Video ⟩ Raidījums: Divi Krievijas spiegi apmeklējuši vairākas Latvijas militārās bāzes

Marta beigās Ukrainas Aizsardzības ministrijas militārais izlūkdienests publicēja sarakstu ar 620 vārdiem. Ukraina izpētījusi, ka šie cilvēki ir Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieki, kas darbojas Eiropā. Publicēti viņu telefonu, pases numuri un citi personas dati. Viņu reģistrētā dzīvesvieta ir FSB centrālais ofiss Lubjanka. Ar piesegpasēm un mainītām identitātēm šie aģenti turpina strādāt FSB labā .

Nopludinātajā FSB darbinieku sarakstā ir arī Ruslans Annenkovs un Deniss Gorlačovs.

Viņi 2017. un 2018. gadā ir bijuši Latvijā, uzdodoties par Krievijas armijas apakšpulkvežiem, un apmeklēja Latvijas armijas bāzes.

Pēc EDSO noteikumiem, gada laikā Krievija Latvijā drīkst ierasties vienā novērtējuma vizītē un trīs bruņojuma kontroles inspekcijās. To oficiālais mērķis ir ļaut pārbaudīt, vai Latvijā nenotiek slepenas militāras mācības un vai militārās ziņas, ko Latvija sniegusi, atbilst patiesībai. Šādas tiesības valstīm piešķir 2011. gada EDSO Vīnes vienošanās.

EDSO ir augsti cienīta organizācija ar lielu uzticības kredītu. Zem tās karoga valstis viena pie otras sūta novērotājus pārbaudīt vēlēšanu godīgumu, cilvēktiesību un preses brīvības principu ievērošanu. EDSO dodas uzraudzīt karstos punktus, un tās ziņojumi tiek uzskatīti par neatkarīgiem.

1974. gadā dzimušais Deniss Gorlačovs kopā ar vēl trim personām Latviju apmeklēja 2017. gada novembrī. Bruņojuma kontroles inspekcija ilga četras dienas. Tā apmeklēja Rīgu, Ādažus un militāros objektus Latvijas centrālajā daļā. Kā ierasts oficiālās vizītēs, dalībnieki draudzīgi fotografējās. Kamera fiksēja arī Gorlačovu.

Ukrainas publiskotie dati ļauj Krievijas reģistros vienkārši un ātri noskaidrot virkni detaļu par spiega personīgo dzīvi - e-pasta adresi, faktu, ka 2015. gadā viņš par 2,6 miljoniem rubļu iegādājās trīs gadus vecu Mersedez Benz markas auto brūnā krāsā, auto numuru, sociālā tīkla Telegram profilu. Tajā Gorlačovs ievietojis Betmena filmu tēla Džokera foto.

Arī 1980. gadā dzimušais Ruslans Annenkovs Latvijā ieradās bruņojuma kontroles inspekcijā. 2018. gada novembrī viņš te pavadīja četras dienas. Oficiālā informācija liecina, ka arī tad krievu delegāciju interesēja Lielvārdes lidlauks un bāzes Latvijas centrālajā daļā.

Kopā ar pārējiem delegācijas pārstāvjiem arī Annenkovs iemūžināts vairākās fotogrāfijās.

Krievijas reģistros atrodami Annenkova dati rāda, ka viņš vismaz līdz 2020. gadam brauca ar baltu Mitshubishi Pajero. Tad to izlika pārdošanā un FSB virsnieka automašīnas bildes aizvien pieejamas internetā. Tāpat zināms, ka viņa mašīna 2017. gadā Rjazaņas apgabalā iekļuva avārijā, zināmi stāvlaukumi Maskavas centrā, kur auto regulāri parkojas, vairāki telefona numuri, kas tiek izmantoti autostāvvietas apmaksai.

Žurnālists un tagad politiskais darbinieks Edvards Lūkass vairākus gadu desmitus pētījis Krievijas specdienestu darbu un metodes. Tas, ka detaļas par FSB virsnieku dzīvi ir tik viegli atrodamas, liecina par šo dienestu darba slikto kvalitāti vai pārgalvīgu bezrūpību.

Aizsardzības ministrija uzsver, ka Krievijas izlūkdienestu klātbūtne zem EDSO lietussarga organizētajās inspekcijās, dienestiem Latvijā ir zināma. Tāpat Krievijas vēstniecībā ir amati, kas kalpo tikai spiegu piesegšanai. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons ir pārliecināts, ka arī citās Krievijas armijas vizītēs ir piedalījušies izlūkdienestu virsnieki.

Inspekcijas laikā delegācija var izvēlēties maršrutu, kādā vēlas apskatīt situāciju no gaisa. Latvijas pusei šķita savādi, ka Krievijas delegācija prasīja lidot pāri ne tikai militāriem, bet arī stratēģiski svarīgiem civiliem objektiem, piemēram ostām.

Risks, ka Annenkovs, Gorlačovs vai citi inspekcijās pabijušie uzzinājuši militārus noslēpumus, ir zems.

Šajās vizītēs netiek rādīti Latvijā izvietotie sabiedroto spēki un tehnika. Valsts drošības dienests uzskata, ka tieši NATO spēki Krievijas spiegus interesē visvairāk.

Arī Satversmes aizsardzības birojs zina, ka Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu darbinieki Latvijā ierodas regulāri, pat vairākas reizes gadā. SAB uzskata, ka visbiežāk EDSO delegācijās piedalās militārā izlūkdienesta GRU pārstāvji.

Pētnieks Edvards Lūkass aicina Latvijas dienestus plašāk stāstīt par Latvijā pieķerto spiegu avotiem un nodarīto kaitējumu. Tas palīdz atturēt citus sadarboties ar krievu dienestiem.

EDSO "Nekā personīga" uzsver, ka nepiedalās delegāciju dalībnieku izvēlē. EDSO pati arī nenodarbojas ar valstu militāro spēju pārbaudīšanu, tā tikai dod iespēju valstīm sūtīt vienai pie otras ekspertu grupas.

Ziņas, ka Krievija EDSO izmanto savās interesēs, atklātībā nonāca 2018. gadā. Vācijas mediji bija ieguvuši FSB dokumentu par 600 EDSO uzraugiem okupētajā Donbasa reģionā Ukrainā. Kāds misijas iekšienē bija sagatavojis ziņojumu par dalībnieku privāto dzīvi un potenciālām vājībām. Šajā grupā bija 37 Krievijas pārstāvji.

Tā laika Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins uz skandālu reaģēja, paziņojot, ka visi Krievijas pārstāvji EDSO misijā ir spiegi. EDSO tēlam tas nodarīja lielu kaitējumu, bet Krievija par skandālu klusēja.

Šī gada janvārī bija plānots, ka Latvija dosies bruņojuma uzraudzības inspekcijā uz Krieviju, taču dažas dienas pirms plānotā datuma Maskava vizīti atteica.