Tāpat jāpiemin arī mikroshēmu trūkums, kas ir vitāli svarīga komponente automašīnu, datoru un citu mājsaimniecības lietu ražošanā.
Piegādes izmaksas
Globālās loģistikas kompānijas, kas pārvieto preces visā pasaulē, netiek galā ar milzīgo pieprasījumu, kās veidojies pandēmijas laikā.
Tas nozīmē, ka tirgotājiem ir jāmaksā vairāk, lai nogādātu preces savu veikalu plauktos. Tā rezultātā patērētājiem nākas maksāt par konkrēto preci.
Tā, piemēram, viena konteinera ceļš no Āzijas uz Eiropu pašlaik izmaksā aptuveni 15 000 eiro – tas ir vairāk nekā desmit reizes vairāk nekā pirms gada, kad šī cena bija nedaudz virs 1000 eiro par konteineru.
Pieaugušas arī gaisa transporta izmaksas, savukārt daudzviet Eiropā problēmas (un izmaksu pieaugumu) rada arī kravas autovadītāju trūkums. Decembrī bija vērojams neliels “sastrēgumu” samazinājums globālajos transporta tīklos, tomēr bažas par omikrona un citu iespējamo Covid-19 paveida izplatību var paildzināt problēmas šajā jomā.
Pieaugošās darbaspēka izmaksas
Pandēmijas laikā daudzi cilvēki zaudēja darbu, vai arī pārgāja strādāt uz citu nozari. Aprīlī ASV darbu pameta vairāk nekā četri miljoni cilvēku, kas ir rekordliels rādītājs, liecina ASV Nodarbinātības departamenta dati. Tā rezultātā kompānijām ir ļoti grūti piesaistīt darbā oficiantus, šoferus, kā arī pārtikas pārstrādes uzņēmumu.
94% no 50 lielākajiem tirgotājiem ASV norādīja, ka tiem ir grūti nokomplektēt strādājošo sastāvu, tāpēc uzņēmumi izmanto iespējas noteikt dažādus bonusus un lielākas algas, lai piesaistītu un saglabātu strādājošos. Tā, piemēram, “McDonald’s” un “Amazon” piedāvā bonusus no 200 līdz 1000 dolāriem, kurus var saņemt, parakstot darba līgumu ar šīm kompānijām.
Protams, tas palielina uzņēmuma izmaksas uz darbaspēku, kā rezultātā patērētājiem jārēķinās ar cenu kāpumu, un daudzas kompānijas jau ieplānojušas cenu celšanu 2022. gadā.
Klimata ietekme
Ekstremālie laikapstākļi daudzās pasaules vietās arī ir vainojami inflācijas pieaugumā. Globālo naftas ieguvi ir traucējušas viesuļvētras Ida un Nikolass, kas virzījās pāri Meksikas līcim, tādējādi nodarot kaitējumu ASV naftas ieguves infrastruktūrai.
Tāpat jāņem vērā arī iepriekš minētais mikroshēmu trūkums, kas ir saasinājies pēc tam, kad vētras dēļ nācās slēgt lielas ražotnes Teksasā.
Savukārt kafijas cena kāpusi, jo lielākajā kafijas ražotājā Brazīlijā slikto laikapstākļu dēļ bija slikta raža. Jāatgādina, ka pērn Brazīlija piedzīvoja lielāko sausumu teju gadsimta laikā.
Šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā
Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir preču imports. Tā, piemēram, Lielbritānijā pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības stājušies spēkā jauni tirdzniecības noteikumi, kā rezultātā ir samazinājies tirdzniecības apjoms ar Eiropas bloku, bet importētajām precēm ir būtiski pieaugusi cena.
Daudziem britiem, kas dodas ceļojumos uz Eiropas Savienību, nu jārēķinās ar lielākiem telefona rēķiniem, jo uz Lielbritāniju vairs neattiecas noteikumi par “mājas tarifiem ārzemēs”.
Tāpat Ķīnas telekomunikāciju uzņēmums “Huawei” paziņoja, ka ASV 2019. gadā noteiktās sankcijas pret uzņēmumu ir būtiski apgrūtinājušas piegādes globālajiem patērētājiem, kā rezultātā kāpusi uzņēmuma produkcijas cena.
Pandēmijas pabalstu programmu izbeigšana
Pandēmijas laikā valdības visā pasaulē īstenoja bezprecedenta atbalsta programmas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai palīdzētu tikt galā ar koronavīrusa krīzes radītajām sekām. Visā pasaulē pieauga valstu aizņemšanās apjomi, tā rezultātā vietām nācās celt nodokļus, kas sadārdzināja ikdienu, bet algu apjoms palika iepriekšējais.
Daudzas attīstītās ekonomikas cīnījās, lai minimālais ienākumu apjoms un labklājības prasības tiktu paaugstinātas. Daudzi ekonomisti pieļauj, ka tieši atbalsta programmu izbeigšana arī varētu kļūt par vienu no galvenajiem inflācijas dzinējspēkiem.