/nginx/o/2022/02/01/14339273t1hc86f.jpg)
Dzīvnieku krāsa un kažoka vai ādas raksts kalpo daudziem un dažādiem mērķiem, piemēram, lai palīdzētu tēviņiem izcelties mātīšu priekšā vai atbaidītu ienaidniekus. Tomēr tādiem klusiem un uzmanīgiem dzīvniekiem kā tīģeriem spēja tikt nepamanītiem ir pamatā tam, vai tīģeris būs paēdis vai ne. Tiesa, kāpēc oranžs?
Tas ir labs jautājums, ņemot vērā, ka mēs oranžo krāsu parasti lietojam, lai objekts būtu saredzamāks, piemēram oranži ir ceļa konusi un drošības vestes. Mūsu acīs oranžā krāsa uz apkārtējās vides fona tiešām izceļas.
Tas ir tāpēc, ka mums ir tā saucamā trihromatiskā krāsu redze. Kad gaisma no ārpuses ieplūst mūsu acīs, tā atduras pret plānu slāni, ko dēvē par tīkleni. Tīklene šo gaismu apstrādā, izmantojot divus gaismas receptoru veidus: nūjiņas un vālītes. Nūjiņas uztver tikai atšķirību starp gaismu un tumsu, nevis krāsas. Tās parasti tiek lietotas vājā apgaismojumā. Savukārt vālītes tiek izmantotas, lai atšķirtu krāsas. Lielākajai daļai cilvēku ir trīs vālīšu veidi: vālīte priekš zilās, zaļās un sarkanās krāsas. Lūk, tāpēc mūsu redze ir trihromatiska. Mēs varam redzēt trīs galvenās krāsas un to krāsainās kombinācijas. Līdzīgi redz arī primāti.
Tomēr lielākajai daļai sauszemes dzīvnieku, to skaitā suņiem, kaķiem, zirgiem un briežiem, ir dihromatiska krāsu redze. Tas nozīmē, ka šo dzīvnieku tīklenei ir tikai divu krāsu vālītes: zilajai un zaļajai krāsai.
Cilvēki, kas informāciju par krāsu iegūst tādā veidā, tiek uzskatīti par daltoniķiem, jo nespēj atšķirt sarkano krāsu no zaļās. Tāpat ir ar dzīvniekiem.
Tādi sauszemes dzīvnieki kā brieži ir tīģeru upuri. To dihromatiskā krāsu redze nozīmē, ka plēsēju tie neredz oranžā krāsā, bet gan zaļā. Tāpēc tīģerim ir vieglāk paslēpties zaļos krūmos vai zālē.
Lai arī īsti zaļu tīģeri pamanīt būtu vēl grūtāk, īpaši cilvēkiem, evolūcijas ceļā vienkārši nav izveidojušās sastāvdaļas, kas varētu padarīt kažoku zaļu.
“Kopumā ir vieglāk radīt brūnos un oranžos toņus nekā zaļos. Tas ir dzīvnieku biomolekulārās struktūras dēļ. Patiesībā vienīgais zaļais zīdītājs ir sliņķis, tomēr zaļš nav pats kažoks, bet gan aļģes, kas aug tajā. Cik man zināms, dabā neeksistē dzīvnieki ar zaļu kažoku,” teica pētnieks Džons Fenels.
Ja reiz evolūcijas ceļā rodas īpašības, kas palīdz dzīvniekiem izdzīvot, kāpēc, piemēram, briežiem nav attīstījusies spēja redzēt arī oranžu krāsu?
“Tas, iespējams, ir tāpēc, ka tīģeris nezina, ka viņš ir oranžs, jo pats ir dihromatisks,” skaidroja Fenels.
Tātad evolūcijas procesos starp briedi un tīģeri šāda krāsa neeksistē.
