Latvijai ir svarīgi nodrošināt, lai valsts parāds nesāk palielināties pa augšupejošu trajektoriju un ar tā palīdzību netiek finansēti ikgadējie izdevumi, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš informēja, ka pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā valsts parāds bija 36,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet patlaban tas ir aptuveni 45% apmērā no IKP.
Rutkaste sacīja, ka no aizņemtās naudas sniegtais atbalsts pandēmijas laikā palīdzējis izvairīties no masveida bezdarba un uzņēmumu bankrotiem, kam varētu būt ļoti negatīvas sekas nākotnē, jo bezdarbs var pieaugt strauji, bet samazinās lēnām.
Augsts bezdarbs jebkurā gadījumā no valsts būtu prasījis lielus izdevumus.
Problēmas ar valsts parāda apmēru varētu rasties tad, ja valdība pieņem netālredzīgus lēmumus un uz valsts parāda palielināšanas rēķina sāk finansēt ikgadējus izdevumus, uzsvēra Rutkaste.
Viņš piebilda, ka, atceļot ierobežojumus, valsts atbalsts uzņēmumiem ir jāpārtrauc, jo tas domāts tikai apstākļos, kad ar valdības lēmumiem ierobežota kādu nozaru darbība.
Tāpat viņš pastāstīja, ka, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, valsts parādu būtu iespējams palielināt līdz 50-55% no IKP, jo pēc tam nākamajā biznesa attīstības ciklā, augot ekonomikai, tas diezgan garantēti atkal samazinātos līdz aptuveni 40% no IKP - notiktu "izaugšana" no parāda.
Vienlaikus Rutkaste atzina, ka nākotnē pieaugs parāda apkalpošanas izmaksas, jo, ekonomikai atkopjoties, Eiropas Centrālā banka sāks celt procentu likmes.
