Jauns novads, jauni noteikumi? Jaunā Ādažu novada iedzīvotāji satraukti par bērnu brīvpusdienu atcelšanu (10)

Rūta Reinsone
, Ziņu redaktore
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: www.freepik.com

Pagājis nedaudz vairāk nekā pusgads kopš Ādažu un Carnikavas novadi apvienojās, kā to noteica Administratīvi teritoriālā reforma. Tagad jaunā apvienotā novada iedzīvotāji ar bažām raugās nākotnē: kāda lasītāja nesen vērsās pie TVNET ar ziņu par to, ka novadā plānots atcelt bērnu brīvpusdienas, kas iepriekš tikušas finansētas. Portāls TVNET skaidro – vai bērni paliks bez brīvpusdienām?

Jaunā apvienotā Ādažu novada iedzīvotāji ir satraukti par jauno lēmumu, kas paredz bērniem nefinansēt brīvpusdienas. Ja līdz šim tas tika darīts Carnikavas novadā, kad tas bija autonoms, tad Ādažu novadā šāda iespēja nemaz nebija. Lasītāja, kas ar TVNET sazinājās, raksta, ka jaunais novads dēvējams par vienu no bagātākajiem un ģimenei draudzīgākajiem novadiem Latvijā. 

"Šāds lēmums ir absolūti nepamatots un neattaisnojams novadam, kurš sevi pozicionē kā ģimenēm draudzīgāko novadu. Īpaši tagad, kad kovidkrīzes laikā daudzi vecāki ir palikuši bez darba un visam cenas pieaugušas kosmosā.

Noteikti ir daļa bērnu, kuriem tās siltās skolas pusdienas ir, iespējams, vienīgā siltā ēdienreize līdz pat vēlam vakaram,” raksta lasītāja.

Viņa norāda – kamēr bērniem tiek atceltas brīvpusdienas, tiek pieņemts lēmums, piemēram, par veloceļa Rīga-Carnikava izveidi. Kāpēc tā un kādēļ brīvpusdienas nebūs, to TVNET vaicāja pašvaldībā.

Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece attīstības jautājumos Karīna Miķelsone skaidro, ka piektdien, 21. janvārī, notikusi sēde, kurā deputāti sprieda par šo brīvpusdienu finansēšanu. “Ir apstiprināts bloks, kas sastāv no trīs daļām, kam ir iedalīti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Kam un kā piešķirt atbalstu lemsim pirmdien,” tā Miķelsone.

Viņa norāda uz to, ka brīvpusdienas visiem noteikti nebūs.

Taču tiek plānots mērķēts atbalsts atsevišķām iedzīvotāju grupām; par to, kādas būs šīs grupas, vēl tiks lemts.

“Kā prioritāte ir daudzbērnu ģimenes. Tiek skatīta arī tāda alternatīva kā atbalsts trešajiem bērniem visos posmos vai atbalsts katram, bet, piemēram, 50% apmērā,” viņa skaidro.

Miķelsone piebilst, ka, redzot novada budžetu un tā deficītu, sēdē vairāk netika izskatīta iespēja "pabarot visus un katru". Tiks saglabāts atbalsts tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, un satraukties nevajag mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām – tur brīvpusdienas saņems visi bērni.

Bet kāpēc tad radies šāds iedzīvotāju sašutums par pieņemtajiem lēmumiem?

“Jā, iedzīvotājiem tās ir izmaiņas, it īpaši bijušā Carnikavas novada iedzīvotājiem. Tur šādas brīvpusdienas iepriekš tika nodrošinātas,” atzīst novada dome pārstāve.

Viņasprāt, ļoti svarīgi ir ņemt vērā situāciju, ka Ādažu novads jau iepriekš šādu brīvpusdienu modeli nav varējis piemērot. Abos novados iedzīvotāju skaits ir ļoti līdzīgs – atšķirība mērāma 1000 iedzīvotājos. Tomēr iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā, proti iedzīvotāji līdz 18 gadiem, ir divas reizes lielāks: tātad Ādažu novada pusē tie bija divas reizes vairāk bērnu. Nepilni 800 bērni ir deklarēti Carnikavas novada pusē, savukārt Ādažu novada pusē tie ir 1690 deklarētie bērni. Tas norāda uz neproporcionāli lielu bērnu skaitu vidēji uz vienu iedzīvotāju.

Izglītojamo skaits Carnikavas novadā iepriekš bija četras reizes mazāks nekā Ādažos – Carnikavā tie bija 400, bet Ādažos tie bija 1600 audzēkņi.

“Šobrīd apvienojoties sanāk tā, ka no budžeta ieņēmumiem Carnikavas pagasta iedzīvotāju finansēm būtu jāplūst Ādažu pagasta bērnu barošanai, jo proporcija bērniem Ādažu pagasta pusē ir lielāka,” skaidro Miķelsone.

Viņa norāda, ka kopējā ietekme uz budžetu ir tāda, ka "tas ir ekonomiski liels skaitlis, lai paēdinātu visus bērnus". Primāri svarīgi esot nodrošināt pašvaldības pamatfunkcijas, piemēram, lai skolas apkurinātu, maksātu pedagogiem algas un tās izlīdzinātu.

“Liela daļa budžeta izglītībā aiziet tam, lai nodrošinātu šīs pamatfunkcijas.

Tas vērojams arī šobrīd, kad, pieaugot elektrības un gāzes izmaksām, pieaug arī izglītības infrastruktūru uzturēšanas izmaksas,” piebilst novada domes pārstāve.

Jaunais Ādažu novads kā primāro izceļ vienlīdzību, piemēram, lai visā novadā tiktu izlīdzināti atalgojumi. Tas būtu arī attiecināms uz neseno lēmumu Ādažu novada pašvaldībā likvidēt vienreizējos pabalstus 50 eiro apmērā par vienu bērnu gadā (Ādažu novadā šādi pabalsti bija, bet Carnikavā – nē). Tādēļ, lai veicinātu vienlīdzību, šādi pabalsti tika atcelti līdz brīdim, kad tiks saprasts, vai novads to varēs nodrošināt arī turpmāk. Caur šādu prizmu skatāms arī brīvpusdienu jautājums.

Miķelsone vēlreiz norāda, ka atbalsts pamatā visvairāk tiks mērķēts uz tiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs. 1. līdz 4. klases ēdināšanu novads turpinās līdzfinansēt kopā ar valsts finansējumu, kā tas darīts līdz šim.

“Kamēr valsts nodrošinās otru pusi, tas paliks nemainīgi,” viņa piebilst.

Tomēr atbalsts tiks meklēts arī daudzbērnu ģimenēm pirmsskolas izglītības un 5. līdz 12. klašu posmā. Pirmdien par to tiks diskutēts konkrētāk, bet ir skaidrs, ka visiem bērniem brīvpusdienas jaunajā apvienotajā novadā vismaz pagaidām nebūs.

Komentāri (10)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu