Raksta turpinājums
B grupas vitamīni, fosfors, magnijs, kālijs, kalcijs un citas minerālvielas ir kaņepju sēklu lielā vērtība, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, mazina stresa nodarīto kaitējumu, uzlabo arī matu un ādas stāvokli.
Katras kaņepju sēkliņas ārējais apvalks satur ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas, kas padara šo produktu par lielisku šķiedrvielu avotu, kas nāk par labu zarnu darbībai, regulē arī glikozes svārstības asinīs un darbojas kā absorbents, palīdzot izvadīt no organisma toksiskās vielas. Farmaceite Laila Zālīte atgādina, ka neaizvietojamās taukskābes omega-3 un omega-6 var uzņemt tikai ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem. “Tāpēc ēdienkartē būtu jāiekļauj gan kaņepju sēklas, gan sēklu eļļa, jo tajā ir minētās taukskābes, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, normalizē holesterīna līmeni, attālina aterosklerozes attīstību, samazina iekaisuma procesus, veicina vielmaiņu un imunitāti.”
Kā lietot: Maltas vai veselas sēklas pārkaisa zaļajiem lapu salātiem, pievieno sautējumiem, augļu kokteiļiem. No grauzdētām sēklām gatavo kaņepju staku (sviestu). Jāatceras, ka kaņepju eļļu nedrīkst karsēt, tā jālieto svaigā veidā!