Pk, 2.12.2022.

Vitenbergs: katrs mūsu iedzīvotāja ārpus valsts robežām iztērētais eiro ir zaudējums ekonomikai

TVNET/LTV
Vitenbergs: katrs mūsu iedzīvotāja ārpus valsts robežām iztērētais eiro ir zaudējums ekonomikai
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 13
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Foto: Valsts kanceleja

Latvijā aizvien ir virkne nozaru, kuru darbība pandēmijas dēļ ir stipri ierobežota vai apturēta, un nereti iedzīvotāji dodas uz kaimiņvalstīm, lai šos saņemtu pakalpojumus tur, Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, piebilstot, ka "katrs mūsu iedzīvotāja ārpus valsts robežām iztērētais eiro ir zaudējums ekonomikai".

Ierobežoto nozaru vidū pārsvarā ir izklaides iekštelpās: bumbu baseini, batutu parki, naktsklubi, kā arī apmācības kvalifikācijas celšanai u.c.

"Vakardien, 10. janvārī, bija Operatīvās vadības grupas sēde, kurā pulcējas speciālisti un vadošie ierēdņi no dažādām ministrijām. Līdz vēlam vakara notika diskusijas, bet Veselības ministrija neapstiprināja nevienu no mūsu piedāvājumiem. Tomēr valdībā esmu dzirdējis atbalstu gan no Finanšu ministrijas puses, gan no premjera, ka beidzot, divus gadus pēc cīņas ar Covid-19, ir jāsāk ar to sadzīvot un ka ir jāpiemēro līdzīgi regulējumi kā kaimiņvalstīs," sacīja Vitenbergs, piemetinot, ka Ekonomijas ministrijai ir grūti izskaidrot sabiedrībai, kāpēc kaimiņos daudzas lietas ir iespējamas, bet Latvijā - ne.

Visu raidījumu skaties šeit.

Jau vēstīts, ka Saeima šodien pārsapstiprināja jau iepriekš spēkā stājušos valdības lēmumu, ka Covid-19 jaunā omikrona paveida dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 28.februārim.

Par ārkārtējās situācijas pagarināšanas pārapstiprināšanu balsoja 48 deputāti, savukārt pret bija 26 un balsojumā atturējās desmit parlamentārieši.

Ziņojot par likumprojektu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) skaidroja, ka ārkārtējās situācijas pagarinājums nepieciešams, jo Latvijā ir sagaidāms straujš Covid-19 saslimstības pieaugums. Lai arī saslimstība ar omikrona paveidu daļai cilvēku rit vieglāk, tomēr tiem, kuri nav vakcinējušies, kā arī tiem, kuri ir saņēmuši tikai pirmreizējo vakcināciju, ir lielāks hospitalizācijas risks, pauda politiķis.

Rancāns atsaucās uz Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova pausto, ka tie, kuri saņēmuši balstvakcīnu, ir būtiski vairāk pasargāti no hospitalizācijas riska pēc saslimšanas ar omikronu.

Debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka novembra beigās jau tika ziņots par jauno Covid-19 paveidu omikronu un iepriekš prognozētās negatīvās prognozes par vīrusa izplatību sāk piepildīties. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēstulē valdībai decembrī prasīja, vai ir plāns omikrona izplatības mazināšanai, taču Ministru kabineta sēdē esot atzīts, ka šāda plāna nav.

Valainis asi kritizēja to, ka, zinot informāciju par omikrona izplatību, valdība decembra beigās pieņēmusi lēmumi atļaut "nakts balles" Jaungada naktī līdz pašam rītam. Pēc tam sekojošais Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) paziņojums Jaungadā īpaši nepulcēties vērtējams kā smieklīgs, atzīmēja opozīcijas parlamentārietis.

Atbilstoša lēmuma pieņemšana ir nokavēta un valdība turpina "kāpt uz tiem pašiem grābekļiem", kad rudenī vairāki cilvēki nomira, jo Ministru kabinets laicīgi neieviesa ierobežojumus, pauda Valainis. Politiķis pieļāva, ka pašlaik jāļauj pašiem iedzīvotājiem cīnīties ar vīrusu, jo neizskatoties, ka valdība spēj piedāvāt labāku pieeju.

Parlamentārietis Māris Možvillo (PCL) norādīja, ka Aizsardzības komisijā, kur tika skatīts attiecīgais lēmumprojekts, deputātiem nebija iespējams uzdot visus interesējušos jautājumus par Covid-19 izplatību. Deputāts arī vērsa uzmanību, ka atbildīgajām iestādēm nav iespējams pārbaudīt, vai cilvēki, kuri izmanto Covid-19 setifikātu, nav saslimuši ar šo slimību.

Politiķis norādīja, ka Latvijā esot iespējams īstenot Zviedrijas modeli, neuzspiežot ierobežojumus, jo savukārt Latvijā īstenotā pieeja rada pretestību jeb nevēlēšanos ievērot noteikto. Viņš arī pārmeta valdībai situācijas sarežģīšanu attiecībā uz Covid-19 sertifikātu termiņiem un aicināja neatbalstīt ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (R) uzsvēra, ka valdība kārtējo reizi piedāvā atbalstīt pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai. Taču starptautiskā līmenī izskan informācija, ka liela daļa Eiropas iedzīvotāju izslimos ar Covid-19, tāpēc arī Latvijas valdībai būtu jāsaprot, ka ir bezjēdzīgi runāt par slimības izplatības ierobežošanu, atzīmēja politiķis.

Ņemot vērā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītāja Sergeja Ņikišina intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pausto, ka koronavīrusa omikrona variantam ir paaugstināta varbūtība uzrādīt viltus negatīvu Covid-19 testa rezultātu, Dombrovskis vaicāja, kāpēc turpinām tērēt miljonus eiro testēšanas veikšanai. Parlamentārietis arī norādīja, ka, tā kā cilvēkiem ir liela iespēja saslimt sabiedriskajā transportā, rodas jautājums, kāda jēga investēt drošu darba un studiju vietu izveidošanā, uz ko koncentrējas valdība izdotajā regulējumā.

"Saskaņas" deputāte Regīna Ločmele debatēs norādīja, ka viņas pārstāvētā frakcija neatbalstīs šo rīkojumu, jo ar to tiek pagarināta ārkārtējā situācija. "Saskaņa" uzskata, ka "nekāds ārkārtējās situācijas pagarinājums nespēs palielināt šī Ministru kabineta spējas apkarot pandēmiju". Par to politiķi esot pārliecinājušies pērnā gada nogalē un arī aizvien turpinot pārliecināties, "runājot ar cilvēkiem, kuri saskaras ar kārtējo haosu un absurdajām situācijām", izteicās parlamentāriete.

Iepriekš valdībā jautājumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu virzīja Veselības ministrija (VM) norādot, ka, lai novērstu zibensveidīgu infekcijas izplatību, ir jāturpina jau ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi un patlaban nav pieļaujama to atcelšana.

Valdība iepriekš oktobrī bija noteikusi, ka ārkārtējā situācija būs spēkā līdz 11.janvārim, taču 6.janvāra sēdē valdība pieņēma lēmumu par ārkārtējā situācijas pagarināšanu līdz 28.februārim.

VM norāda, ka pagājušā gada nogalē pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) strauji sāka izplatīties jaunais Covid-19 omikrona paveids. ES ir novērojams, ka katras divas dienas dubultojas omikrona gadījumu skaits, un atsevišķās valstīs jaunā omikrona izraisīto Covid-19 gadījumu skaits ir pārsniedzis delta variants izraisīto Covid-19 gadījumu skaitu.

Skatot šo jautājumu iepriekš valdībā, VM sniedza informāciju, ka, salīdzinot ar pērnā gada 2.decembri, 2.janvārī ES Covid-19 saslimstības rādītājs ir palielinājies divas reizes, bet, piemēram, Dānijā, kur ir augstākā omikrona izplatība un augstākā saslimstība, saslimstības rādītājs ir pieaudzis piecas reizes, Lielbritānijā un Francijā - četras reizes. Latvijā līdz 2.janvārim bija reģistrēti 644 omikrona izraisīti saslimšanas gadījumi. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms straujš Covid-19 saslimstības pieaugums Latvijā.

VM iepriekš skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka omikrona izraisītie saslimšanas gadījumi norit ar vieglāku slimības gaitu, ir jārēķinās, ka ir mazāka vakcīnu efektivitāte pret šī jaunā varianta izraisītu hospitalizāciju. Tāpat ir jārēķinās, ka pie ļoti augsta saslimstības rādītāja pastāv ļoti augsts risks saslimt ar smagu slimības formu nevakcinētajiem cilvēkiem, kam ir augsts risks smagām Covid-19 formām. Tāpēc prognozes demonstrē ļoti strauju nekontrolētu pacientu ar Covid-19 skaita pieaugumu stacionāros, pārsniedzot slimnīcu kapacitātes galējās robežas.

Papildus minētajam, VM aicina rēķināties, ka vakcīnu efektivitāte ir samazināta, lai pasargātu no saslimšanas ar simptomātisku Covid-19 formu un jāņem vērā, ka arī cilvēkam ar vieglu vīrusa infekcijas formu ir samazinātas darba spējas vai darba nespēja. To arī pierāda valstis, kur ir ļoti augsta saslimstība ar Covid-19 - Dānija, Lielbritānija, Francija - darbinieku darba nespējas dēļ saslimšanas rezultātā tiek kavēta uzņēmumu darbība un valsts funkciju, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu un citu nodrošināšana.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu