Ātrā atgūšanās no 2020. gadā pieredzētās ekonomikas recesijas ir pārsteigusi daudzus ekonomikas pētniekus. 38 attīstītāko un OECD dalībvalstu ekonomikas sniegums jau pirms dažiem mēnešiem bija labāks nekā pirms pandēmijas, un bezdarba līmenis arī nav saucams par ārkārtēju. Medijs “The Economist” ir apkopojis valstis, kam pandēmijas laikā ir veicies labāk, un tās, kam ne tik labi kā gribētos.
Tiek norādīts, ka, ņemot vērā arī inflācijas pieaugumu, arī vidējie mājsaimniecību ienākumi ir saglabājušies tādā pašā līmenī kā pirms pandēmijas vai pat nedaudz auguši. Kopējā aina ekonomikā veidojas labvēlīga, lai arī pašlaik bažas rada jaunais omikrona variants. Taču – tāpat kā citās dzīves jomās, arī pandēmijas laikā ir valstis, kuras var uzskatīt par uzvarētājām un zaudētājām.
Lai noskaidrotu, kuras valstis ir tikušas vislabāk galā ar pandēmijas pārbaudījumu un kuras ne tik labi, “The Economist” ņēma vērā piecus galvenos faktorus – IKP, mājsaimniecības ienākumus, finanšu sistēmas veiktspēju, kapitāla izdevumus un valdību parādus – kopumā 23 attīstītākajām ekonomikām. Katra valsts ir ierindota pēc tā, kuros rādītājos spējusi uzrādīt labākos rezultātus, galu galā izveidojot arī kopējo rezultātu.
Loģiski, ka dažās valstīs ir vērojamas zināmas ekonomiskās problēmas, kamēr citām sekmes ir pat labākas nekā pirms pandēmijas.
Dānija, Norvēģija un Zviedrija visas ir sasniegušas ļoti labus rezultātus, tāpat arī ASV ir veicies pietiekami labi. Tikmēr vairākām Eiropas valstīm, kā, piemēram, Lielbritānijai, Vācijai un Itālijai, ir veicies sliktāk. Visgrūtāk pandēmijas laikā veicas Spānijai.
Salīdzinot ar 2019. gada beigu rādītājiem, izmaiņas IKP datos liecina arī par ekonomisko veselību. Dažas valstis vienmēr ir izskatījušās vieglāk ievainojamas pret ceļošanas liegumiem un pakalpojumu nozares ierobežošanu. Tas ir attiecināms uz Dienvideiropu, kur valstu ekonomikas ir lielā mērā atkarīgas no tūrisma. Citās vietās, piemēram, Lielbritānijā un Beļģijā, pandēmijas laikā ir bijuši ļoti augsti Covid-19 saslimšanas un nāves gadījumu rādītāji, kas ir būtiski ierobežojis patērētāju tēriņu līmeni.
Izmaiņas mājsaimniecību ienākumu līmenī ļauj saprast, cik labi ar pandēmijas sekām tiek galā ģimenes, jo šajā sadaļā tiek ņemti vērā ienākumi, kas gūti ne tikai no algota darba, bet arī no valdības pabalstiem. No ienākumu līmeņa tiešā veidā ir atkarīga arī mājsaimniecību pirktspēja, tostarp arī pašreiz pieaugušās inflācijas laikā.
Dažās valstīs, it īpaši tajās, kur vīrusa ietekme uz ekonomiku ir bijusi relatīvi neliela, darba tirgus faktiski nav cietis, ļaujot cilvēkiem pelnīt. Japānas bezdarba līmenis tikpat kā nav mainījies, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku. Spānijā, piemēram, laika posmā no 2020. gada februāra līdz augustam bezdarba līmenis audzis par trīs procentpunktiem.
Dažas valdības ģimenēm ir spējušas teju pilnībā kompensēt algota darba ienākumu zaudējumu, sniedzot plašas pabalstu programmas. Tāda bija ASV stratēģija: lai arī bezdarba līmenis strauji pieauga, mājsaimniecības 2020. un 2021. gadā saņēma vairāk nekā divus triljonus dolāru vērtus pabalstus. Kanāda rīkojās līdzīgi.
Citas, piemēram, Baltijas valstis, raudzījās, lai tiktu ievērota fiskālā disciplīna, palīdzot uzņēmumiem nodrošināt naudas plūsmu un palielinot veselības aprūpes kapacitāti.
Austrijai un Spānijai ne tik veiksmīgi izdevās pasargāt iedzīvotājus no ienākumu zaudēšanas, tieši tāpēc šajās valstīs ienākumu līmenis ir par 6% zemāks nekā pirms pandēmijas.
Kā ar uzņēmumiem? Biržu rezultāti liecina par to, kāda ir biznesa vides veselība, kā arī pievilcība ārvalstu investoriem. Akciju cenas Lielbritānijā šodien ir zemākas nekā pirms pandēmijas. Te gan, droši vien redzama arī Breksita ietekme uz Lielbritānijas ekonomiku. Lielbritānijai ir arī mazāk kompānijas, kas darbojas sektoros, kas pandēmijas laikā varēja lepoties ar lielu izaugsmi, spējot veiksmīgi izmantot tehnoloģiju attīstību un zemās procentu likmes. ASV ir vairāk kompānijas, kas spējušas panākt labu izaugsmi pandēmijas laikā, tāpēc šeit arī būtisks akciju tirgus vērtības pieaugums.
Ziemeļeiropā, piemēram, lielākie ieguvēji ir bijuši nevis tehnoloģiju uzņēmumi, bet gan veselības aprūpes nozares kompānijas. Piemēram, Dānijas tirgū trīs no desmit pandēmijas laikā straujāk augošajiem uzņēmumiem ir tieši no veselības aprūpes jomas.
Ceturtais parametrs – kapitāla izmantošana, nodrošina atbalstu biznesa videi. Dažas kompānijas ASV, piemēram, veiksmīgi izmanto pandēmijas radītās biznesa iespējas savā labā, veicot lielas investīcijas tehnoloģijās un attīsta efektīvākus attālinātā darba modeļus. Tikmēr Norvēģija ir būtiski samazinājusi investīcijas naftas un gāzes nozarēs.
Pēdējais indikators ir valdību parādi. Ir skaidrs, ka liels parāda pieaugums ir sliktāks nekā neliels pieaugums, jo tas nākotnē potenciāli var nozīmēt lielākus nodokļus un “jostu savilkšanu”. Ne visas valstis ir strauji audzējušas valsts parādus, lai gan ASV, Lielbritānija un Kanāda ir ievērojami audzējušas savas parādsaistības. Zviedrijas valsts parāds ir audzis par tikai sešiem procentpunktiem no IKP. Tas arī atspoguļo faktu, ka valsts lielā mērā izvairījās no lokdauniem, pēc kuriem būtu bijusi nepieciešamība pēc liela finansiālā atbalsta.
Covid-19 omikrona paveida izplatīšanās noteikti ietekmēs ekonomisko izaugsmi 2022. gadā. Tomēr ir skaidrs, ka ekonomika turpinās augt, un kopējā aina, visticamāk, nebūs tik slikta. OECD eksperti norāda, ka, piemēram, Itālijā šī gada izaugsme varētu sasniegt 4,6%, kamēr OECD vidējais rādītājs ir 3,9%.
Eksperti prognozē, ka valstīs ar labāko izaugsmi pandēmijas laikā 2022. gada beigās ekonomiskie rādītāji būs pat par 5% labāki, nekā tie bija pirms pandēmijas, bet valstīs ar vājāku izaugsmi – par vienu procentu labāki, nekā 2019. gada beigās. Tas nozīmē, ka ekonomiskā nevienlīdzība turpināsies.
