Plašs starptautiskais nosodījums neizprovocētajam Krievijas uzbrukumam Ukrainai (3)

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien nosodījis Krievijas bezatbildīgo un neizprovocēto uzbrukumu Ukrainai, brīdinot, ka apdraudētas ir neskaitāmas dzīvības.

"Es stingri nosodu Krievijas bezatbildīgo un neizprovocēto uzbrukumu Ukrainai, kas riskam pakļauj neskaitāmu civiliedzīvotāju dzīvības. Kārtējo reizi, par spīti mūsu atkārtotajiem brīdinājumiem un nepagurstošajiem centieniem iesaistīties diplomātijā, Krievija izvēlējusies agresijas ceļ pret suverēnu un neatkarīgu valsti," paziņojumā apliecinājis Stoltenbergs.

"NATO sabiedrotie tiksies, lai izskatītu jautājumu par Krievijas agresīvās rīcības sekām. Mēs esam kopā ar Ukrainas tautu šajā šausmīgajā laikā. NATO darīs visu, kas ir nepieciešams, lai aizstāvētu un aizsargātu visus sabiedrotos."

ASV prezidents Baidens paziņojis, ka pasaule sauks pie atbildības Krieviju par neizprovocēto un nepamatoto uzbrukumu Ukrainai.

"Visas pasaules līgšanas ir kopā ar ukraiņu tautu," norādīja Baidens.

"Krievijas prezidents [Vladimirs] Putins ir izšķīries par iepriekš plānotu karu, kas nesīs katastrofālus zaudējumus un cilvēku ciešanas," uzsvēris Baltā nama saimnieks. "Vienīgais atbildīgais par bojāgājušajiem un postu, ko nesīs šis uzbrukums, ir Krievija, un Savienotās Valstis kopā ar saviem sabiedrotajiem un partneriem atbildēs vienoti un apņēmīgi."

Baidens pavēstījis, ka ceturtdienas rītā viņš runās ar G7 valstu līderiem un pēc tam paziņos par "turpmākajām sekām," kādas gaida Krieviju.

Krievija tiks saukta pie atbildības par uzbrukumu Ukrainai, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs stingri nosodām Krievijas neattaisnoto uzbrukumu Ukrainai. Šajās tumšajās stundās mūsu domas ir ar Ukrainu un nevainīgajām sievietēm, vīriešiem un bērniem, kuriem jāsaskaras ar šo neizprovocēto uzbrukumu un jābaidās par savu dzīvību," tviterī ierakstījusi Leiena.

"Mēs sauksim Kremli pie atbildības," uzsvērusi EK prezidente.

Vācija paziņojusi, ka Krievija par iebrukumu Ukrainā samaksās "bezprecedenta cenu".

"Krievijas agresijai būs bezprecedenta cena politiski, ekonomiski un morāli," ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē Ņujorkā trešdienas vakarā (pēc vietējā laika) sacīja Vācijas vēstniece ANO Antje Lēndertse.

Krievijas uzbrukums Ukrainai ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un tumša diena Eiropai, ceturtdien apliecināja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

"Vācija visstingākajā formā nosoda [Krievijas] prezidenta [Vladimira] Putina negodīgo soli. Mēs esam solidāri ar Ukrainu un tās tautu," paziņojumā norādīja kanclers.

Ukrainai šī ir "šausmīga diena", atzina Šolcs, kura vadītā valsts šobrīd pilda G7 foruma prezidējošās valsts pienākumus.

Viņš mudināja Maskavu "nekavējoties" apturēt militāro operāciju.

Krievijas paziņojums par karu pret Ukrainu iezīmē lielāko militāro konfliktu Eiropā vairāku desmitgažu laikā, viņa brīdināja.

Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa ceturtdien tviterī pauda nosodījumu "šausminošajam, neizprovocētajam uzbrukumam, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvērsis pret Ukrainas tautu.

Lielbritānija ir kopā ar Ukrainu un ar starptautiskajiem partneriem īstenos kopīgu atbildi uz "šo šausmīgo agresijas aktu", norādīja ministre.

Iebrūkot Ukrainā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkal ir izvēlējies kara ceļu, ceturtdien paziņoja Igaunijas prezidents Alars Kariss.

"Un atkal prezidents Putins ir izvēlējies kara ceļu," teikts Karisa paziņojumā.

"Esmu dziļi satriekts un vīlies, ka Maskava ir demonstrējusi pilnīgu vienaldzību pret Ukrainas cilvēku, kā arī pret Krievijas pašas pilsoņu dzīvībām," uzsvēris Kariss.

"Mūsu domas ir ar Ukrainu," sacīts paziņojumā.

Ko saka Latvijas augstākās amatpersonas?

Valsts prezidents Egils Levits paudis nosodījumu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā un uzsvēris, ka jāseko stingrai starptautiskās sabiedrības reakcijai.

Mikroblogošas vietnē "Twitter" Valsts prezidents norādīja, ka NATO aizstāvēs sevi un savas vērtības.

Pēc Krievijas sāktā uzbrukuma Ukrainai Latvija prasa sākt konsultācijas atbilstoši NATO līguma 4.pantam, ierakstā "Twitter" paziņojis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

"Krievijas uzbrukums Ukrainai ir nepieņemama vēršanās pret tās suverenitāti, demokrātiju un sabiedrību," uzsver Latvijas valdības vadītājs.

Kariņš vērš uzmanību, ka Latvija ir ciešā kontaktā ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO par turpmāko rīcību un ka mēs "prasām uzsākt NATO 4.panta konsultācijas".

Premjers aicina iedzīvotājus būt modriem un vienotiem, atzīmējot, ka "mūsu dienesti strādā pastiprinātā režīmā".

Sankcijām pret Krieviju par tās īstenoto militāro darbību pret Ukrainu ir jābūt ļoti skarbām, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (AP), kurš patlaban atrodas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Saskaņā ar viņa teikto, pēc Putina paziņojuma par "militāras operācijas" sākšanu Ukrainā sankcijas pret Krieviju ir jāpastiprina un tām jābūt ļoti stingrām.

Rinkēvičs uzskata, ka sankcijām jāietver Krievijas tehnoloģiju aizliegums, kā arī Krievijas atslēgšana no starptautiskiem finanšu instrumentiem.

Ministrs teica, ka Ukrainā notiekošo šobrīd nevar dēvēt citādi kā vien par karu. Diemžēl izskatās, ka karš būs ļoti asiņains un tiešā vai netiešā veidā skars arī Latviju, piebilda politiķis.

Rinkēvičs atzina, ka šorīt Kijevā ir dzirdami attāli sprādzienu trokšņi. "Pati Kijeva lēnām mostas, bet, protams, es domāju, ka gan Ukrainai, gan Kijevai, gan Eiropai, gan mums tā ir pamošanās pilnīgi jaunā skarbā realitātē," sacīja amatpersona.

Ministrs piebilda, ka Latvija neapšaubāmi ir drošībā, par ko garantē NATO, kura kontingents mūsu valstī tiek paplašināts.

Rinkēvičs prognozēja, ka tuvākajā laikā Latvija saskarsies ar bēgļu straumēm un citām kara sekām, kuras jau bija prognozētas, līdz ar to arī rīcības plāni šīm situācijām ir izstrādāti.