Pk, 19.08.2022.

Acis debesīs jeb kā satelītattēli maina skatījumu uz karu

TVNET | FINANCENET
Acis debesīs jeb kā satelītattēli maina skatījumu uz karu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Satelītuzņēmums, kurā redzama Mariupole 22. martā. Attēlu uzņēmis kompānijas "Maxar" satelīts
Satelītuzņēmums, kurā redzama Mariupole 22. martā. Attēlu uzņēmis kompānijas "Maxar" satelīts Foto: AFP / Scanpix

Kails Glens ir projektu menedžeris Velsā, un viņam ir neparasts hobijs – pētīt satelītuzņēmumus. Precīzāk – Krievijas armijas pārvietošanos. Turklāt Glens ir viens no sociālā tīkla “Twitter” konta “Conflict News” līdzdibinātājiem, kam ir 400 000 sekotāju. Šajā profilā tiek apkopota un publiskota informācija no konfliktu zonām, kas iegūta no dažādiem tīmekļa resursiem.

Kā vēsta BBC, Glens un vēl daudzi citi jau kopš pagājušā gada veido tā saukto “atvērto resursu izlūkošanas biedrību”, kas rūpīgi seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm gan Ukrainā, gan ārpus tās.

Informāciju Glens iegūst, izmantojot tīmekļa pakalpojumu “SkyWatch”, kas reālā laikā piedāvā vērot satelītuzņēmumus. Pateicoties tiem, Glens jau vairākus mēnešus pirms iebrukuma Ukrainā varēja vērot Krievijas spēku pulcēšanos pie Ukrainas robežām. Un arī tagad tas ir ļoti noderīgs informācijas avots.

“Mēs skatījāmies, ka sākumā nebija nekā, pēc tam bija liela spēku klātbūtne,” sacīja Glens, atsaucoties uz kādu nometni netālu no Ukrainas robežas. “Es par to nesaņemu nekādu naudu. Tas ir mans hobijs, brīvprātīgais darbs, sauciet to, kā gribat,” norādīja vīrietis.

Mediju darbā Ukrainas kara atspoguļošanā liela nozīme ir arī sociālo tīklu saturam. Šajā saturā ir arī satelītuzņēmumi, kas parāda Krievijas karavīru pārvietošanos, kā arī šokējošās sekas pēc Krievijas brutālajiem uzbrukumiem Ukrainas apdzīvotajām vietām.

Pēdējo dienu laikā satelītuzņēmumos ir redzami attēli, kuros varētu būt redzami Krievijas iznīcinātie helikopteri, plašie postījumi tirdzniecības centrā, kā arī postaža Mariupolē.

Privātām kompānijām, kurām ir pašām savi satelīti, kā “Planet” un “Maxar”, ir iespēja piedāvāt ļoti daudzus satelītuzņēmumus no konfliktu zonām. Šos attēlus var izmantot gan vienkārši interesenti, gan militārie analītiķi, kuri var spriest par notiekošo Ukrainā, atrodoties tūkstošiem kilometru attālumā.

Glens pauž, ka satelītuzņēmumi tīmeklī bija pieejami arī iepriekšējo konfliktu laikā, piemēram, Sīrijā, taču tolaik pieejamo materiālu bija salīdzinoši maz, salīdzinot ar to, kā ir pašlaik no Ukrainas.

Kas ir mainījies? Kamēr valdības un izlūkdienestu satelīti iegūst slepenu informāciju, komercuzņēmumiem jau ilgāku laiku ir iespējas pārdot dažnedažādākos satelītfoto. Un tagad šis materiāls ir viegli pieejams internetā.

Virkne kompānijas un citas organizācijas paļaujas uz satelītuzņēmumiem, lai sekotu līdzi, piemēram, mežu ugunsgrēkiem vai kuģu kustībai jūrā. Tas nozīmē, ka orbītā ir ļoti daudzi komerciālie satelīti, kuri piedāvā dažādas iespējas dalīties ar datiem, norāda “Qulity Analytics” partneris Kriss Kiltijs.

“Debesīs ir daudz acu,” pauž Kiltijs un norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis satelītu skaits, kas nogādāti izplatījumā.

Interesenti var iegādāties augstas kvalitātes attēlus no satelītiem, kas maksā aptuveni 10 dolārus par kvadrātkilometru. Šo attēlu izšķirtspēja ir ļoti augsta, kas ļauj atrast dažādas detaļas – šajos attēlos var viegli pamanīt objektu, kas ir vismaz 30 centimetrus garš un 30 centimetrus plats. Turklāt – var viegli identificēt gan transportlīdzekļus, gan ceļu marķējumus.

Šo programmu operatori ļauj arī monitorēt konkrētas vietas katras 24 stundas, līdz ar to ļoti viegli iespējams pamanīt pat mazākās izmaiņas konkrētajā vietā.

“Tehnoloģiju attīstība ir augusi, tāpat arī sabiedrības vēlme izzināt notiekošo ar satelītattēliem. Ar tiem visbiežāk tiek iegūti dažādi dati par izmaiņām noteiktā vietā,” skaidro Kiltijs.

Turklāt satelīti ir tik jaudīgi, ka tie izmanto sintētiskās apertūras radara (SAR) tehnoloģiju, kas ļauj uzņemt attēlus pat tad, ja konkrētajā vietā ir mākoņi. Šādos gadījumos attēli ir melnbalti, taču tajos ir redzami transportlīdzekļi. Piemēram, tanku kolonna var izskatīties kā spilgtu punktu rinda.

Glens norāda, ka šāda veida attēli ir palīdzējuši gan viņam, gan citiem cilvēkiem izsekot līdzi Krievijas spēku kustībām.

Rita Konajeva, kura ir Džordžtaunas universitātes Drošības tehnoloģiju centra asociētā direktore, uzskata, ka satelītattēli ir ļoti nozīmīgs moderno militāro konfliktu aspekts jau 10-15 gadus, taču pašlaik satelītattālu mērogs ir citādāks, un arī pieejamība ir daudz lielāka. Viņa norāda, ka satelītuzņēmumi ir palīdzējuši cīnīties pret dezinformāciju saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

“Eiropas pilsētu arhitektūra ir ļoti līdzīga tai, kāda ir Kijivai. Šī līdzība arī varētu būt bijusi viens no iemesliem, kādēļ Rietumi tik aktīvi ir atbildējuši šai agresijai, atšķirībā no kariem Tuvajos Austrumos un citviet,” sacīja Konajeva.

Glens saka, ka “Conflict News”, kā arī citu, līdzīgu sociālo tīklu profilu sekotāji var pārbaudīt informāciju, pašiem pārliecinoties par satelītattēlu īstumu.

“Ir iespējams sniegt pierādījumus plašākai auditorijai maksimāli neitrālā veidā, lai cilvēki paši var izdarīt kādus secinājumus,” pauda Glens.

Tomēr Glens apzinās, ka viņš un citi tā sauktās “atvērto resursu izlūkošanas sabiedrības” biedri nereti domā, ar kādu informāciju var dalīties un kādā laikā to labāk darīt.

Piemēram, viņš identificē sevi kā Ukrainas atbalstītāju šajā konfliktā, tāpēc Glens apzināti nepublicē jebkādu informāciju par Ukrainas spēku pārvietošanos, lai neapdraudētu viņu pozīcijas. Ir arī privātās kompānijas, kas tiešā veidā komunicē ar Ukrainas militārajām amatpersonām, sniedzot “redzējumu no gaisa”. Kanādiešu uzņēmums MDA ir viens no šādiem piemēriem.

Konajeva skaidro, ka satelīti piedāvā attēlus ar unikālu skatupunktu – parādot notikumus no vairāku tūkstošu kilometru attāluma, kas arī izskaidro paaugstinātu interesi par šīm fotogrāfijām.

“Es domāju, ka dažos gadījumos šāda formāta attēli dod labāku priekšstatu par, piemēram, postījumu mērogu un sekām. Te nav runa par kādu cilvēku individuāli, te ir jārunā par sabiedrības interesēm,” sacīja Konajeva.

Tiesa gan, tik plaši pieejamiem satelītattēliem varētu būt arī dažas ne tik labas sekas.

Lai arī militārajās aprindās ir ļoti nozīmīgi izlūkošanas resursi, kuri gūst informāciju no citiem kanāliem, ne tikai sociālajiem tīkliem, nav zināms, kā “Twitter” vai “Facebook” publicētie attēli var ietekmēt lēmumu pieņemšanu uz zemes.

“Šeit ir reālas – potenciālas dzīvības vai nāves sekas,” sprieda Konajeva.

Arī Glens ir aizdomājies par šādām iespējam, taču norāda, ka “to nekad neuzzinās, vai viņa publicētā bilde ir bijusi iemesls kādai nāvējošai kaujai vai konfrontācijai kaujas laukā”.

“Es neteiktu, ka tas mani apturētu, taču par šo jautājumu es esmu aizdomājies un apzinos, ka tāda iespēja pastāv. Un es ar to jau esmu samierinājies,” norādīja Glens.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu