/nginx/o/2022/04/08/14471677t1hb3e1.jpg)
Nu jau vairs nav nekādu šaubu, ka fiziskas aktivitātes ir nopietns garastāvokļa uzlabotājs – arī cilvēkiem, kuri cieš no depresijas. Pat tikai viena stunda fizisku aktivitāšu nedēļā var būt pietiekama, lai samazinātu depresijas lēkmju iespējamību nākotnē.
Tomēr par vingrošanas tūlītēju un ilglaicīgu ietekmi uz specifiskām garastāvokļa un prāta īpašībām cilvēkiem, kuri sirgst ar depresiju, zināms ir ļoti maz.
“Daudzos iepriekšējos pētījumos par vingrošanas ietekmi uz garīgo veselību kopumā tika izmantoti ļoti vispārīgi labsajūtas mēri. Mūs īpaši interesē tas, kā viena vingrošanas sesija dienā ietekmē galvenos depresijas simptomus,” stāstīja kineziologs Džeikobs Meiers.
Hroniskā depresija veidojas no virknes garīgo izmaiņu un ir kaut kas krietni vairāk par jušanos skumji. Parasti depresijas lēkmēs iestājas pilnīga nespēja izjust baudu, prieku vai iedvesmu, vēstīts vietnē "Science Alert".
Turklāt depresija mēdz arī ietekmēt citas kognitīvās funkcijas, piemēram, atmiņu un uztveres spēju, kam arī var palīdzēt fiziskas aktivitātes.
Lai iegūtu pilnīgākas zināšanas par to, kā fizikas aktivitātes ietekmē garastāvokli un garīgās spējas, Meiers ar kolēģiem izanalizēja dažādu testu rezultātus, kas iegūti no 30 brīvprātīgajiem pētījuma dalībniekiem pirms un pēc pusstundu intensīvas riteņbraukšanas vai mierīgas atpūtas.
Tie dalībnieki, kuri brauca ar riteni, lielākoties ziņoja par garastāvokļa uzlabošanos. Pozitīvais efekts ilga vismaz 75 minūtes pēc tam, kad riteņbraukšana bija beigusies. Lai arī pēc šī laika depresīvas sajūtas dalībniekiem sāka atgriezties, tomēr viņi tāpat jutās labāk nekā tie, kuri mierīgi atpūtās.
Pārsteidzošākais bija tas, ka ievērojami uzlabojās arī pirmās grupas dalībnieku kognitīvās spējas. Pagaidām gan nav zināms, kāpēc tā notiek.
Šāda veida pētījumi var rosināt cilvēkus, kuri sirgst ar depresiju, vairāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tiesa, tas var nebūt viegli, jo depresija nolaupa cilvēkam jebkādu motivāciju.
