Statistikas pārvalde: Komunālo maksājumu parādnieku skaits pakāpeniski samazinās

Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijā pagājušajā gadā 6,1% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bija parāds par komunālajiem maksājumiem, kas ir par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka kopš 2011.gada, kad naudas trūkuma dēļ kaut reizi parādi par komunālajiem maksājumiem bija 22,6% mājsaimniecību, šādu parādnieku skaits ir pakāpeniski samazinājies.

2021.gadā visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām ar bērniem - ar vienu pieaugušo un bērniem (12,9%),

pāriem ar trim un vairāk bērniem (10,6%), kā arī vienas personas mājsaimniecībām vecumā no 16 līdz 64 gadiem (10,0%). Savukārt visapzinīgāk komunālo pakalpojumu rēķinus nomaksāja vientuļo senioru mājsaimniecības (vecumā no 65 gadiem) un pāri ar vienu bērnu, starp kurām bija vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem - 3,2%.

Pērn mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 165 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību, kas ir par deviņiem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 2021.gadā mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai tērēja 11,6% no ienākumiem, kamēr 2020.gadā - 11,8%.

Augstākie mājokļa uzturēšanas izdevumi bija Pierīgā - 211 eiro mēnesī un Rīgā - 186 eiro mēnesī.

Vienlaikus Zemgalē mājsaimniecības par mājokli gada laikā maksāja vidēji 148 eiro mēnesī, Kurzemē - 141 eiro mēnesī, bet Latgalē - 115 eiro mēnesī.

Pāri ar diviem bērniem mājokļa uzturēšanai pagājušajā gadā tērēja vidēji 281 eiro mēnesī, pāri ar trim un vairāk bērniem - 265 eiro mēnesī, pāri ar vienu bērnu - 217 eiro mēnesī un viens pieaugušais ar bērniem - 198 eiro mēnesī.

Vismazāk mājoklim tērēja mājsaimniecības, kurās dzīvoja viena persona - mājsaimniecība, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 16 līdz 64 gadu vecumam, mājokļa uzturēšanai tērēja vidēji 139 eiro mēnesī, bet vientuļo senioru (vecumā no 65 gadiem) mājsaimniecības - 99 eiro mēnesī.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, mājokļa izmaksas pērn visvairāk ietekmēja vientuļos seniorus (no 65 gadiem) - viņi par mājokli tērēja 20,8% no ienākumiem.

Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 18,7% no ienākumiem, bet persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšanai iztērēja 16,5% no ienākumiem.

Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāri ar trim un vairāk bērniem, mājokļa izdevumi veidoja 11,6% no ienākumiem, pāri ar vienu bērnu mājokļa izmaksām veltīja 9,9% no ienākumiem, bet pāri bez bērniem - 10,6% no ienākumiem.

Mājokļa uzturēšanas izdevumu datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2021.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kas tika veikta no 30.janvāra līdz 15.jūlijam. Aptaujā piedalījās 6600 mājsaimniecību un 11 700 respondentu vecumā no 16 gadiem.

Svarīgākais
Uz augšu