Pēdējos mēnešos piena nozarē vērojama bīstama tendence un kopš pagājušā gada septembra veidojas izteikta starpība starp augstāko un zemāko piena iepirkuma cenu, kuru saņem zemnieki un piena ražotāji, tā pavēstīja Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.
Atsaucoties uz Lauksaimniecības datu centra (LDC) datiem, Melnis norāda, ka piena iepirkuma cenās ir vērojamas milzīgas "šķēres". Piemēram, decembrī tās bija robežās no 0,2709 līdz 0,47 centiem par piena litru, bet janvārī šī starpība turpināja augt.
Pēc Meļņa paustā, tas parāda, ka ienākumi no piena pārdošanas saimniecībām pie vienāda apmēra un līdzīgiem izdevumiem var atšķirties pat par aptuveni 43%.
"Protams, piena iepirkuma cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, kā piena kvalitātes un nodošanas apmēra. Līdz ar to starp saimniecībām vienmēr ir pastāvējusi iepirkuma cenu atšķirība, taču tā nekad nav bijusi tik liela," uzsver Melnis, piebilstot, ka vēl augustā piena iepirkuma cenas amplitūda bija no 0,2382 līdz 0,36 centiem par litru, veidojot aptuveni 34% starpību.
Viņš izceļ arī strauju elektrības cenu kāpumu, lai gan ar valsts kompensācijas daļu elektrības izmaksas saimniecībās varētu samazināties.
Pēc Meļņa teiktā, pašreiz lopbarības izmaksas lopkopībā ir kāpušas par apmēram 40%, bet mikroelementiem vēl vairāk. Salīdzinot ar pagājušā gada pavasara cenām, graudaugu sēklu cena kāpusi par 50%, kas nozīmē, ka augs pašizmaksa arī pašaudzētai lopbarībai. Tāpat ietekmi atstāj degvielas cenu kāpums.
"Visa šī situācija un straujie cenu kāpumi ar lauksaimniecību saistītajās jomās vēl steidzamākā kārtā mudina atgriezties pie ieilgušās diskusijas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu svaigiem produktiem, kā maizei, gaļai, pienam, olām, līdzīgi kā jau tas vairākās citās Eiropas Savienības valstīs," min Melnis, piebilstot, ka, piemēram, Īrijā un Maltā PVN pārtikai ir 0%, bet Vācija - 7%.
"Protams, šāds solis nenesīs tiešu atbalstu uzņēmējiem, bet tas dos lielu atbalstu mūsu pašu iedzīvotājiem. Uz visu pakalpojumu un cenu kāpuma, ļoti sāk pieaugt arī spiediens uz uzņēmējiem par darba algu celšanu.
Loģiski, ka cilvēki vairs nespēj iepirkt to pašu pārtikas produktu apjomu par to pašu algu, kas bija pirms diviem mēnešiem," stāsta Melnis.
Nozari bažīgus darot arī prognoze, ka pārtikas cenas vēl turpinās kāpt. "Tāpēc valdībai ir jāpieņem lēmumi par ilgtermiņa instrumentiem, kā atbalstīt savus iedzīvotājus un uzņēmējus, jo vienreizēji, īslaicīgi pabalsti šo sistēmu ilgtermiņā uzturēt nespēs," uzsver Melnis.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija apvieno lauksaimniecības nozares statūtsabiedrību saimniecības, lai koordinētu asociācijas biedru savstarpējo darbību kopīgo interešu aizstāvēšanai, sekmētu lauksaimniecības nozares ražotspēju un konkurētspēju, kā arī lai pārstāvētu asociācijas intereses valsts pārvaldes institūcijās un sadarbotos ar citām organizācijām, kuru darbība ietekmē asociācijas biedru intereses. Asociācija apvieno 46 aktīvus biedrus, kuri kopā nodrošina vairāk kā 2010 darbavietu.
