Iespaidīgākie 2021. gada atklājumi par dinozauriem

TVNET
Iespaidīgākie 2021. gada atklājumi par dinozauriem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Unsplash

No 2003. gada līdz pat mūsdienām paleontologiem katru gadu izdevies atklāt vairāk nekā 45 jaunas dinozauru sugas, tādēļ nav pārsteigums, ka šo dēvē par “paleontoloģijas zelta gadsimtu”, kurā pētnieki soli pa solim pilnībā pārvērtuši mūsu izpratni par aizvēsturisko pasauli.

Iespējams, lielākais dinozaurs, kāds eksistējis

Dienvidamerika visā pasaulē ir zināma kā vieta, kur tiek atklāti pārsteidzoši pierādījumi par milzīgu dinozauru eksistenci.

Neilgi pēc tam, kad 2017. gadā tika paziņots par teju 37 metrus garā un 63 tonnu smagā patagotitāna (Patagotitan) fosilijām, Argentīna nāca klajā ar jaunumiem, ka ir atrastas cita dinozaura paliekas, un, visticamāk, viņš bijis vēl milzīgāks.

Foto: "The National Geographic" publicitātes foto

Noslēpumainās radības kaulus paleontologi Argentīnā sāka izrakt jau 2012. gadā, un sākumā pat nebija skaidrs, kas tas īsti ir.

Taču 2021. gadā pētnieciskajā žurnālā “Cretaceous Research” parādījās raksts, kurā paleontologi aprakstīja to kā augēdāju titanozauru (Titanosaurus), kurš ir bijis ar garu kaklu un, iespējams, izmērā pārspējis visus citus sugasbrāļus, tostarp jau pieminēto patagotitānu.

Turklāt atrastās paliekas identificētas kā vairāk nekā 98 miljonus gadu senas.

Neparastie insektu cienītāji – alvarezauri

Alvarezauri (Alvarezsaurus) ir vieni no, iespējams, savdabīgākajiem dinozauriem, kādi līdz šim atklāti.

Vairums no tiem bijuši augumā nelieli (aptuveni tītara izmērā), ar īsām, tuklām priekškājām un neasu nagu to galos.

Paleontologi pieņem, ka šīs radības pārtika lielākoties no kukaiņiem, iespējams, termītiem, taču papildu pierādījumus tam līdz šim nav izdevies atrast.

Foto: Unsplash

Pērn iznākušie pētījumi par alvarezauriem norāda, ka to acis un ausis ir bijušas pielāgotas nelielu upuru nomedīšanai, visticamāk, insektu.

Turklāt pierādījumi vedina domāt, ka šīs radības aktīvāk medījušas tieši naktī.

Nežēlīgie tiranozauri reiz bijuši īsti sava apvidus “karaļi”

Vai tiranozauri (Tyrannosaurus) patiesi bijuši īsti tirāni, kā norāda viņu vārds?

Vairāki pētījumi no 2020. un 2021. gada nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem, proti, ka tiranozauri, tostarp populārie karaliskie tiranozauri jeb t-reksi (Tyrannosaurus Rex), kļūstot vecākiem, ir agresīvi atbrīvojušies no citiem konkurentiem.

Jaunie tiranozauri bijuši salīdzinoši smalki un spējuši noķert tikai nelielus medījumus, bet pusaugu dinozauri jau ļoti lielā ātrumā izauguši par milzīgiem, spēcīgiem un nežēlīgiem plēsējiem, kas bez pūlēm spēja sašķaidīt arī pretinieka kaulus.

Tādējādi vienas dinozauru sugas dažādu vecumu pārstāvji spēja aizpildīt vairākas viena biotopa nišas, kur patiesībā vajadzēja būt arī citām plēsēju sugām.

Foto: Unsplash

Dinozauriem paticis uzturēties grupās

Jaunākie pētnieku atklājumi ļāvuši iepazīt tuvāk ne tikai dinozauru sugas, bet arī to uzvedību.

Izrādās, ka daļa šo radību devušas priekšroku laika pavadīšanai grupās kopā ar vienaudžiem.

Īpaši spilgti tas novērots garā kakla īpašnieku, zālēdāju muzauru (Mussaurus) vidū, kas eksistējuši pirms aptuveni 200 miljoniem gadu.

Kādā no vietām, kur pētnieki atklājuši fosilijas, kopā atradušies dažādu vecumu dinozauri, mazliet tālāk - olas un izšķīlušos mazuļu paliekas, citur jaunie dinozaurēni, bet vēl atsevišķā zonā – pieaugušie radījumi vienatnē vai pa pāriem.

Šo bioloģisko parādību sauc par vecumu segregāciju. Tas apstiprina pieņēmumu, ka atsevišķām dinozauru sugām bijusi raksturīga pulcēšanās ar sava vecuma sugasbrāļiem.

Arktikā atklātas dinozauru mazuļa fosilijas

To, ka dinozauri ir mitinājušies arī Arktikā, paleontologi zināja jau vairākus gadu desmitus, taču nebija skaidrs, vai tie tur uzturējās visu gadu, vai tikai sezonāli. 2021. gadā veikts pētījums palīdzēja rast atbildi uz šo jautājumu.

Aļaskas ziemeļu nogāzē paleontologiem izdevies uziet nelielus kaulus un zobus, kas saglabājušies no embrija stadijas un tikko šķīlušiem dinozaurēniem.

Pētnieki lēš, ka šīs liecības ir no krīta perioda, kad Arktikā vairākus mēnešus katru gadu no vietas valdīja tumsa un aukstums.

Pēc šī var spriest, ka par spīti bargajiem apstākļiem dinozauri pavadīja šeit ilgu laiku, vairojās un audzināja savus pēctečus, pielāgojoties dažādiem klimatiem.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu