Rūpīgi apskatot mežā vecas priežu kritalas un atrodot šādas izskrejas, parasti stumbra vidusdaļā, labs novērotājs var noteikt skujkoku dižkoksngrauža klātbūtni pat tad, ja pašas vaboles nav redzamas.
Taču arī šeit korektai sugas atpazīšanai ir nepieciešama fotogrāfija.
Pirms 20 gadiem, kad tika izdota pašreizējā Latvijas Sarkanā grāmata, informācija par skujkoku dižkoksngrauzi Latvijas faunā bija tik niecīga, ka dižkoksngrauzis tika ierakstīts Latvijā izzūdošo sugu sarakstā - Latvijas Sarkanas grāmatas 0. kategorijā.
Šobrīd Latvijas entomologu zināšanas par skujkoku dižkoksngrauzi ir ievērojami uzlabojošās.
Pēc 80 gadu pārtraukuma tas atkal no jauna ir pārliecinoši atrasts dažādās Latvijas vietās – vispirms Slīteres Nacionālajā parkā, pēc tam arī citur lielākajos sausu priežu mežu masīvos Kurzemē, Vidzemes un Latgales ziemeļu daļā, kā arī Sēlijā.
Taču skujkoku dižkoksngrauža dzīvotne Latvijā joprojām ir reti sastopama, tādēļ sagaidāms, ka šī suga saglabās savu vietu arī jaunajā, topošajā Latvijas Sarkanajā grāmatā, lai gan vairs ne ar tik dramatisku novērtējumu.
Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina sabiedrību iedziļināties Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanas aktualitātēs un pašiem piedalīties dažādās dabas izziņas iniciatīvās.
Ņemot vērā to, ka skujkoku dižkoksngrauzim ir raksturīgs slēpts nakts dzīvesveids, pastāv maza varbūtību šo interesanto kukaini ieraudzīt savām acīm.
Tomēr, ja mežā izdodas atrast šai sugai piemērotas kritalas un uz tām - lielas izskrejas, aicinām tās nofotografēt un šos novērojumus publicēt dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv vai sūtīt šo informāciju Gada kukaiņa pasākumu koordinatoram Kristapam Vilkam uz e-pastu: kristaps.vilks@daba.gov.lv.