Ikvienam Latvijā iebraukušajam kara bēglim no Ukrainas agrāk vai vēlāk būs jānokārto visi dokumenti, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola.
Viņa akcentēja, ka kontekstā ar karu Ukrainā kopumā Latvijā ir divi galvenie uzdevumi: ikvienam palīdzēt Ukrainai un sakārtot savas mājas, lai pārliecinātos, ka Latvijas dienesti strādā kā pulkstenis.
Ozola uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visi, kas vēršas pēc palīdzības, ir reģistrēti Robežsardzē, jo tikai tad iespējams saņemt valsts un pašvaldības atbalstu. Reģistrēšanās nepieciešama arī uzturēšanās vīzas nokārtošanai. Minēto ērti varēs izdarīt Rīgas Kongresu namā izvietotajā vienotajā atbalsta centrā.
"Visiem Ukrainas iedzīvotājiem agrāk vai vēlāk būs jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Varbūt virknei, kas, ierodoties Latvijā, paliek pie radiem vai draugiem, nevajag īpašus sociālā atbalsta pakalpojumus, taču dokumentu sakārtošana būs pienākums ikkatram, un to varēs izdarīt arī vienotajā atbalsta centrā," sacīja pašvaldības deputāte.
Ozola aicina ikvienu, kas ierodas Latvijā, reģistrēties Robežsardzē: "Mēs nezinām, kā situācija attīstīsies. Mums nepieciešams nodrošināt iespēju šos cilvēkus aizsniegt, kam nepieciešama viņu kontaktinformācija."
Ar katru dienu, reaģējot uz pieprasījumu, pakalpojumu klāsts vienotajā atbalsta centrā tiks paplašināts, uzsvēra politiķe.
Kā ziņots, pirmdien Rīgas Kongresu namā darbu sāks vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, par kura atvēršanu pagājušajā nedēļā lēma Rīgas dome.
Atbalsta centrs tiek veidots ar mērķi sniegt iespējami pilnvērtīgu palīdzību vienuviet Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu.
Kā informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē, centrs darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā centralizēti tiks sniegti pašvaldības un valsts pakalpojumi, kas primāri nepieciešami iedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradušies no kara postītās Ukrainas.
Pašvaldība atbalsta centrā primāri nodrošinās sociālo palīdzību un ar izglītības nodrošināšanu saistītos jautājumus. Šeit strādās pašvaldības sociālais darbinieks, klientu apkalpošanas speciālists, kā arī izglītības speciālists.
Sociālais darbinieks palīdzēs pieteikties pabalstiem un sociālās aprūpes nodrošināšanai, savukārt izglītības speciālists konsultēs par iespējām pieteikt bērnus skolās un bērnudārzos. Atbalsta centrā tiks izsniegtas arī pārtikas pakas.
Tāpat vienotajā atbalsts centrā darbosies Valsts robežsardze, kas apkopos informāciju par cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā.
Neatkarīgi no tā, kādā veidā cilvēks nokļuvis Latvijā - pats saviem spēkiem vai ar draugu un radu palīdzību - vienmēr pirmais solis ir par sevi paziņot robežsardzei. Centrā palīdzību varēs saņemt gan tie Ukrainas iedzīvotāji, kas jau robežsardzei paziņojuši par ierašanos Latvijā, gan tie, kas to līdz šim vēl nebūs izdarījuši.
Mājokļu jautājumu koordinēšana uzticēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti centrā uz vietas palīdzēs risināt vīzu un personas dokumentu jautājumus. Tāpat atbalsta centrā strādās Nodarbinātības valsts aģentūra, kas sniegs konsultācijas par darba iespējām.
Jautājumus par pierakstiem pie ģimenes ārsta un vakcināciju pret Covid-19 koordinēs Nacionālā veselības dienesta speciālisti. Pakalpojumu un piedāvātās palīdzības klāsts tiks pakāpeniski papildināts un pielāgots palīdzības meklētāju vajadzībām.
Atbalsta centru vadīs Apkaimju iedzīvotāju centra direktors Raivis Knoks.