Pk, 30.09.2022.

Šteinbuka: Būvniecības nozare ir inflācijas perēklis

TVNET/LETA
Šteinbuka: Būvniecības nozare ir inflācijas perēklis
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 9
Foto: Sintija Zandersone/LETA

"Būvniecības nozare ir tāds inflācijas perēklis. Varbūt, valdībai ir jāpadomā, vai ir kādi projekti, kurus mēs finansējam no valsts naudas, kurus vajag pagaidām apstādināt," tā pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Būvniecības nozare ir tāds inflācijas perēklis. Varbūt, valdībai ir jāpadomā, vai ir kādi projekti, kurus mēs finansējam no valsts naudas, kurus vajag pagaidām apstādināt un atgriezties pie šiem projektiem, kad situācija būs labvēlīgāka un cenas tik strauji neaugs," teica Šteinbuka.

Tāpat viņa norādīja, ka, sākoties pandēmijai, valstis palielināja atbalstu ekonomikai, audzējot budžeta deficītu, taču šīs pastāvīgās injekcijas ekonomikā stimulēja cenu pieaugumu.

Šteinbuka arī atzīmēja, ka nebūtu pareizi valsts atbalstu piešķirt pilnīgi visiem, jo ir sabiedrības daļa, kurai šo atbalstu vajag vairāk. "Mums apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir uz nabadzības sliekšņa un ir pakļauta nabadzības riskam. Tieši šai iedzīvotāju daļai ir nepieciešams atbalsts," viņa sacīja.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka

mērķtiecīgs atbalsts palīdzētu efektīvāk izmantot valsts atbalstu.

"Taču mums principā ir jāmācās dzīvot situācijā, kad cenas aug. Tieši tāpēc ir jādomā, ko valdība var darīt, lai ar saviem spēkiem to mazinātu. Protams, mēs nevaram mazināt resursu cenas, kas no Latvijas nav atkarīgas, bet ir jomas, kurās mēs tomēr kaut ko varam darīt," sacīja Šteinbuka, piebilstot, ka viens no šiem rīkiem varētu būt budžeta deficīta ļoti rūpīga kāpināšana, bet otra lieta ir būvniecība - jo vairāk no valsts tiek finansēti būvniecības projekti, jo vairāk tiek sildīta ekonomika.

Jau vēstīts, ka Fiskālās disciplīnas padome jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju pauž, ka augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē patēriņa cenu kāpumu, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

"Deficīta turpmāka palielināšana nav laba prakse,

jo stimulēs cenu pieaugumu un savā ziņā var veidoties apburtais loks - nesamērīgs valsts atbalsts, lai mazinātu inflācijas sekas, novedīs pie vēl straujāka cenu pieauguma," uzskata Šteinbuka.

Padomē norāda, ka inflācija ir kļuvusi par vērā ņemamu problēmu un nav liecību, ka tuvākajā laikā tā samazināsies. Gluži otrādi, uzņēmēju un patērētāju cenu gaidas, nākotnes līgumu cenas enerģijas avotiem, ražotāju cenas un citi faktori liecina par pretējo. Enerģijas sadārdzināšanās jau pašlaik sāpīgi ietekmē patērētājus un varētu izraisīt būtisku ekonomikas palēnināšanos, iedzīvotāju pirktspējas un energoietilpīgo ražotņu konkurētspējas kritumu.

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima Fiskālajā disciplīnas padomē ir apstiprinājusi Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu, ekonomistu Ivaru Golstu, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu