Neskaidrības par kūdras nozares nākotni valda vēl joprojām, turklāt nav skaidrības par dārzkopībai paredzētās kūdras nozares iespējamo slēgšanu, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.
Viņa skaidroja, ka iepriekš Eiropas Savienībā (ES) tika runāts par atteikšanos no enerģētiskās kūdras ieguves no 2030.gada, bet netika runāts par dārzkopības kūdru.
Vienlaikus Krīgere uzsvēra, ka, ņemot vērā politiskās norises un energoresursu cenu kāpumu, pašlaik būtu jāpārskata arī vietējo resursu, tostarp kūdras nozīme energobilancē.
Pēc Krīgeres teiktā, 2020.gadā Latvijā tikai 1,4% no iegūtās kūdras izmantoja enerģētikā, kamēr teju visa atlikusī daļa iegūtās kūdras tika izmantota dārzkopībā.
Vaicāta par turpmākajiem izaicinājumiem dārzkopības kūdras nozarē, Krīgere minēja, ka dārzkopības kūdras izmantošanu un ieguvi turpmāk varētu ietekmēt Zaļā kursa ietvaros izstrādātie dažādie regulējumi. Piemēram, Taksonomijas regulējums, ja šajā regulējumā kūdras substrāti un mēslošanas līdzekļi tehniskajā aprakstā tiks iekļauti kā neilgtspējīgi produkti, pretēji sākotnēji plānotajam.
Asociācijas pārstāve arī pauda, ka Eiropas Komisijā (EK) valda uzskats, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas var samazināt appludinot organiskās augsnes un atjaunojot kūdrājus, tādējādi būtu nepieciešams pārskatīt pašlaik izmantoto tūlītējas oksidēšanās metodiku (kūdra ieguves brīdī oksidējas), kas izstrādāta pirms 15 gadiem, kad situācija bija pilnīgi citādāka un Eiropā kūdru galvenokārt izmantoja enerģētikā.
Tāpat Krīgere uzsvēra, ka nozarei arī jāstrādā pie tā, lai izskaidrotu Eiropas ierēdņiem, ka dārzkopības kūdra iekļaujas aprites ekonomikā - to pēc izmantošanas dārzkopībā lieto kā augsnes ielabotāju un kūdras produktos esošais ogleklis saglabājas gadu desmitiem un nekur nepazūd.
"Kūdras substrātiem pašlaik nav atrastas līdzvērtīgas alternatīvas, bez kūdras nevar izaudzēt kvalitatīvus meža stādus un pārtiku," uzsvēra asociācijas eksperte, piebilstot, ka EK mērķis iestādīt trīs biljonus koku līdz 2030.gadam nav īstenojams bez kūdras izmantošanas.
Pēc Krīgeres paustā, kūdras ieguves laikā radītais emisiju apmērs ir ļoti mazs attiecībā pret oglekļa dioksīda piesaisti, ko radīs kūdras produktos audzēti koki, vai to pārtikas apmēru, kas tiks iegūts, izmantojot kūdras substrātu.
Viņa uzsvēra, ka pašlaik dārzkopības kūdras kontekstā tiek skatīts tikai emisiju apmērs konkrētā darbībā, bet netiek skatīta ietekme uz klimatu kopumā. "Jādomā plašāk un jāņem vērā darbību kopums un mērķis," norādīja valdes locekle.
Viņa minēja, ka kūdras nozarei Eiropai jāskaidro arī atšķirīgie dabas apstākļi Latvijas klimatiskajā joslā, piemēram, ka nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, līdz ar to purvu platības Latvijā pieaug.
Vaicāta par pagājušā gada kūdras ieguves apmēriem Latvijā, Krīgere norādīja, ka līdz ar lietaino augustu, pērn ieguves apmēri nepārsniedz 2020.gada ieguvi. Tāpat arī lielākie kūdras eksporta tirgi palikuši nemainīgi - Vācija, Itālija, Ķīna, Nīderlande, Beļģija.
Krīgere piebilda, ka pērn kūdras produktu eksporta apmērs ir pieaudzis par 13% salīdzinājumā ar 2020.gadu, kas nozīmē, ka tiek eksportēti produkti ar lielāku pievienoto vērtību.
Jau ziņots, ka pērn septembrī Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) tika noteikts līdz 2023.gada 1.jūlijam izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvos, kas paredz līdz 2030.gadam pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā.
Vienlaikus Latvijas Kūdras asociācija jau iepriekš paudusi bažas, ka Eiropas Zaļā kursa investīciju plāna kontekstā Latvijai, pretendējot uz finansējumu Eiropas pārejai uz klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, tiks iznīcināta kūdras ieguve un pārstrāde, kas ir valsts tautsaimniecībā tradicionāla nozare ar būtisku pienesumu valsts ekonomikā.
Asociācija vērsa uzmanību, ka Eiropa piedāvā kompensēt darbavietu zaudēšanu ar jaunām darbavietām, pārprofilēt strādājošos u.c. Neilgi pirms mehānisma izziņošanas tajā līdzās fosilajiem resursiem tika iekļauta arī enerģētiskā kūdra, ko sadedzinot, rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai gan Latvijā iegūto kūdru izmanto lauksaimniecībā un tā nav pielīdzināma fosilajiem resursiem, no kuru izmantošanas vēlas atteikties Eiropa.