Pārtikas cenas lielveikalos, apkures rēķini, kā arī citas izmaksas turpina strauji augt. Tā nav problēma tikai Latvijā – ar to saskaras cilvēki visā pasaulē. Globālās inflācijas līmenis ir sasniedzis augstāko rādītāju kopš 2008. gada. BBC apkopoja septiņus iemeslus, kādēļ tā notiek.
Pandēmijas sākumā naftas cenas pieredzēja lielu kritumu, tomēr tagad pieprasījums pēc naftas produktiem ir atgriezies un sasniedzis septiņos gados augstāko līmeni. Turklāt – degvielas cenas ir ievērojami kāpušas ne tikai Eiropā, bet arī ASV.
Vēl viens faktors – gāzes cenas, kā rezultātā visā pasaulē cilvēkiem ir jāmaksā ļoti augsti rēķini par apkuri. Pieprasījums Āzijā, kā arī zemās gāzes rezerves Eiropā iepriekšējās – aukstās ziemas dēļ ir ievērojami kāpinājušas šī resursa cenas.
Daudzas lielās kompānijas, kā, piemēram, sporta preču ražotājs “Nike”, ir palielinājušas cenas saviem produktiem, ņemot vērā problēmas piegāžu ķēdēs. Jāpiezīmē, ka daudzām patēriņa precēm pandēmijas laikā ir būtiski kāpusi cena. Patērētāji, kuri saskārās ar lokdaunu un bija spiesti pavadīt mājās arvien vairāk laika, lielāku uzmanību pievērsa saviem mājokļiem un līdz ar to – arī mājas labiekārtošanas precēm, kam sāka vairāk tērēt savu naudu.
Ražotāji tādās vietās kā Āzija, kur bija noteikti stingri karantīnas režīmi un nespēja turpināt darbu, nespēj tikt līdzi pieaugošajam pieprasījumam. Tādējādi visā pasaulē nākas saskarties ar izejvielu trūkumu – trūkst gan plastmasas, gan dzelzs, gan arī ciu izejvielu, kā dēļ kāpj to cena. Piemēram, koksnes cenas kāpums pērn sasniedza 80%. Tādēļ tirgotājiem nekas cits neatliek, kā celt preču cenas, lai nebūtu jāstrādā ar zaudējumiem piegāžu ķēžu problēmu dēļ.
Tāpat jāpiemin arī mikroshēmu trūkums, kas ir vitāli svarīga komponente automašīnu, datoru un citu mājsaimniecības lietu ražošanā.
Globālās loģistikas kompānijas, kas pārvieto preces visā pasaulē, netiek galā ar milzīgo pieprasījumu, kās veidojies pandēmijas laikā.
Tas nozīmē, ka tirgotājiem ir jāmaksā vairāk, lai nogādātu preces savu veikalu plauktos. Tā rezultātā patērētājiem nākas maksāt par konkrēto preci.
Tā, piemēram, viena konteinera ceļš no Āzijas uz Eiropu pašlaik izmaksā aptuveni 15 000 eiro – tas ir vairāk nekā desmit reizes vairāk nekā pirms gada, kad šī cena bija nedaudz virs 1000 eiro par konteineru.
Pieaugušas arī gaisa transporta izmaksas, savukārt daudzviet Eiropā problēmas (un izmaksu pieaugumu) rada arī kravas autovadītāju trūkums. Decembrī bija vērojams neliels “sastrēgumu” samazinājums globālajos transporta tīklos, tomēr bažas par omikrona un citu iespējamo Covid-19 paveida izplatību var paildzināt problēmas šajā jomā.
Pandēmijas laikā daudzi cilvēki zaudēja darbu, vai arī pārgāja strādāt uz citu nozari. Aprīlī ASV darbu pameta vairāk nekā četri miljoni cilvēku, kas ir rekordliels rādītājs, liecina ASV Nodarbinātības departamenta dati. Tā rezultātā kompānijām ir ļoti grūti piesaistīt darbā oficiantus, šoferus, kā arī pārtikas pārstrādes uzņēmumu.
94% no 50 lielākajiem tirgotājiem ASV norādīja, ka tiem ir grūti nokomplektēt strādājošo sastāvu, tāpēc uzņēmumi izmanto iespējas noteikt dažādus bonusus un lielākas algas, lai piesaistītu un saglabātu strādājošos. Tā, piemēram, “McDonald’s” un “Amazon” piedāvā bonusus no 200 līdz 1000 dolāriem, kurus var saņemt, parakstot darba līgumu ar šīm kompānijām.
Protams, tas palielina uzņēmuma izmaksas uz darbaspēku, kā rezultātā patērētājiem jārēķinās ar cenu kāpumu, un daudzas kompānijas jau ieplānojušas cenu celšanu 2022. gadā.
Ekstremālie laikapstākļi daudzās pasaules vietās arī ir vainojami inflācijas pieaugumā. Globālo naftas ieguvi ir traucējušas viesuļvētras Ida un Nikolass, kas virzījās pāri Meksikas līcim, tādējādi nodarot kaitējumu ASV naftas ieguves infrastruktūrai.
Tāpat jāņem vērā arī iepriekš minētais mikroshēmu trūkums, kas ir saasinājies pēc tam, kad vētras dēļ nācās slēgt lielas ražotnes Teksasā.
Savukārt kafijas cena kāpusi, jo lielākajā kafijas ražotājā Brazīlijā slikto laikapstākļu dēļ bija slikta raža. Jāatgādina, ka pērn Brazīlija piedzīvoja lielāko sausumu teju gadsimta laikā.
Viens no nozīmīgākajiem faktoriem ir preču imports. Tā, piemēram, Lielbritānijā pēc tās izstāšanās no Eiropas Savienības stājušies spēkā jauni tirdzniecības noteikumi, kā rezultātā ir samazinājies tirdzniecības apjoms ar Eiropas bloku, bet importētajām precēm ir būtiski pieaugusi cena.
Daudziem britiem, kas dodas ceļojumos uz Eiropas Savienību, nu jārēķinās ar lielākiem telefona rēķiniem, jo uz Lielbritāniju vairs neattiecas noteikumi par “mājas tarifiem ārzemēs”.
Tāpat Ķīnas telekomunikāciju uzņēmums “Huawei” paziņoja, ka ASV 2019. gadā noteiktās sankcijas pret uzņēmumu ir būtiski apgrūtinājušas piegādes globālajiem patērētājiem, kā rezultātā kāpusi uzņēmuma produkcijas cena.
Pandēmijas laikā valdības visā pasaulē īstenoja bezprecedenta atbalsta programmas uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai palīdzētu tikt galā ar koronavīrusa krīzes radītajām sekām. Visā pasaulē pieauga valstu aizņemšanās apjomi, tā rezultātā vietām nācās celt nodokļus, kas sadārdzināja ikdienu, bet algu apjoms palika iepriekšējais.
Daudzas attīstītās ekonomikas cīnījās, lai minimālais ienākumu apjoms un labklājības prasības tiktu paaugstinātas. Daudzi ekonomisti pieļauj, ka tieši atbalsta programmu izbeigšana arī varētu kļūt par vienu no galvenajiem inflācijas dzinējspēkiem.
