"Latvijas dzelzceļš" plāno palielināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu (5)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Elektriskais vilciens Dubultu stacijā.
Elektriskais vilciens Dubultu stacijā. Foto: Rebeka Žeire/LETA

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, tā sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks, norādīja Kleinbergs.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Kleinbergs stāstīja, ka vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Kleinbergs informēja, ka vilcienu kustības ātruma palielināšana līdz pat 160 kilometriem stundā būs iespējama, veicot dzelzceļa līniju elektrifikāciju, pielāgojot sliežu ceļus, paaugstinot satiksmes drošības līmeni uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, kā arī rosinot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.

Papildu stimuls iedzīvotājiem savām ikdienas gaitām izvēlēties tieši vilcienu, ir to kursēšanas biežums, īpaši blīvāk apdzīvotās vietās, tādēļ LDz mērķis ir nodrošināt tādu dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti, īpaši Pierīgas dzelzceļa līnijās, lai pasažieru vilcieni varētu kursēt reizi 12-15 minūtēs, teica Kleinbergs.

Savukārt, lai veicinātu satiksmes drošību pie un uz sliežu ceļiem, jau tuvāko gadu laikā Rīgā un Rīgas apkaimē tiks izbūvēti drošības žogi vairāk nekā 20 kilometru garumā - vietās, kur sliežu ceļu tuvumā dzīvo un ikdienā pārvietojas liels iedzīvotāju skaits. Līdz 2035.gadam pieejamā finansējuma ietvaros šādus drošības žogus plānots izbūvēt visās pilsētās pie dzelzceļa stacijām un blīvi apdzīvotās vietās.

Kleinbergs norādīja, ka līdz ar vilcienu kustības ātruma palielināšanas darbiem, tiks modernizētas arī dzelzceļa pārbrauktuves, aprīkojot tās ar automātiskām barjerām, ierīkojot papildu luksoforus no kreisās autoceļa puses, kā arī optimizējot pārbrauktuves slēgšanas laiku.

Vienlaikus ar infrastruktūras uzlabošanas darbiem LDz turpinās arī sabiedrības izglītošanu drošības jomā, īpaši uzrunājot bērnus un jauniešus, kā arī iedzīvotājus, kas dzīvo tiešā sliežu ceļu tuvumā.

Drošības žogu uzstādīšanas un bīstamāko vietu pāreju izbūves projekts jau ir sākts, pašlaik ir noslēdzies projektēšanas un būvniecības iepirkums, un projektu paredzēts pabeigt līdz 2023.gada beigām. Šobrīd jau notiek būvniecības darbi TEN-T dzelzceļa tīklā ietilpstošā Rīgas dzelzceļa mezgla posmu Sarkandaugava - Mangaļi - Ziemeļblāzma drošības, kvalitātes un kapacitātes veicināšanai. Arī šī projekta pabeigšanas termiņš ir noteikts līdz 2023.gada beigām.

Šī projekta kopējais finansējums ir 22,4 miljoni eiro, no tiem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums ir 19,1 miljons eiro, bet LDz līdzfinansējums - 3,3 miljoni eiro.

Komentāri (5)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu