Bulgārija atsakās no "zelta pasēm"

Programma, kuru asi kritizēja Brisele, paredzēja, ka par vismaz 500 000 eiro investīcijām ārvalstnieki varēja saņemt uzturēšanās atļauju Bulgārijā un, investējot vismaz vienu miljonu eiro, iegūt Bulgārijas pilsonību.

"Zelta pasu" programmu galvenokārt izmantoja Krievijas, Ķīnas un Tuvo Austrumu valstu pilsoņi.

Bulgārijas jaunā valdība, kuras galvenā prioritāte ir cīņa pret korupciju, jau janvārī mudināja parlamentu atcelt tādu pasu izsniegšanu.

Bulgārijas parlamenta ceturtdien pieņemtais lēmumus paredz atteikties no pilsonības došanas ārvalstu investoriem un veikt pilnīgu auditu par visām kopš 2013.gada programmā izsniegtajām "zelta pasēm".

Vienlaikus joprojām būs iespējams saņemt uzturēšanās atļauju Bulgārijā apmaiņā pret investīcijām.

Tieslietu ministrijas dati liecina, ka līdz šim programmā "zelta pasi" saņēmuši apmēram 100 ārvalstnieku.

Iepriekšējā pagaidu valdība pērn pauda bažas par iespējamiem pārkāpumiem 47 gadījumos.

Eiropas Parlaments (EP) šomēnes atkārtoti aicināja Bulgāriju, Maltu un Kipru atteikties gan no "zelta pases", gan "zelta vīzas" izsniegšanas ārvalstniekiem, savukārt Eiropas Komisija (EK) aicināja atteikties no tādām programmām, jo tās rada korupcijas un naudas atmazgāšanas riskus.

Malta pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir paziņojusi, ka līdz tālākam paziņojumam aptur "zelta pasu" izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

EP dati liecina, ka 2011.-2019.gadā "zelta pasi" vai "zelta vīzu" blokā saņēma vismaz 130 000 cilvēku, valstīs investējot 21,8 miljardus eiro.