Ventspils domes priekšsēdētājs: plānojam ST apstrīdēt grozījumus "Likumā par ostām"

TVNET/LETA
Ventspils domes priekšsēdētājs: plānojam ST apstrīdēt grozījumus "Likumā par ostām"
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Paula Čurkste/LETA

Ceturtdien, 5.maijā, Ventspils dome plāno lemt par pieteikuma sagatavošanu, lai apstrīdētu grozījumus "Likumā par ostām" Satversmes tiesā (ST), aģentūru LETA informēja Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij") atzina - tas jau bijis zināms, ka Valsts prezidents izsludinās grozījumus "Likumā par ostām", jo netika savākti paraksti par referenduma ierosināšanu. Savākt 150 000 parakstu par jautājumu, kas tieši neskar katru pilsoni, būtu nereāli, pauda Vītoliņš.

Domes vairākums un daudzi ventspilnieki ir pauduši viedokli, ka neatbalsta izmaiņas "Ostu likumā", taču vēršanos ST var apturēt, ja valsts atgriezīsies pie dialoga ar pašvaldību.

"Mēs esam pārliecināti, ka šie grozījumi "Likumā par ostām" ir neveiksmīgi un nepārdomāti. No tiem labuma mūsu pilsētai nebūs, tādēļ 5.maija domes sēdē izskatīsim jautājumu par vēršanos ST," sacīja Vītoliņš.

Vienlaicīgi Ventspils pašvaldība lūgusi valdību, Satiksmes ministriju atgriezties pie dialoga ar pašvaldību. Vītoliņš esot nosūtījis vēstuli ar konkrētiem priekšlikumiem satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K).

"Manuprāt, šis ir laiks, kad jebkāda pretnostatīšana vienam pret otru, strīdi starp pašvaldību un valsts institūcijām ir ļoti nevēlami.

Laikā, kad dzīvojam sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, mums vajadzētu maksimāli rūpīgi strādāt iedzīvotāju interesēs," pauda domes priekšsēdētājs.

Vītoliņš piebilda, ka ir jāvienojas, kā turpmāk izmantos visas ostas, nevis uzspiežot savu viedokli un izmantojot koalīcijas "balsošanas mašīnu", bet gan mēģinot saprast pašvaldības viedokli un atrast labāko risinājumu. Viņš uzsvēra, ka sankciju rezultātā vēl straujāk samazināsies kravu apgrozījums ostās, tādēļ laikus jādomā, kā nodrošināt darbu tiem cilvēkiem, kuri ostas pilsētās zaudēs darbu.

Kā vēstīts, trešdien, 27. aprīlī, stājas spēkā grozījumi "Likumā par ostām", kas paredz būtiski reformēt ostu pārvaldību.

Ostu likums paredz, ka līdz šī gada 1.septembrim Ministru kabinetam jāpieņem lēmums par līdzdalību kapitālsabiedrības dibināšanā Rīgas ostas pārvaldīšanai.

Līdz šī gada beigām jāpabeidz viss transformācijas process un jālikvidē Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Šo procesu nodrošināšanai Ministru kabinets izveidos likvidācijas komisijas, kuras veiks ostu pārvalžu materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošinās ostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas, apgrūtinājumu, kredītsaistību nodošanu kapitālsabiedrībām.

Satiksmes ministrija ir izveidojusi darba grupas, kurās iesaistītas visas ieinteresētās puses. Ir sāktas pārrunas ar pašvaldībām, ir izstrādāti līdzdalības izvērtējumi, kas jau ir saskaņošanas procesā ar Konkurences padomi. Tāpat ostu pārvaldes jau gatavojas īpašumu novērtēšanai, ir izstrādāti priekšlikumi akcionāru līgumiem un speciālai Ministru kabineta instrukcijai, kā valsts puses kapitāldaļu turētāji nodrošinās savstarpējo koordināciju uz akcionāru sapulcēm.

Tiek paredzēts, ka tuvākajā laikā varēs uzsākt kapitālsabiedrību amatpersonu atlases procedūras un veikt pārējos reformas ieviešanai nepieciešamos soļus.

Likums paredz, ka pašvaldības, kuru teritorijās ir mazās ostas, ir tiesīgas veidot kapitālsabiedrības to apsaimniekošanai. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ekspertu vērtējumu, šī ir laba iespēja pašvaldībām ieviest progresīvu korporatīvās pārvaldības modeli arī mazajās ostās, kas dos iespēju veicināt to konkurētspēju.

Kā ziņots, pēc ilgām un plašām debatēm Saeima 10.februārī pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Pēc Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputātu iniciatīvas 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasīja parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pret grozījumiem.

No 10.marta līdz 8.aprīlim tika saņemti 7215 paraksti, kas veido 0,47% no balsstiesīgo vēlētāju skaita jeb 4,7% no referenduma ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita. Līdz ar to apturētais likums netika nodots tautas nobalsošanai.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu