Mūsdienu jaunieši saskaras ar vairākām sociālekonomiskajām problēmām, kuras varētu risināt, ļaujot jauniešiem medijos veidot saturu par sev aktuālajām tēmām, kā arī vairāk jauniešu iesaistot jaunatnes organizācijās. Starptautiski jau ir pierādīts, ka jauniešu veikums ir nozīmīgs sabiedrībai. Lai tas notiktu, ir nepieciešams mazināt birokrātiju jaunatnes jomā.
2022. gada 27. un 28. janvārī Spīķeros norisinājās Jauniešu mediju konference. Vienā no konferences diskusijām tikās TVNET finanšu žurnālists un sociālekonomisko procesu pētnieks Andris Šuvajevs, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe, Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Piešakovs un jauniešu organizācijas “Avantis” dibinātāja Ilona Bičevska. Visi četri savu jomu profesionāļi diskutēja par to, kā Latvijā mijiedarbojas jaunieši un mediji.
Latvijā jauniešiem kopumā ir nelabvēlīga situācija. Jauniešu bezdarbs ir lielāks nekā vidējais bezdarba līmenis Latvijā un puse jauniešu nevar iegūt vēlamo darbu.
Latvijas skolās ir izplatīts mobings, un vēl pavisam nesen, vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem, bija reģistrēts lielākais pašnāvību skaits Eiropā.
Ceturtā daļa jauniešu jūtas ļoti vientuļi, trešajai daļai jauniešu nav iespējas saņemt ģimenes un draugu atbalstu, bet katrs piektais jaunietis ir uz nabadzības riska robežas.
TVNET pārstāvis A. Šuvajevs stāsta: “Nepieciešams medijos aktualizēt jauniešu pasauli, kas atšķiras no pieaugušo dzīves. Jauniešu sociālekonomiskie rādītāji jāsavieno ar to, kāda veida dzīve jauniešiem šobrīd ir Latvijā.” Sociālekonomiskās problēmas var risināt daudzos veidos, un jauniešu mediju politika ir viens no tiem, jo jaunieši medijos atspoguļotu dažādo viedokļu daudzveidību, drosmi un iecietību dialogā, līdzsvarojot pozitīvo ziņu īpatsvaru klasisko mediju telpā.
Kaut arī vajadzētu vairāk domāt par jauniešu praktisko iesaisti sabiedriskajos medijos, KM un IZM plāno, kā medijiem jauniešus sasniegt sociālajos tīklos un cenšas panākt, lai jauniešiem vairāk tiktu stāstīts par medijpratību. Tomēr šāda stāstīšana ir pasīvs process, turklāt jaunieši nereti medijpratību pārzina daudz labāk nekā pieaugušie. Tomēr medijpratības apguve neapšaubāmi ir svarīga, jo Covid-19 pandēmijas laikā daudzi jaunieši pieredzēja apjukumu un trauksmi, nespējot atšķirt daudzās viltus ziņas no patiesās informācijas.
Savukārt jaunatnes organizācijas “Young Media Sharks” jaunieši paši spēj veidot informāciju; tiek panākts, ka jaunieši apgūst noderīgas prasmes – spēj iegūt dažāda veida informāciju un, piemēram, montēt video.
A. Šuvajevs uzsvēra: “Jaunatnes mediju politika jāvirza tā, lai jaunieši veidotu saturu ne tikai citiem jauniešiem, bet visai pārējai sabiedrībai; no tā sabiedriskais medijs var tikai iegūt.” Ir jādomā, kā panākt, lai jauniešu veidots saturs nonāk sabiedriskajos un privātajos medijos. Piemēram, ar jaunatnes organizāciju “Young Media Sharks” sabiedriskie mediji var ļoti labi sadarboties.
Pēc A. Šuvajeva domām, lielāka drosmīgu, spējīgu, jaudīgu jauniešu iesaiste medijos varētu arī mazināt iespaidu, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir klusējoša un kaunpilna; Latvijas iedzīvotājiem ļoti nepatīk runāt par vardarbību un sociāli materiālajām problēmām. Jaunieši ir pietiekami drosmīgi, lai runātu arī par šādiem tematiem. Jaunieši var radīt jaunus formātus, kas spētu ātri reaģēt uz esošo situāciju un uzrunāt pēc iespējas lielāku auditoriju. Arī no mediju politikas veidošanas perspektīvas būtu svarīgi iedot platformu, kur jauniešiem šo viedokli paust – ne tikai jaunatnes organizāciju sapulcēs, bet arī nozaru politikā.
Valstī nepieciešams veidot īpašu pasākumu politiku, kas mērķēta tieši uz jauniešu medijiem. Tādēļ IZM plāno stiprināt kanālus, lai jaunieši varētu paši radīt un izplatīt informāciju, savukārt KM sola šogad attīstīt mediju sadarbību ar jauniešu organizācijām un radīt iespēju jau strādājošiem uzņēmumiem par samaksu veidot jaunākai auditorijai atbilstošu saturu.
Ļoti svarīgi ir arī vairot jauniešu vēlmi iesaistīties jaunatnes organizācijās, jo tajās ir iespējams attīstīt viedokli, veidot kritisku, aktīvu skatupunktu, iemācīties veidot projektus, pētīt, darboties valdes līmenī un pieņemt lēmumus.
Turklāt 60% jauniešu, kas darbojas jaunatnes organizācijās, atzinuši, ka tieši šī darbošanās viņiem Covid-19 pandēmijas laikā ir visvairāk palīdzējusi atpazīt viltus ziņas.
Valstī ir daudz jaunatnes darbinieku un jauniešu centru – gandrīz visās pašvaldībās tādi ir. Ir arī daudz jaunatnes organizāciju, tomēr tās nepieciešams stiprināt. Covid-19 pandēmijas laikā, kad darbs ar jaunatni nedrīkstēja notikt klātienē, tas notika virtuāli vai ārtelpās. Dažas jaunatnes organizācijas tieši attālinātā darba laikā ir kļuvušas spēcīgākas, jo caur digitālām aktivitātēm iespējams sasniegt lielāku jauniešu skaitu nekā klātienē.
Tomēr no pētījumiem secināts, ka jaunieši zina par iespējām iesaistīties organizācijās un aktivitātēs, taču lielākā daļa no viņiem to nedara. Veidojot stratēģisko redzējumu, jāsaprot, cik jauniešu ilgtermiņā valsts vēlas iesaistīt jaunatnes organizācijās. Vajadzīgs arī ilgtermiņa finansējums, kas pagaidām ir balstīts tikai uz projektiem.
A. Šuvajevs, kurš jaunībā darbojies jaunatnes organizācijās, uzskata, ka jāoptimizē atskaišu rakstīšanas process, daudz vairāk jāuzticas jauniešu darbībai, spējām un entuziasmam. Arī “Avantis” vadītāja I. Bičevska no pieredzes stāstīja par iespējām iegūt finansējumu: “Lai iegūtu pieejamos grantus un finansējumu, ļoti daudz laika paiet, rakstot pieteikumus un atskaites. Šāda birokrātija nogalina jebkādu radošo jauniešu vēlmi finansējumam pieteikties. Bieži vien tā informācija, kas bija aktuāla pirms pusgada, kad tika iesniegts projekts, finansējuma saņemšanas brīdī vairs nav aktuāla.”
Lai uzlabotu jaunatnes organizāciju iespējas saņemt valsts finansējumu, IZM pārstāve R. Ķeņģe, plāno mazināt birokrātiju projektu konkursos, kā arī stiprināt jaunatnes nevalstiskās organizācijas. IZM dos iespēju jauniešiem piedalīties projektu konkursā un veidot savu saturu, kurš būs pakārtots jauniešiem aktuālajām vajadzībām. Jaunatnes politikai paredzētais budžets tiks izmantots arī, lai jaunieši no dažādām riska grupām un etniskajām minoritātēm, kā arī tie, kas cieš no sociālās nevienlīdzības un veselības problēmām, varētu iesaistīties jaunatnes aktivitātēs.
Jaunieši jāiesaista to lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz viņiem, tomēr grūti saprast, kurā brīdī vislabāk viņus iesaistīt, lai noturētu interesi un motivāciju. Tad, ja jauniešus iesaista pašā sākumā, garajā rezultāta gaidīšanas procesā zūd pacietība. Latvijā ir ļoti aktīva Latvijas Jaunatnes padome, kas aktīvi seko līdzi lielajiem politikas dokumentiem valstī un iesaistās brīžos, kad valstij nepieciešams jauniešu viedoklis.
Novērots, ka jauniešu politikas ietvaros jauniešiem ļauj runāt, bet cita veida sapulcēs viņi nereti tiek apklusināti. Nepieciešams attīstīt sabiedrības spēju runāt ar jauniešiem kā ar līdzvērtīgiem sarunu partneriem, nevis panākt, ka jaunieši it visur piekrīt pieaugušajiem, jo starptautiski jau ir redzams, ka dažādos pārmaiņu procesos priekšplānā ir tieši jaunieši – viņi spēj pieņemt lēmumus mūsdienu pasaulē svarīgākajos jautājumos un runāt tieši.
Jāapzinās, ka pieaugušie ir paraugs jauniešiem, kā izturēties, uzklausīt otru, komunicēt, cienīt vienam otra viedokli un meklēt risinājumus, kā meklēt un pieņemt patiesību šajā laikā, kad ir grūti būt patiesam, ja visapkārt ir daudz viltus ziņu. Tāpēc ļoti svarīga ir pieaugušo un jauniešu savstarpējā uzticība.
Skaties diskusijas ierakstu šeit.