Kāpinot budžeta deficītu, valdība stimulē inflāciju, uzskata budžeta uzraugi

FOTO: Ieva Leiniša / LETA

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē patēriņa cenu kāpumu, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Padomē norāda, ka budžeta likumā plānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022.gadam šobrīd jau ir iztērēti, un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šā gada budžeta deficītu.

Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta, pauž FDP pārstāvji.

Padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka atzīmē, ka budžeta deficīts ir viens no cenu pieauguma cēloņiem, taču Latvijai jau šobrīd ir viens no lielākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienības (ES) valstu vidū.

"Deficīta turpmāka palielināšana nav laba prakse, jo stimulēs cenu pieaugumu un savā ziņā var veidoties apburtais loks - nesamērīgs valsts atbalsts, lai mazinātu inflācijas sekas, novedīs pie vēl straujāka cenu pieauguma," uzskata Šteinbuka.

FDP norāda, ka inflācija ir kļuvusi par vērā ņemamu problēmu un nav liecību, ka tuvākajā laikā tā samazināsies. Gluži otrādi, uzņēmēju un patērētāju cenu gaidas, nākotnes līgumu cenas enerģijas avotiem, ražotāju cenas un citi faktori liecina par pretējo. Enerģijas sadārdzināšanās jau pašlaik sāpīgi ietekmē patērētājus un varētu izraisīt būtisku ekonomikas palēnināšanos, iedzīvotāju pirktspējas un energoietilpīgo ražotņu konkurētspējas kritumu.

Padomes ieskatā, valdībai būtu jācenšas izvairīties no cenu pieauguma veicināšanas būvniecībā, kur jau šobrīd inflācijas pieaugums ir nozīmīgs, iespējams, pat atceļot projektus, ja plānotās izmaksas ir pārāk augstas.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijā gada vidējā inflācija sasniedza 3,3%, tomēr inflācijas dinamika bija strauja - 2021.gads noslēdzās ar 7,1% inflāciju ceturtajā ceturksnī. 2021.gada decembrī, salīdzinot ar 2020.decembri, patēriņa cenas auga par 7,9%, kas bija straujākais cenu kāpums kopš 2009.gada marta un trešais augstākais ES aiz Igaunijas un Lietuvas.

FDP atgādina, ka enerģijas cenu augstais līmenis joprojām ir viens no galvenajiem ekonomiku bremzējošiem un inflāciju izraisošiem faktoriem gan Latvijā, gan lielā daļā pasaules attīstīto valstu. Diemžēl energoresursu nākotnes tirgus darījumi norāda, ka cerības uz energoresursu cenu kritumu tuvākajā nākotnē nav lielas. Tāpēc valstij būtu jāizstrādā apsteidzoša valsts politika dzīvošanai ilgstošas augstas enerģijas apstākļos.

Padomē min, ka ekonomikas politikas mehānismā ir jāietver sociālais un uzņēmumu konkurētspējas aspekts, lai sabiedrības nabadzīgākie slāņi tiktu aizsargāti, bet uzņēmumi vai nozares ar augstu energoietilpību nezaudētu konkurētspēju starptautiskā tirgū.

Tāpat FDP atzīmē, ka Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2022.gadam paredz, ka budžeta deficīts šogad būs 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas gada beigās rezultēsies vispārējās valdības parādā 51,7% apmērā no IKP. Tomēr jau šobrīd pastāv liela varbūtība, ka budžeta deficīts un valsts parāds Covid-19 izplatības un augstas inflācijas dēļ, kas rada nepieciešamību pēc papildu atbalsta pasākumiem, varētu būt augstāki.

FDP arī uzsver, ka valdība šobrīd strādā ļoti grūtos apstākļos un tai ir jārēķinās ar spēcīgu interešu grupu spiedienu sniegt tām atbalstu.

FDP aicina valdību izvairīties no vispārīgiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem, kam nav ilgtermiņa pozitīvas ietekmes uz ekonomikas potenciālu, kā arī sabalansēt valsts atbalsta nepieciešamību ar fiskālu atbildību.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Saeima FDP apstiprinājusi Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, ekonomistu Ivaru Golstu, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

Uz augšu
Back