Kopš ASV nolēma ierobežot Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma ienākumus, ieviešot sankcijas pret vienu no valsts lielākajiem uzņēmumiem, minerālmēslu ražotāju “Belkalij”, tas meklē alternatīvus piegādes ceļus starptautiskajam tirgum, tostarp testējot iespējas Ventspilī, noskaidroja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”.
Pagājušā gada 5.oktobrī Latvijā ierādās Baltkrievijas delegācija, kuras sastāvā bija satiksmes ministra vietnieks, valsts uzņēmumu “Belkalij” un “Beltamožtrans” ģenerāldirektori, un Baltkrievijas Ārējās ekonomiskās sadarbības aģentūras vadītājs.
Neviens no viņiem personiski nav sankciju sarakstā, līdz ar to iebraukšanu liegt nebija iemesla. Latvijas iestādes par vizīti uzzināja tikai tāpēc, ka Covid-19 ieviesto ierobežojumu dēļ ārvalstu uzņēmēju uzņemšanai vajadzēja informēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). “Kālija parks”, kurš bija ielūdzis Baltkrievijas delegāciju, bija norādījis, ka tā nepieciešama sadarbības projektu pabeigšanai, Re:Baltica apliecināja LIAA direktors Kaspars Rožkalns, kurš bija atteicies no neoficiāla uzaicinājuma ar delegāciju tikties.
Kādi sadarbības projekti ar Baltkrieviju “Kālija parkam” varētu būt, nav skaidrs, jo baltkrievu kravu tranzīts caur Ventspili vietējo tranzītbiznesa karu un dzelzceļa tarifu dēļ ir beidzies jau sen. Uzņēmums uz Re:Baltica jautājumiem atbildēt nevēlējās.
NVO "Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektors Ivars Landmanis Re:Baltica teica, ka ar Baltkrievijas delegāciju tikās gan vairāki Ventspils uzņēmumi, gan brīvostas pārvalde, lai pārrunātu, kā iespējams nodrošināt tranzītu, ievērojot ES un ASV sankcijas, tostarp pārvadājot “Belkalij” produktus, taču jauni līgumi nav noslēgti un atkārtotas vizītes kopš oktobra nav notikušas.
“Jebkura iespēja likuma un ASV un ES sankciju ietvaros nodrošināt kravu plūsmas pieaugumu pa dzelzceļu un cauri Latvijas ostām ir jāizmanto. Pašreizējā situācija ir ļoti sarežģīta, jo arī kravu sarukuma apstākļos uzņēmēji cenšas iespēju robežās saglabāt cilvēkiem darba vietas, līdz ar to arī ienākumus un sociālās garantijas,” pauda Landmanis. “Tā kā minerālmēsli ir ļoti nozīmīgs produkts lauksaimniecībai, kravu plūsmas turpināsies jebkurā gadījumā. Ja šīs kravas netiks vestas cauri Lietuvai vai Latvijai, to transportēšana notiks pa citiem ceļiem. Līdz ar to šādā situācijā varu uzskatīt, ka sankcijas ne tikai ir vērstas pret Baltkrieviju, bet skar arī Latvijas ekonomiku un ietekmē iedzīvotājus.”
ASV sankcijas pret “Belaruskalij”, kas ir viens no vadošajiem minerālmēslu piegādātājiem pasaulē un arī viens no lielākajiem Baltkrievijas režīma darba devējiem, ieviesa no 8.decembra. Lietuvā, caur kuuru gāja viens no lielākajiem kālija sāls tranzīta ceļiem, izcēlās politisks skandāls, kad izrādījās, ka, neraugoties uz sankcijām, valstij piederošais dzelzceļa
uzņēmums turpina kālija sāls pārvadājumus, jo baltkrievi samaksājuši avansā daudzus mēnešus uz priekšu. Demisijas rakstus iesniedza gan ārlietu, gan satiksmes ministri, jo notiekošais bija pretrunā Lietuvas deklarētajiem ārpolitikas principiem, taču premjerministre tās nepieņēma. Lietuvas politikas novērotāji to novērtēja kā publikai domātu izrādi. Beigās vienīgais atbildīgais izrādījās “Lietuvas dzelzceļa” ģenerāldirektors, kurš pats iesniedza atlūgumu.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte pagājušajā nedēļā Rīgā pēc Baltijas premjeru sanāksmes paziņoja, ka kopš 1.februāra Baltkrievijas minerālmēslu tranzīts caur Klaipēdas ostu vairs nenotiek, jo speciāla valsts komisija atzinusi “Lietuvas dzelzceļa” līgumu ar “Belkalij” par draudu nacionājai drošībai. Re:Baltica pētījumā (angliski) atklāts, kurš un kā bija galvenais šī tranzīta ieguvējs Lietuvā.
