Antarktīdas ledājs, kura kušana nozīmēs traģiskas sekas

TVNET
Antarktīdas ledājs, kura kušana nozīmēs traģiskas sekas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 6
Foto: Wikimedia Commons

Gigantiskais Tvaites ledājs, ko nereti sauc par Pastardienas jeb “Doomsday” ledāju, atrodas Antarktīdas rietumu daļā. Klimata pētnieki pērnā gada decembrī brīdināja, ka tā neizbēgamā sagrūšana un kušana nozīmēs vienu no lielākajām klimata katastrofām 21. gadsimtā, būtiski palielinot jūras līmeni visā pasaulē.

Erīna Petita, Oregonas Valsts universitātes pētniece, norādīja, ka tas varētu notikt jau tuvākās desmitgades ietvaros – līdz 2031. gadam.

Antarktīdas ledājs, kas pašlaik vairāk atgādina dramatiski kūstošu upi, tiek noturēts savā vietā, pateicoties austrumu puses ledus masai, kuras pamatni vēl veido zemūdens kalns.

Petita Amerikas ģeofizikas savienībā Ņūorleānā prezentēja jaunākos pētījumu datus, kas liecina par Pastardienas jeb “Doomsday” ledāja lēno bojāeju tuvāko piecu gadu laikā.

Viens no galvenajiem ledāja kušanas iemesliem ir krusteniski izveidojušās plaisas tā centrā, kuras ik gadu kļūst garākas par vismaz 2 kilometriem.

Pētnieki prognozē, ka ledājs sāks šķelties plaisu vietās zigzaga formā. Pēdējo 30 gadu laikā ledāja kušana ir paātrinājusies, norāda zinātnieki.

Otrs bīstamais faktors – kad kusīs šis milzīgais ledājs, tas “paraus” sev līdzi arī lielu daļu Antarktīdas rietumu ledāju un sniega.

Saskaņā ar Lielbritānijas Antarktīdas pētījumā ietverto informāciju Tvaites ledājs rada 4 procentu ūdens līmeņa celšanos ik gadu, ja tas sabruks, tad tie varētu būt pat 25 procenti no kopējā līmeņa jeb attiecīgi 60 centimetri līdz 3 metri.

2019. gadā pētnieki atklāja 9,65 kilometrus garu un 304 metrus dziļu dobumu ledāja vidienē, secinot, ka tas ir sarucis jau par vairākiem miljoniem tonnu kopš 1970. gadiem un kūst ātrāk, nekā to parādīja zinātnieku prognozes pēdējo 50 gadu laikā.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu