Skujkoku dižkoksngrauzis ieguvis “Gada kukaiņa 2022” titulu

Šobrīd Latvijā tiek sagatavota jauna Latvijas Sarkanā grāmata.

Piešķirot Gada simbola nosaukumu retajam skujkoku dižkoksngrauzim, ir iespēja uzsvērt šī Latvijas Universitātes vadītā darba nozīmīgumu.

Latvijā gadu no gadu pieaug dažādas iespējas ikvienam interesentam iesaistīties Latvijas dabas izzināšanā – no vienkāršas savu dabas novērojumu publicēšanas līdz pat aktīvai līdzdalībai sabiedriskās zinātnes projektos.

Mēs šogad ceram cilvēku uzmanību pievērst skujkoku dižkoksngrauža pārstāvētajai koksngraužu dzimtai, kas līdzās plašāk pazīstamajiem tauriņiem un spārēm arī ir lielisks dabas novērošanas objekts.

Mediju telpā izskan aizvien plašākas diskusijas par Eiropas Zaļā kursa tematu, tajā skaitā arī par dabas aizsardzību mežos.

Skujkoku dižkoksngrauzis ir vecos, saulainos priežu mežos sastopams dabas retums. Tādēļ Latvijas Entomoloģijas biedrība, izmantojot šo kukaiņu sugu kā ilustratīvu piemēru, vēlas sabiedrībai arī no savas puses skaidrot jautājumus par dabas daudzveidību mežā.

Skujkoku dižkoksngrauzis ir liela, masīva vabole, kas var pārsniegt trīs centimetru garumu. Tāpat kā visiem koksngraužiem tam uz galvas ir gari taustekļi. Ķermeņa priekšgalā skujkoku dižkoksngrauzim katrā pusē ir pa vienam, labi izteiktam un uz ārpusi izvirzītam dzelksnim.

Vabole ir tumši brūna, ar sarkanbrūniem matiņiem uz ķermeņa virsmas. Šāds neuzkrītošs krāsojums dod iespēju naktī aktīvajam skujkoku dižkoksngrauzim dienas laikā labi paslēpties dažādās mizas un koksnes spraugās uz kritalām.

Jāsaka, ka skujkoku dižkoksngrauzim pēc izskata līdzīgi var būt vēl citi Latvijā dzīvojoši un daudz biežāk sastopami koksngrauži. Tādēļ pārliecinošai šīs sugas atpazīšanai noteikti ir nepieciešama fotogrāfija.

Skujkoku dižkoksngrauzis ir sastopams vecos, saulainos priežu mežos, kur atrodamas vecas priežu kritalas. Ja šādu piemērotu mežu nav, dižkoksngrauzis dažkārt var būt atrodams arī izcirtumos un jaunaudzēs, kur saglabājušās atsevišķas tam piemērotas kritalas.

Siltās jūlija un augusta naktīs var novērot lidojošas un pa kritalām rāpojošas vaboles. Šī koksngraužu suga nedzīvo uz dzīviem, augošiem kokiem, tāpat to neinteresē svaigi, tikko vēja izgāzti vai nolauzti koki.

Skujkoku dižkoksngrauzim ir nepieciešamas kritalas, kas jau vismaz vairākus gadus ir gulējušas mežā uz zemes, laika gaitā zaudējot savu mizu un iegūstot tām raksturīgo pelēcīgo nokrāsu.

Vaboles vispirms uzmeklē saules labi izgaismotas un sasildītas, lielāku dimensiju kritalas.

Kāpuri 3-4 gadus dzīvo kritalas iekšpusē, līdz beigās turpat iekūņojas. Kad jaunās vaboles atstāj savu attīstības vietu, tās ar spēcīgajiem žokļiem izgraužas no kritalas laukā un aizlido.

Savukārt kritalā paliek izskrejas – parasti platākajā virzienā vismaz centimetru lieli, ovāli caurumi ar raksturīgām zāģzobaini izgrauztām maliņām.

Rūpīgi apskatot mežā vecas priežu kritalas un atrodot šādas izskrejas, parasti stumbra vidusdaļā, labs novērotājs var noteikt skujkoku dižkoksngrauža klātbūtni pat tad, ja pašas vaboles nav redzamas.

Taču arī šeit korektai sugas atpazīšanai ir nepieciešama fotogrāfija.

Pirms 20 gadiem, kad tika izdota pašreizējā Latvijas Sarkanā grāmata, informācija par skujkoku dižkoksngrauzi Latvijas faunā bija tik niecīga, ka dižkoksngrauzis tika ierakstīts Latvijā izzūdošo sugu sarakstā - Latvijas Sarkanas grāmatas 0. kategorijā.

Šobrīd Latvijas entomologu zināšanas par skujkoku dižkoksngrauzi ir ievērojami uzlabojošās.

Pēc 80 gadu pārtraukuma tas atkal no jauna ir pārliecinoši atrasts dažādās Latvijas vietās – vispirms Slīteres Nacionālajā parkā, pēc tam arī citur lielākajos sausu priežu mežu masīvos Kurzemē, Vidzemes un Latgales ziemeļu daļā, kā arī Sēlijā.

Taču skujkoku dižkoksngrauža dzīvotne Latvijā joprojām ir reti sastopama, tādēļ sagaidāms, ka šī suga saglabās savu vietu arī jaunajā, topošajā Latvijas Sarkanajā grāmatā, lai gan vairs ne ar tik dramatisku novērtējumu.

Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina sabiedrību iedziļināties Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanas aktualitātēs un pašiem piedalīties dažādās dabas izziņas iniciatīvās.

Ņemot vērā to, ka skujkoku dižkoksngrauzim ir raksturīgs slēpts nakts dzīvesveids, pastāv maza varbūtību šo interesanto kukaini ieraudzīt savām acīm.

Tomēr, ja mežā izdodas atrast šai sugai piemērotas kritalas un uz tām - lielas izskrejas, aicinām tās nofotografēt un šos novērojumus publicēt dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv vai sūtīt šo informāciju Gada kukaiņa pasākumu koordinatoram Kristapam Vilkam uz e-pastu: kristaps.vilks@daba.gov.lv.