Kad patiesību nav tik viegli noslēpt jeb kā cenzūra ļauj Krievijas iedzīvotājiem uzlabot digitālās prasmes

FOTO: AFP / Scanpix

Laikā, kad pār Krieviju nolaižas Digitālais dzelzs priekškars, Krievijas kara noziedzniekam Vladimiram Putinam tāpat ir ļoti grūti izolēt valsts iedzīvotājus no realitātes par karu Ukrainā. Tomēr – Kremlis cer, ka ar “Facebook”, “Instagram”, “Twitter” un citu rīku bloķēšanu būs līdzēts, vēsta CNN.

Neraugoties uz Putina režīma mēģinājumiem ierobežot sociālo tīklu darbību un informācijas plūsmu no ārzemēm, arvien vairāk Krievijas interneta lietotāju atrod veidus, kā tomēr apiet Kremļa noteiktos ierobežojumus.

Lai apietu interneta cenzūru, daudzi lietotāji izmanto dažādas tehnoloģijas, kuras ir izplatītas arī citās valstīs ar ierobežotu interneta brīvību, piemēram, Ķīnā un Irānā. Digitālo tiesību eksperti norāda, ka Putins ir iesācis ļoti masīvu un neatgriezenisku pārmaiņu procesu digitālo prasmju ziņā Krievijā, kas agri vai vēlu atstās negatīvu ietekmi uz pašu Putina režīmu.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto virtuālos privātos tīklus (VPN), kā arī kriptētās ziņapmaiņas lietotnes un rīkus, kas ļauj izmantot bloķētās mājaslapas, kā “Facebook”, vai vienkārši dalīties ar ziņām par karu Ukrainā. Jāatzīmē, ka tieši šīs ziņas ir galvenais iemesls, kādēļ Krievijā pieņemti drakoniski cenzūras likumi, jo oficiāli Krievija notiekošo Ukrainā dēvē par “speciālu militāru operāciju”, bet kara piesaukšana tiek dēvēta par viltus ziņām un dezinformāciju (par ko draud līdz pat 15 gadiem cietumā).

VPN un straujš popularitātes pieaugums

Marta pirmajā nedēļā Krievijas interneta lietotāji “Apple” un “Google” veikalu platformās piecas lielākās VPN lietotnes lejupielādēja aptuveni 2,7 miljonus reižu. Tas bija trīskārtīgs pieaugums, salīdzinot ar februāra pēdējo nedēļu, liecina tirgus izpētes uzņēmuma “SensorTower” dati.

VPN pakalpojumu sniedzēji apstiprina šo informāciju. Piemēram, Šveicē bāzētais rīks “Proton” skaidroja “CNN Business”, ka mēneša laikā Krievijas lietotāju skaits ir palielinājies pat par 1000%.

VPN pakalpojumi ir viens no faktoriem, kas Krievijā pieredzējis milzīgu pieprasījumu. Kopš 1. marta uzņēmuma “Meta” nodrošinātie ziņapmaiņas rīki “Messenger” un “WhatsApp” Krievijā kļuvuši pieprasītāki, tāpat novērojamas lielākas datu plūsmas uz “Twitter”, “YouTube”, “Instagram” un “TikTok”.

Tomēr vislielākais pieprasījuma pieaugums Krievijā varētu būt pēc drošas saziņas rīka “Signal”. “SensorTower” dati liecina, ka pagājušajā nedēļā Krievijā “Signal” lejuplādēts 132 000 reižu, kas ir par 28% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Arī “Cloudflare” norāda, ka datu apjoms no Krievijas lietotājiem uz “Signal” ir jūtami pieaudzis.

Pieprasījums pēc citām ziņapmaiņas lietotnēm, piemēram, “Telegram”, relatīvi samazinājās, tomēr tas tāpat saglabājās augsts – vairāk nekā pusmiljons lejupielāžu nedēļas laikā. Pēdējo nedēļu laikā Krievijas interneta lietotāji arvien biežāk izmanto pakalpojumu “Tor”, kas faktiski anonimizē interneta pārlūkošanu, nereģistrējot lietotāja vēstuli un ļauj pieslēgties serveriem visā pasaulē (un faktiski apiet Krievijas cenzūras noteikumus).

Kopš kara Ukrainā sākuma “Tor” statistika liecina, ka ik dienas vairāki tūkstoši lietotāju no Krievijas sāk izmantot un pieslēdzas “Tor” decentralizētajam tīklam. Izmantojot “Tor” pārlūku, lietotāji bez problēmām var izmantot Krievijā liegtos sociālos tīklus, piemēram, “Twitter” un “Facebook”.

Arī “Lantern”, rīks, kas ļauj interneta datus novirzīt tā, lai apietu valdības noteiktos ugunsmūrus, Krievijā gūst arvien lielāku popularitāti. “Lantern” māteskompānijas “Brave New Software” valdes priekšsēdētājs, Saša Meinraits sacīja, ka pieprasījums no Krievijas sācies aptuveni pirms diviem mēnešiem. Salīdzinot ar janvāra sākumu, lejupielāžu skaits no Krievijas audzis par 2000%. Meinraits norāda, ka iepriekš Krievijā “Lantern” izmantoja 5000 aktīvie lietotāji mēnesī, taču tagad to skaits sasniedzis 120 000. Šim pakalpojumam ir līdz trīs miljoniem aktīvo lietotāju mēnesī – galvenokārt Ķīnā un Irānā.

““Tor”, ”Lantern”, visi VPN rīki un jebkas, kas maskē tavu identitāti internetā un viss, kas nefiksē, kādas mājaslapas tu apmeklē, – tam visam ļoti strauji pieaug pieprasījums Krievijā. Arī “Telegram” ļauj cilvēkiem dalīties ar informāciju par rīkiem, kas efektīvāk ļauj apiet interneta blokādi Krievijā,” teica Meinraits.

Tehnoloģiju jomā gudrākie lietotāji ļoti labi zina, kā kombinēt dažādus rīkus, lai iegūtu maksimāli daudz informācijas, nodrošinot sev maksimāli daudz drošības. Piemēram, izmantojot “Lantern”, lai apietu valdības ugunsmūrus, kā arī izmantojot “Tor”, lai anonimizētu savas aktivitātes internetā.

Karš informācijas tehnoloģiju jomā

Pieprasījums pēc iepriekš minētajiem rīkiem iezīmē likmju pieaugumu Krievijas tiesībsargājošajām iestādēm, kas jau tā arestē tūkstošiem cilvēku par to, ka viņi iziet ielās un protestē pret karu Ukrainā. Nelīdz arī “skrūvju piegriešana”, piemēram, “Facebook” un “Instagram” aizliegšana, vai likumi par 15 gadiem cietumā par “viltus informācijas izplatīšanu par militāro operāciju”.

Digitālo tiesību grupas “Access Now” juriste Natālija Krapiva sacīja, ka daudzi Krievijas interneta lietotāji jau gadiem ilgi izmanto dažādus drošas komunikācijas rīkus, jo valsts pakāpeniski sākusi ierobežot interneta brīvību pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Pagātnē Krievijas valdība ir centusies arī bloķēt “Tor” un VPN pakalpojumu sniedzējus, taču tas nav izdevies, jo “Tor” ir atvērts un decentralizēts tīkls, kas piesaistīts ļoti daudziem serveriem.

“VPN pakalpojumu sniedzējus nav tik viegli iznīdēt. Var nobloķēt vienu, bet tad vietā radīsies kāds cits. Tas, ko Krievija tagad pieredz interneta jomā, ir gluži kā kaķa spēle ar peli,” saka Krapiva.

Kamēr Putinam nav izdevies pilnībā slēgt pret cenzūru noturīgos informācijas tehnoloģiju rīkus, Kremļa atbalstītāji var mēģināt Krieviju ievilkt plašākā informācijas karā un pieņemt arvien jaunus likumus.

28. februārī “Signal” pārstāvji paziņoja, ka ir baumas par to, ka platformu uzlauzuši hakeri. Šis apgalvojums tika stingri noraidīts. “Signal”, neminot Krieviju, paziņoja, ka “baumas ir daļa no koordinētas dezinformācijas kampaņas, lai iedrošinātu cilvēkus meklēt mazāk drošas alternatīvas”. “Signal” apgalvojums arī pierāda to, kā Ukrainas kara kontekstā izplatās dezinformācija, ko cilvēki apspriež savā starpā, un kā dažādas baumas nonāk līdz ziņu lentēm. (Piemēram, pagājušās nedēļas nogalē it kā “The Jerusalem Post” ziņa, ka Izraēlas valdība ieteikusi Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim piekāpties Putina prasībām, kas vēlāk izrādījās viltus ziņas.)

Pat ja arī neliela daļa Krievijas interneta lietotāju izmanto dažādus rīkus, lai apietu interneta blokādi, Putina režīmam tāpat ir priekšrocības Krievijas informatīvajā vidē. Lai arī ir vērojams liels pieprasījuma pieaugums pēc VPN un cita veida rīkiem, tas ir mērāms tūkstošos, nevis miljonos. Vismaz pagaidām.

“Bažas ir par to, ka lielākā daļa cilvēku, lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju nemaz nezina par tādiem rīkiem. Tie arī var būt sarežģīti, un ja digitālās prasmes ir zemas, tad daudzi nemaz necentīsies šos rīkus izmantot.

Taču esmu pārliecināta, ka cilvēki savstarpēji izglītosies un vairāk centīsies atrast kādas alternatīvas Kremļa uzzīmētajam propagandas burbulim,” sacīja Krapiva.

Cenzūras apiešanas tehnoloģiju kļūšana par “jauno normālo”

Daudzi digitālo tiesību eksperti uzskata, ka ir svarīgi, lai cenzūras apiešanas rīki būtu pieejami un izmantojami arī šķietami nevainīgās interneta aktivitātēs. Darot ikdienas uzdevumus, piemēram, pārbaudot e-pastu, skatoties filmas vai runājot ar draugiem, izmantojot kādu no šīm tehnoloģijām, autoritāriem režīmiem kļūst grūtāk izspiegot lietotājus un ir daudz grūtāk pierādīt, vai interneta lietotājs ir pārkāpis kādu no nebeidzamajiem ierobežojumiem.

“Jo vairāk ikdienas lietotāju izmanto cenzūras apiešanas tehnoloģijas, jo labāk,” komentēja drošības un dezinformācijas pētnieks Toronto universitātē Džons Skots-Railtons. Un tas varētu būt tikai sākums. Meinrats norādīja, ka Krievijas valdība var noteikt jaunus ierobežojumus, taču tas lietotājiem arvien vairāk liks meklēt rīkus, kā apiet šos ierobežojumus un apgūt jaunas digitālās prasmes.

“Mēs esam pašā sākumā. Krievijas sabiedrība noteikti ir pašā digitālās transformācijas sākumpunktā,” sacīja Meinrats.

Uz augšu
Back