Kriptovalūta “Bitcoin” ir bijusi dažādu skandālu avots jau kopš pašiem pirmsākumiem 2009. gadā. Tāpat bitkoinu panākumu ēnā ir tapušas citas digitālās valūtas. “Bitcoin” pastāvēšanas laikā kriptovalūta ir kritizēta par lielu vērtības nestabilitāti, sarežģītajām transakcijām un lielo elektroenerģijas patēriņu tās ieguvei. Turklāt – ir valstis, kur jebkādas operācijas ar kriptovalūtām ir aizliegtas.
Investori kriptovalūtas redz kā zināmu apdrošināšanās instrumentu pret inflāciju, un šis alternatīvais maksājumu līdzeklis nu ir nozīmīgs spēlētājs arī ekonomikā. Bitkoina un citu alternatīvo monētu likumīgais statuss katrā valstī ir citādāks. Lielākā daļa pasaules valstu bitkoinu neatzīst kā legālu maksāšanas līdzekli, taču – nav aizliegts veikt transakcijas un citas operācijas ar to.
Atsevišķās valstīs ir noteikti dažādi limiti, ierobežojot kriptovalūtu izmantošanu, piemēram, bankām liedzot finanšu operācijās izmantot digitālās valūtas. Bet ir arī valstis, kur par “Bitcoin” izmantošanu draud ļoti lielas soda sankcijas. Tās ir valstis, kurās digitālās valūtas tiek uzskatītas pat par apdraudējumu tradicionālajai naudas sistēmai un ekonomikai. Medijs “Euronews” ir apkopojis šīs valstis.
Pašlaik Alžīrijā ir aizliegta jebkāda veida kriptovalūtas izmantošana. To paredz 2018. gadā pieņemtais finanšu likums, kā rezultātā digitālās valūtas iegāde, izmantošana, pārdošana vai cita veida operācijas ir pretlikumīgas.
Bolīvijā “Bitcoin” izmantošana ir aizliegta jau kopš 2014. gada. Toreiz Bolīvijas centrālā banka izdeva rīkojumu aizliegt kriptovalūtu un citu neregulēto valūtu izmantošanu valstī vai tās ekonomiskajā zonā.
Ķīna pret kriptovalūtām vērsās 2021. gadā, kad varasiestādes atkārtoti izdeva aicinājumus un brīdinājumus iedzīvotajiem atturēties no iesaistes digitālo aktīvu tirgos un galu galā septembrī pavisam aizliedza bitkoinu ieguvi un jebkādas transakcijas ar to savā teritorijā.
27. augustā Ķīnas Tautas bankas Finanšu patērētāju tiesību aizsardzības biroja direktors Jins Jupins kritptovalūtas nosauca par spekulatīviem aktīviem un brīdināja cilvēkus aizsargāt savas kabatas. Ķīnas valdība aktīvi cenšas vērsties pret decentralizētām valūtām, kas nav Ķīnas valdības kontrolē. Eksperti norāda, ka šādi Ķīnas varasiestādes vēlas atbrīvot vietu savai digitālajai valūtai – e-juaņai.
Ķīnas Tautas banka varētu būt viena no pirmajām centrālajām bankām pasaulē, kas laiž klajā savu digitālo valūtu. Šādi rīkojoties, Ķīnas varasiestādēm būtu lielāka iespējamība izsekot pilsoņu veiktās transakcijas.
Šajā valstī finanšu institūcijām nav ļauts apstrādāt ar kriptovalūtu veiktās transakcijas. “Superintendencia Financiera” 2014. gadā brīdināja vietējās finanšu institūcijas, ka tās nedrīkst “aizsargāt, investēt vai pārvaldīt virtuālās naudas operācijas”.
Ēģiptes varasiestādes, tostarp reliģiskās institūcijas 2018. gadā laida klajā reliģisku rīkojumu, ar kuru “Bitcoin” transakcijas tika atzīmētas ar “haram” – kaut ko aizliegtu pēc islāma likumiem. Tāpat 2020. gada septembrī Ēģiptes varasiestādes padarīja stingrākus likumus attiecībā pret bankām, lai izvairītos no tā, ka kriptovalūtu tirdzniecība vai reklamēšana notiek bez centrālās bankas izsniegtas licences.
Indonēzijas centrālā banka izdeva jaunu regulējumu 2018. gada 1. janvārī, ar kuru valstī tika aizliegta kriptovalūtu izmantošana norēķinos.
Bitkoiniem ir ļoti sarežģītas attiecības ar Irānas režīmu. Lai izvairītos no sliktākajiem scenārijiem ekonomisko sankciju dēļ, Irāna ir pievērsusies bitkoinu ieguvei. Centrālā banka gan aizliedz tirdzniecību ar ārzemēs iegūtām kriptovalūtām, taču – ir atļautas operācijas ar vietējā tirgū iegūto digitālo valūtu.
Tiek norādīts, ka Irānā tiek iegūti 4,5% no visiem bitkoinu krājumiem. Kopumā darījumos ar Irānā iegūtajiem bitkoiniem varētu tikt gūti ienākumi, kas mērāmi ap miljardu dolāru (843 miljoniem eiro).
Lai ļautu kriptovalūtu industrijai turpināt izaugsmi, Irānas ir piedāvājusi licencētajiem kriptovalūtu ieguvējiem – maineriem atlaides elektroenerģijai, taču – visas iegūtās digitālās monētas ir jāpārdod valsts centrālajai bankai.
Tiesa gan, valstī plaukst arī nelicencētā bitkoinu ieguve, kā rezultātā lielā elektroenerģijas patēriņa vietās valstī ir vērojamas problēmas ar enerģijas piegādēm. Lai pārtrauktu nelikumīgo bitkoinu ieguvi, Irānas valdība uz laiku aizliedza bitkoinu ieguvi.
Neraugoties uz varasiestāžu centieniem bloķēt bitkoinu izmantošanu, kriptovalūtas kļūst arvien populārāks alternatīvo norēķinu veids Irākā. Irākas centrālā banka 2017. gadā izdeva rīkojumu, ar kuru kriptovalūtu operācijas ir aizliegtas. 2021. gada sākumā līdzīgi rīkojās arī Kurdistānas reģionālā valdība, kas aizliedza jebkāda veida darījumus ar kriptovalūtām.
Indija, līdzīgi kā Ķīna, kļūst nedraudzīgāka pret kriptovalūtām. Novembrī Indijas valdība paziņoja par ieceri radīt jaunu, centrālās bankas izdotu digitālo valūtu, kā arī aizliegt teju visas kriptovalūtas. Tāpat 2021. gada sākumā bija iecere padarīt kriptovalūtu ieguvi, tirdzniecību un transakcijas par nelikumīgām. Premjerministrs Narendra Modi sacīja, ka “kriptovalūtas nedrīkst nonākt nepareizās rokās, kas var sabojāt mūsu jaunatni”.
Bitkoinu glabāšana un darījumi ar tiem nav (pagaidām) aizliegti, taču valdība ir liegusi jebkādu digitālo valūtu ieguvi. Tas darīts ar mērķi atvieglot enerģētikas krīzes sekas. Kosova saskaras ar elektroenerģijas trūkumu, tāpēc tiek meklētas iespējas, kā efektīvāk izmantot pieejamo enerģiju. Ekonomikas ministrija paziņoja, ka kriptovalūtu ieguve tiek aizliegta, un policijas uzdevums ir ne tikai sodīt, bet arī atrast punktus Kosovā, kur aizliegums tiek pārkāpts.
2017. gada augustā Nepālas banka paziņoja, ka “Bitcoin” ir nelegāls norēķinu līdzeklis valstī.
Ziemeļmaķedonija pašlaik ir vienīgā Eiropas valsts, kas ir oficiāli aizliegusi kriptovalūtu – “Bitkoin”, “Ethereum” un citu digitālo aktīvu izmantošanu valstī.
Oficiāli Krievijā nav aizliegts izmantot kriptovalūtas, tomēr pastāv plašas diskusijas par digitālo valūtu aizliegšanu. Pirmie likumi, kuros tiek regulēta kriptovalūtu tirgus darbība, tika izdoti vēl 2020. gada jūlijā, nosakot nodokļus pret digitālajiem aktīviem.
Tomēr likums, kas stājās spēkā janvāra sākumā paredz, ka Krievijas iedzīvotājiem nedrīkst piederēt kriptovalūtas un citi digitālie aktīvi. Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins ne reizi vien kriptovalūtas ir saistījis ar kriminālo pasauli, tādēļ viņš aicinājis pievērst uzmanību transakcijām no ārzemēm.
Pērn jūlijā ģenerālprokuratūra paziņoja, ka policijai būs tiesības konfiscēt digitālos aktīvus, par kuriem būs aizdomas, ka tie iegūti nelegāli.
Daudzi Turcijas iedzīvotāji pievērsās kriptovalūtām pēc tam, kad lielu kritumu pieredzēja Turcijas lira un valstī pieauga inflācija. Tomēr 2021. gada 16. aprīlī Turcijas Centrālā banka izdeva rīkojumu, ar kuru tika aizliegta kriptovalūtu izmantošana norēķinos. Tajā pašā dienā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka uzņēmumi, kuri savās operācijās izmanto kriptovalūtas, tiek pakļauti likumiem pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Vjetnamas Valsts banka paziņojusi, ka bitkoinu ieguve, operācijas un citāda izmantošana ir nelegāla norēķinos. Ja tas tomēr tiek darīts, tad sods par bitkoinu izmantošanu norēķinos ir no 5600 līdz 7500 eiro. Tiesa gan, likumi neaizliedz bitkoinus izmantot kā aktīvus.
