Piemineklis Uzvaras parkā atzīts par iedzīvotājiem nedrošu; teritoriju norobežos
Papildināts

Tā dēvētais Uzvaras piemineklis FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā konstatēts, ka pieminekļa kompleksam Uzvaras parkā pasliktinājies tehniskais stāvoklis, un tas uzskatāms par iedzīvotājiem nedrošu. Ņemot vērā konstatēto, Rīgas pieminekļu aģentūra 11. aprīlī veikusi objekta norobežošanu līdz tālāko lēmumu pieņemšanai. Par to pirmdien TVNET informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā konstatēts, ka pieminekļa kompleksam Uzvaras parkā pasliktinājies tehniskais stāvoklis, un tas uzskatāms par iedzīvotājiem nedrošu.

Ņemot vērā konstatēto, Rīgas pieminekļa aģentūra pirmdien pieminekļa kompleksu norobežos līdz tālāko lēmumu pieņemšanai, informēja Rīgas domes pārstāvji.

Staķis akcentēja, ka Rīgas dome ir saņēmusi Saeimas Ārlietu komisijas vēstuli, tādēļ tā operatīvi rīkojusies un apsekojusi pieminekļu kompleksu Uzvaras parkā.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Objekts norobežots, lai tas neradītu draudus iedzīvotājiem neatbilstoša tehniskā stāvokļa dēļ. Staķis skaidroja, ka pašvaldība šā gada budžetā nav paredzējusi līdzekļus objekta rekonstrukcijai. "Tāpat Saeimas un valdības līmenī pašlaik notiek diskusijas par šī objekta nākotni. Pirms lemjam par jebkādām tālākajām darbībām, vispirms ir nepieciešama skaidrība no likumdevēja un atbildīgajām ministrijām par to, kas notiks ar šo kompleksu. Līdz tam laikam objekts paliks norobežots," sacīja Staķis.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības kontroles pārvalde veikusi atkārtotu objekta apsekošanu 2022.gada 31.martā un 5.aprīlī. Piemineklis iepriekš apsekots 2018.gadā, kad secināts, ka atsevišķām atbalsta sienu apdares akmens plāksnēm vērojami bojājumi, konstatēta dažu plākšņu atdalīšanās, kā arī dažu posmu izkrišana, kas apdraudot garāmgājēju drošību un dzīvību. Jau 2018.gadā secināts, - lai nodrošinātu garāmgājēju drošību un dzīvību, nepieciešams uzstādīt pagaidu nožogojumus iespējamās plākšņu krišanas zonās.

Jautājums par to, kāpēc jau 2018.gadā pēc ekspertu secinājumiem netika ierīkots pagaidu nožogojums iespējamās plākšņu krišanas zonās, esot uzdodams tā laika Rīgas domes vadībai, teica Rīgas domē.

Šo gadu laikā objekta tehniskais stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies,

konstatēts jaunajā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā. Plāksnes daudzās vietās jau ir nokritušas, kā arī esošajām plāksnēm novērojama stiprinājuma enkuru erozija un sabrukšana. Apšuvums bojāts arī platformu sānu sienu virspusei, sekojoši pakļaujot konstrukcijas atmosfēras nokrišņu iedarbībai. Vizuālo apsekošanu laikā tika konstatēts, ka izveidojušies atsevišķi bojājumi objekta priekšlaukuma akmens plākšņu seguma atsevišķām nokrišņu novadīšanas gūlijām, tām zudušas restes, kas gājējiem rada risku nokrist un gūt traumas.

Papildus tika apsekotas telpas, kas izvietotas pieminekļa platformu iekšpusē. Apsekojot šo telpu grupu, to iekšsienās konstatētas atsevišķas būtiskas plaisas.

Ņemot vērā konstatētos apstākļus, atzinumā Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdots nekavējoties veikt objekta atbalsta sienu bīstamo posmu norobežošanu, lai novērstu draudus cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī nekavējoties novērst priekšlaukuma akmens plākšņu seguma nokrišņu novadīšanas gūliju defektus.

Tāpat aģentūrai uzdots sešu mēneša laikā veikt objekta platformu un nesošo būvkonstrukciju daļu tehnisko apsekošanu,

lai izvērtētu to noturību, nestspēju un sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu.

Būvniecības kontroles pārvalde nepieciešamības gadījumā lems par turpmākajiem pasākumiem, lai nodrošinātu ēkas atbilstību prasībām.

Uz jautājumu, vai 9.maijā pie pieminekļa būs iespējams nolikt ziedus, galvaspilsētas izpilddirektors Jānis Lange atbildēja, ka pašlaik pašvaldībā ir saņemti četri iesniegumi 9.maija svinību rīkošanai. Taču jāņem vērā, ka Saeimā ir pieņemti grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas aizliedz rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.

Kā vēstīts, 30.martā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka Latvijas saistības attiecībā uz pieminekli ir iekļautas vienā no četru līgumu pakotnes, kura arī noteica Krievijas armijas izvešanu no Latvijas 1994.gadā.

Pēc plašām diskusijām, sēdē vienojās, ka Saeimas Ārlietu komisija vērsīsies Tieslietu ministrijā (TM), ņemot vērā, ka no tās puses jautājums ir aktualizēts, lai uzzinātu tās juridisko piedāvājumu. Līdz aprīļa vidum no TM tiks gaidīts valdībā saskaņots redzējums, lai neveidotos situācija, ka cita ministrija vēlāk iebilst pret TM pozīciju.

Ņemot vērā, ka iedzīvotāju iniciatīva šajā jautājumā iepriekš tikusi nodota skatīšanai arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tad paredzēts rīkot abu komisiju kopsēdi.

Koalīcijas diskusijā par Uzvaras parkā esošā pieminekļa nākotni viedokļi atšķīrušies, paudis "Konservatīvo" līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Politiķis norādījis, ka koalīcijā atbalstīts viņa priekšlikums Ārlietu komisijā atsākt 2019.gadā iesākto darbu, lai sagatavotu risinājuma variantus saistībā ar šo pieminekli.

Foto: Telpas zem pieminekļu kompleksa Uzvaras parkā

Uz augšu
Back