/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
Raksta turpinājums
/nginx/o/2022/03/18/14433549t1h4b25.jpg)
Arī linsēklas ir labs šķiedrvielu un neaizvietojamo taukskābju avots, bet, atšķirībā no kaņepju sēklām, tās satur arī lignānus – fitoestrogēnus jeb dabiskos estrogēnus.
“Šīs vielas ieteicamas sievietēm menopauzes laikā, kad organisms pats vairs neražo sievišķo hormonu estrogēnu. Lignāni arī stiprina imunitāti, tiem ir antibakteriāla, pretvīrusu un pretsēnīšu iedarbība, spēcīgas antioksidatīvas īpašības. Tāpat linsēklas veicina vēdera izeju, mazina kuņģa un zarnu gļotādu iekasumu, palīdz ārstēt gastrītu, kolītu, bet linu eļļa šķīdina trombocītus, pazemina asinsspiedienu, regulē holesterīna līmeni, uzlabo nervu sistēmas darbību, veicina muskuļu atjaunošanos pēc lielas fiziskas slodzes,” ar linsēklu un linu eļļas labumiem iepazīstina farmaceite Laila Zālīte.
Kā lietot: Ja sēklas nesakošļā, tās darbojas kā zarnu trakta “skrubis”, bet, lietojot uzturā maltas linsēklas, organisms labāk no tām spēj uzņemt vērtīgās taukskābes. Lai produkts oksidācijas ietekmē nezaudētu savas vērtīgās īpašības un nekļūtu rūgts, linsēklas samaļ īsi pirms lietošanas, tad tās var pievienot biezpienam, salātiem, putrām vai pankūku mīklai. Tā kā linsēklas satur daudz šķiedrvielu, svarīgi, lai ar tām vienlaikus tiek uzņemts arī pietiekams šķidruma daudzums. Savukārt linsēklu eļļu var pievienot salātiem, lietot svaigā veidā, bet tā nav piemērota cepšanai.