir kļuvušas par normu, tomēr aizvien ir cilvēki, kuri neuzskata par vajadzīgu apgūt kaut pamata prasmes kritiskajā domāšanā un satura analīzē. To, protams, saprot arī krāpnieki, kuri ātri gūst peļņu, izmantojot cilvēku lētticību un ietekmējamību. Uzticēšanās dažādām vieglas naudas shēmām un akla ticība tiem, kas tādas reklamē (īpaši krīzes laikos), šobrīd draud apkrāpt nu jau trešo latviešu paaudzi. Tādēļ vēlos informēt par tendencēm jaunajos medijos un influenceru vidū, no kurām vajadzētu uzmanīties arī pašiem mediju pārstāvjiem, jo, reklamējot krāpnieciskas shēmas, vai, vēl vairāk, apkrāpjot ļaudis, ļoti ātri iespējams zaudēt gan sponsorus, gan arī savu auditoriju.
Daļa shēmu ir līdzīgas jau pagātnē redzētajām. Tās var būt apaudzētas ar sarežģītu terminoloģiju, runāt par kriptovalūtām, treidingu, Forex un tamlīdzīgi, bet tāpat ir uzbūvētas pēc vieniem un tiem pašiem principiem.
Klasiskais Ponzi nekur nav pazudis — maksāt iepriekšējiem noguldītājiem ar jauno noguldītāju naudu, sev piesavinoties procentu. Viss sabrūk, tikko beidzas jauno ieguldītāju plūsma.
Kā piemēru var minēt Krievijā bāzēto “Finiko” shēmu, kas bankrotēja 2021. gada jūlijā. Finanšu mahinācijas un tehniskie apsolījumi bija ārkārtīgi daudzi un sarežģīti, bet pamatprincips bija tas pats vecais. Ļaudis tika aicināti par Ethereum vai BitCoin digitālajām valūtām iegādāties “Finiko” pašu tokenu (lai tā juridiski neskaitītos “investīcija” un varētu apiet regulējumu), ar kuru tad “īpaši apmācīts mākslīgais intelekts” veiks darbības ar kriptovalūtām, piemēram, Forex. Cilvēkiem tika solīta 80 līdz 100% peļņa no ieguldītās naudas. Šī shēma aktīvi uzdarbojās jauno mediju vidē. Arī mani aicināja to reklamēt savā raidījumā, no kā es, protams, atteicos. Pa to laiku Krievijā jau ir zināmi YouTube satura veidotāji, kuriem ir nācies aizvērt savus kanālus un raidījumus un pat pārvākties uz dzīvi citās pilsētās, jo apkrāptie, kuri šajā shēmā bija zaudējuši visu — ņēmuši kredītus, lai tikai ieguldītu, pārdevuši mašīnas un dzīvokļus, izdevuši visus iekrājumus —, draudēja ar vardarbību un huligānismu, kas dažos gadījumos arī ticis īstenots.
Tas atgādina mūsu pašu pagātni, kam gājušas cauri vecākas paaudzes. Piemēram, viena no Latvijas slavenākajām finanšu krāpniecības afērām, firma “Auseklītis”, 1994. gadā aicināja ieguldīt savās akcijās, solot 80% peļņu gadā.
Liela sabiedrības daļa vēl šobrīd atceras nu jau bēdīgi slaveno reklāmu: “Jums ir problēmas? Nieki! Tās atrisinās komercfirma “Auseklītis”!”
Viņi tobrīd konkurēja ar “Banku Baltija”, kas saviem noguldītājiem solīja 90% peļņu. Tām bija plaša reklāmas kampaņa, par ieguldījumu drošību medijos runāja slavenas, pazīstamas personības un to īpašnieki tika aicināti uz izklaides raidījumiem radio un TV. Visi bija dzirdējuši par kādu cilvēku savu draugu un paziņu lokā, kuram bija paveicies ar šo shēmu palīdzību iedzīvoties vieglā naudā, un cilvēki uzķērās. Abas shēmas drīz pēc tam sabruka un desmitiem tūkstošu latviešu zaudēja savus iekrājumus. Paralēli tām sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, apkārt klejoja arī dažādas ķēdes vēstules un “naudas spēles”. Naudas summas bija daudz mazākas, bet arī aizvērās tās daudz, daudz ātrāk.
Šādu finansiālo shēmu panākumi agrīnajos postpadomju gados ir diezgan saprotami — cilvēki, kuri visu mūžu bija pavadījuši sociālismā, vienkārši nesaprata, kā šādas afēras strādā, un tādēļ arī uzticējās, nedomāja kritiski. Mums vēl gāja salīdzinoši viegli, taču Krievijā Mavrodi ar savu gigantisko MMM shēmu nodarīja daudz milzīgāku postu, atstājot savu iespaidu arī uz defoltu 1998. gadā. Albānijā šādās shēmās iesaistījās valdības pārstāvji, tika praktiski uzspridzināta visa valsts ekonomika un sākās pat bruņotas sadursmes, kuru rezultātā dzīvību zaudēja vairāk nekā 2000 cilvēku.
Pēc tam sekoja 2008. gada banku krīze un uzplauka nākamais vilnis ar dažādām shēmām. Šoreiz ar primitīvākām shēmām vairs netika galā un latvieši iepazinās ar MLM — “Tīkla Mārketingu”, “vislieliskāko biznesa ideju”, veidu, kā kļūt bagātam, pārdodot uztura bagātinātājus, legingus, kosmētiku un ēteriskās eļļas. Tiesa, tā kā visā šajā ir iesaistīts arī produkts, tad solītā tīrā peļņa bija mazāka. Turklāt pašam jāvervē cilvēki, caur kuru piesaisti tad arī notiek īstā naudas pelnīšana. Jo produkta pārdošana pati teju nekādu peļņu nenes, tā ir tikai izkārtne milzu rekrutēšanas piramīdai. Pietiek ar pāris klikšķiem datorā, lai redzētu, ka vidēji 95% no visiem “konsultantiem” (vai nu kā viņus katrā no šīm shēmām sauc) zaudē ne tikai naudu, bet arī savas sociālās saites par uzbāšanos ar produktu, kā arī nekad netiks vaļā no tās pārcenotās, nekvalitatīvās preces, ko nu šī “unikālā biznesa iespēja” izplata. Un tas vēl ir labākais gadījums — bieži vien precēm, īpaši dažādiem uztura bagātinātājiem, tiek nepamatoti piedēvētas ārstnieciskas īpašības un ārstēšanās ar tiem var radīt ielaistas veselības problēmas. Tīkla mārketings ir iedzīvošanās uz izmisušu, grūtībās nonākušu, neizglītotu un nereti arī smagi slimu cilvēku rēķina.
Iepriekš aprakstītais atrodams arī jauno mediju vidē, rīkojot pārdošanas pasākumus Facebook grupās, un, izmantojot atpazīstamas sejas un personības, cenšoties radīt uzticamu iespaidu.
Tur slēpjas daļa no jauno mediju pievilcīguma — tas ir personiskāks saturs, ir lielāka atgriezeniskā saite ar savu klausītāju vai skatītāju nekā tradicionālajos medijos, cilvēki tīri instinktīvi vairāk uzticas tieši neatkarīgam influencerim, nevis lielam medijam.
Tieši tādēļ liela daļa MLM ir pārvākušies uz šo vidi, kurā daži bezatbildīgi ļaudis pārdod savas auditorijas uzticību, pelnot naudu nelietīgos veidos.
Bet pret šīm shēmām mums kā sabiedrībai ir vismaz daļēja imunitāte. Jaunajos medijos ir parādījušās vel nebijušas shēmas, kas lielākoties tēmētas tieši uz jauniešiem — galu galā pārdot sapni, ideālismu un “hipsterīgas” vērtības ir visvieglāk tieši šai auditorijai, īpaši ja tās pasniedz kāds influenceris, kam uzticas. Šīs shēmas prasa galvenokārt paša influencera aktīvu piedalīšanos, atšķirībā no iepriekšējām, kuras, par laimi, tiek tikai reklamētas. Tiesa, jājautā, cik liels naivums un alkatība slēpjas aiz tādām frāzēm kā “Es taču nezināju”, “Man tikai samaksāja”, “Ko tad nu es? Es tikai par kosmētiku”, “Kāpēc jūs uzreiz no manis prasāt kaut ko par kriptovalūtu?”.
Pirmā opcija ir Pump & Dump — spekulācija, kas aizliegta akciju tirgū, bet eksistē pagaidām vēl neregulētajā kriptovalūtu sektorā. Influenceris, kurš iesaistīts šajā procesā, savai auditorijai pastāsta, ka eksistē kāda jauna, perspektīva un interesanta kriptovalūta vai NFT tokens, aicina to iegādāties un parasti sola milzu ienākumus. Tā kā blokķēdes valūtu iegāde ir anonīma, tad to tēmē uz vidusskolēniem un studentiem.
Īstenībā krāpnieks ilgākā periodā ir iegādājies kādu mazzināmu, ļoti lētu kriptovalūtu, samaksājis atpazīstamam influencerim par šīs kriptovalūtas popularizēšanu un brīdī, kad sagaida tās īslaicīgu popularitātes pieaugumu, ar botu palīdzību mākslīgi paceļ kriptovalūtas cenu un uzliek pārdošanas darījumus. Sekotāji sapērkas NFT un/vai tā dēvētos shitcoins (nevērtīgas kriptovalūtas) par augstu cenu, vērtība nekam nevajadzīgajam tokenam krītas jau pēc stundas, bet krāpnieku tas vairs neinteresē.
Dažreiz krāpniecības fakts pat netiek slēpts: influenceris pārdod uzaicinājumus pievienoties kādai “slepenai” grupai Telegram vai Discord platformās ar apsolījumu kļūt par insaideriem šādā P&D shēmā — it kā būtu nepieciešama palīdzība uzcelt tokena cenu, būt tajā cilvēku grupiņā, kura tad apkrāps citus vientiešus ar šīs shēmas palīdzību, un visi nopelnīs. Protams, visvairāk tiek apkrāpti tie, kuri nopirkuši pieeju šiem serveriem, jo viņiem tokenu liks pirkt brīdī, kad tas jau būs mākslīgi sadārdzināts. Un uz policiju arī pēc tam neviens neies sūdzēties, jo galu galā pats ir piedalījies shēmā, kas jau savā būtībā ir nelegāla.
Vēl kāda populāra lieta ir dažādi “kā kļūt bagātam” kursi. No likuma viedokļa tie atrodas pelēkajā zonā, jo ir diezgan grūti pierādīt, ka kursu apmeklētāji neko nav iemācījušies, tādējādi krāpniekam vēlāk ir mazāk juridisku problēmu. Šīs shēmas ietvaros influenceris izprintē vai no Amazon pasūta viltus eiro vai dolārus (to dara, lai fotogrāfijās izliktos bagātāki), uz dienu noīrē villu, automašīnu un dārgas drēbes.
Tad YouTube reklāmās vai citur jaunajos medijos, demonstrējot greznu dzīvesveidu, stāsta, ka viņam jau agrā vecumā, spītējot grūtībām, ir izdevies kļūt par miljonāru un ka viņš (vai viņa) aiz labas sirds piedāvā jums iespēju arī kļūt veiksmīgam.
Biznesa nozare nav svarīga, tās var būt investīcijas, kopīraitings, mārketings, nekustamā īpašuma tirgus mahinācijas vai luksusa automobiļu īre. Galvenais, lai influenceris izskatās iespaidīgi un lai viss liekas tik vienkārši, ka gribētos pašam pamēģināt.
Pirmais vebinārs ir par brīvu. Tajā neko vērtīgu nepasaka, tikai izmanto intereses veicināšanai un sava īstā kursa reklamēšanai. Otrais kurss jau kaut ko maksā, pārsvarā ne pārāk dārgi, un pēdējā laikā cenas beidzas ar 7, jo skaitlis 9 jau ir izgājis no modes. Tā nu cilvēkus aicina samaksāt $147 par vienas dienas kursiem, un, ļoti pacenšoties, daļa arī samaksā. Otrajos kursos, kur sanākuši cilvēki, kas ieguldījuši naudu, jau sākas pavisam īstais mārketings. Tiek skaidrots, ka vajadzēs smagu darbu (lai pēc tam nevarētu sūdzēties, ka pēc “kursiem” nekas nav sanācis), tiek izmantotas visas iespējamās pārdošanas tehnikas — bailes palikt malā, mākslīga retuma radīšana, steidzināšana, emocionālā manipulācija, iebiedēšana ar “zudušajām izmaksām”.
Tiek nolasīta vispārīga informācija par vebināra tēmu - tā parasti ir iepriekš sagatavota vai arī paņemta no kādas lētas pašpalīdzības grāmatas.
Man arī ir lūgts rakstīt materiālus šādiem “kursiem”, par to, kā kļūt sekmīgam podkāsterim, lai to kā “savu” informāciju tālāk varētu izmantot krāpnieks. Atteicos.
Galvenais, ko šajā kursā pārdod, ir nākamie kursi, kas parasti jau maksā $2000 un vairāk. Viss turpinās tādā pašā noskaņā, izņemot to, ka tur tiek pārdots jau ilgtermiņa mentorings un koučings, kuru apmuļķotie cilvēki turpinās pirkt, līdz viņiem pavisam beigsies finansiālie līdzekļi. Sekmīgais influenceris rezultātā ir nopelnījis gana, lai vairs neizliktos bagāts, un sāk pa īstam plaši dzīvot, reklamējot savu zīmolu un “biznesu”, tādējādi tikai vēl vairāk palielinot to cilvēku skaitu, kas šos “kursus” vēlas apmeklēt.
Trešā lieta, kas visvairāk sastopama jaunajos medijos Āzijas valstīs, bet sāk ienākt arī pie mums, manā skatījumā ir pavisam neprātīga. Bet tomēr cilvēki notic. Tā ir pavisam vienkārša sporta derību likmju pārdošana. Atkal, lai šo shēmu pārdotu, influencerim sākumā ir jānotēlo bagātība, bet tas mūsdienās nav grūti. Drošības pēc cilvēkiem parādīs vai nu čekus ar laimestiem, vai arī (pārveidotus) ekrānuzņēmumus par to, ka šis influenceris ir atkodis kādu slepeno shēmu, pēc kā uzvar visās spēlēs. Protams, savu sistēmu viņš neatklās, bet ir gatavs vai nu pārdot (atkal izmantojot visus iespējamos mārketinga trikus) šīvakara spēļu rezultātus, vai arī par zināmu samaksu uzspēlēt par apmānītā cilvēka naudu. Apkrāptais samaksās 50 eiro, krāpnieks 10 eiro paņems sev un pārējos 40 eiro uzliks uz to, kas pēc krāpnieka domām uzvarēs. Protams, zaudējošās likmes nekad nekur neparādās, un, ja kāds sāks sūdzēties par to, ka ir apkrāpts, tūdaļ tiks izmests no grupas un nobloķēts no kanāla.
Skumjākais visā šajā ir tas, ka jaunie mediji tiešām var būt personalizēti, neatkarīgi informācijas nesēji, tiem ir lielas izaugsmes iespējas.
Tajā pašā laikā tos lieto, arī lai apkrāptu naivus cilvēkus un nodotu savu klausītāju uzticību, tādā veidā sagraujot saiti starp auditoriju un autoru, kas arī padara to, ko mēs darām, tik īpašu. Tādēļ aicinu visus, kuri saskaras ar nelegāla veida saturu kādā no kanāliem, kurus jūs abonējat, uzreiz atrakstīties no attiecīgajiem influenceriem, neuzķerties un publiski runāt par to, ka kāds jaunais medijs nodarbojas ar krāpniecību vai to veicina. Un visus jauno mediju cilvēkus aicinu ieklausīties un kategoriski atteikties jebko šādu reklamēt vai ar to nodarboties. Ilgtermiņā krāpnieku atbalstīšana tikai sagraus mūsu nozari un, kā jau minēju iepriekš, radīs neuzticību gan sponsoros, gan arī mūsu sekotājos.
